KNAB noliedz VID darbinieku aizturēšanu, avoti paliek pie sava

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

28. septembrī “Neatkarīgā” publiskoja tās rīcībā nonākušu neoficiālu informāciju, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nedēļas sākumā esot veicis procesuālas darbības, tajā skaitā iespējamu īslaicīgu aizturēšanu. Šajā lietā esot iesaistītas četras ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistītas personas.

Dienas laikā “Neatkarīgā” saņēma atbildes gan no KNAB, gan VID, kurās noliegta publiskotā informācija. “Neatkarīgā”, pārbaudot savu avotu sniegtās ziņas, atkārtoti saņēma apstiprinājumu, ka zināmas procesuālas darbības tomēr tikušas veiktas.

Pagaidām nespējot mainīt avotu pausto ziņu neoficiālo raksturu, “Neatkarīgā” iepazīstina ar valsts institūciju saņemtajām atbildēm, kā arī informē par tālāko rīcību, veicot padziļinātu informācijas pārbaudi.

KNAB noliedz, VID prasa atsaukt

Ievērojot visu iesaistīto pušu tiesības, informējam, ka no KNAB “Neatkarīgā” saņēma šādu rakstisku atbildi: “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs noliedz šodien portālā www.nra.lv publicēto informāciju par šonedēļ it kā veiktajām procesuālajām darbībām, kuru laikā aizturēti Valsts ieņēmumu dienestā nodarbinātie. Publiski plaši izskanējušajā kriminālprocesā, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsāka š. g. 2. jūnijā un kura ietvaros 23. augustā veica kriminālprocesuālās darbības, turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Lai netraucētu izmeklēšanas interesēm, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nevar izpaust jaunu informāciju par kriminālprocesa laikā veiktajām darbībām.” Atbildi parakstījusi KNAB Komunikācijas nodaļas galvenā inspektore Agrita Antonāne.

Savukārt VID pārstāvis Andrejs Vaivars sarunā ar “Neatkarīgo” arī noliedza, ka pret kādu no VID darbiniekiem būtu vērstas KNAB veiktas procesuālas darbības, vienlaikus prasot publiskotās informācijas atsaukšanu.

“Neatkarīgās” avoti sniegto ziņu pēc būtības nemaina

Atkārtoti vēršoties pie sniegtās informācijas avotiem, “Neatkarīgā” saņēma vēl vienu apstiprinājumu, ka sniegtās ziņas pēc būtības ir patiesībai atbilstošas. Tika pieļauta iespēja, ka varētu būt radušās neprecizitātes ar termina “aizturēšana” lietošanu, iespējams, notikusi tikai VID amatpersonu un KNAB darbinieku saruna. Lai gan avotu rīcībā esot precizējoša informācija, vismaz pagaidām konkrētus faktus vai vārdus tie izpaust atturējās, norādot, ka nevēlas vēl vairāk nokaitēt situāciju ar jau tā visai sensitīvo VID lietu.

“Neatkarīgā” vēlas uzsvērt, ka minētās ziņas tai apstiprināja divi neatkarīgi avoti, kas ievērojami palielināja to ticamību. Vēl jāatgādina, ka Preses darbību reglamentējošā likumdošana nosaka žurnālista un medija tiesības aizsargāt un neizpaust savus informācijas avotus.

“Neatkarīgā” turpinās pētīt šo lietu, cenšoties rast vēl papildu faktus, kas liecinātu par to vai citu turpmāko notikumu gaitu un iepriekš izskanējušās informācijas patiesumu. Neizslēdzot iespēju, ka avotu rīcība bija koordinēts sabiedrības maldināšana mēģinājums, “Neatkarīgā” atsauks publiskoto informācija tad, ja būs tam guvusi neapgāžamus pierādījumus.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.