Iepriekšējā Saeimas sēdē 22. septembrī vairāki deputāti iesniedza izskatīšanai likumprojektu par līgumsodu un kavējuma naudas nepiemērošanu iedzīvotājiem par laikus neveiktiem komunālajiem maksājumiem un citiem norēķiniem par saņemtajiem energoresursiem. Tā kā ierosme nāca no opozīcijas, valdošie veica ierasto procedūru, kā novadīt līdz atkritumu urnai projektus, kas gan tautai varētu būt ļoti svarīgi, bet nākuši no “nepareizās puses” – nodeva likumprojektu atbildīgajai Budžeta komisijai, kas tā izskatīšanu pat nav iekļāvusi nākamās sēdes darba kārtībā.
Pirms četriem gadiem Saeima veica vēsturiskus labojumus likumdošanā, kas mainīja nebanku kredītdevēju darbības nosacījumus. Līdz tam šiem “ātro kredītu” devējiem praktiski nepastāvēja ierobežojumi milzu kavējuma un līgumsodu procentu piemērošanā (kā rezultātā kredīta ņēmēju saistības nereti pieauga no dažiem desmitiem eiro līdz vairākiem tūkstošiem), bet ar jaunajiem labojumiem šie procenti vairs nevarēja pārsniegt 0,07% dienā, turklāt to piemērošanai tika noteikts precīzs termiņš. Tādējādi legālais laupītājbizness netika gan likvidēts, bet tam uzlika samērā stingrus un taisnīgus likumiskā regulējuma rāmjus.
Kavējuma procentu un līgumsodu paredzēšana kā tāda, protams, palika nostiprināta likumdošanā - tos joprojām piemēro dažādu līgumisku attiecību ietvaros. Tomēr lielāko iedzīvotāju daļu tieši skar tikai tādas piemērojamo kavējuma procentu un līgumsodu likmes, kas saistītas ar tiešajiem ikdienas maksājumiem gan par gāzi, gan siltumu, gan elektroenerģiju utt. Un šajos rēķinos ieraugāmie procenti ir iespaidīgi - daži valstij pilnībā vai daļēji piederošu pakalpojumu sniedzēji par kavētiem maksājumiem vai kā līgumsodu paredz pat 2% lielas sankcijas dienā. Līdzīga aina paveras arī lielākajās pilsētās (īpaši Rīgā) komunālos pakalpojumus sniedzošo kapitālsabiedrību izrakstītajos rēķinos. Nekādi piemērošanas ierobežojumi vai summu griesti (līdzīgi kā kredītdevējiem) likumdošanā pastāvīgi nav paredzēti - nekas neliedz pakalpojuma sniedzējam iedzīt maksājuma kavētāju tādos parāda bezdibeņos, ka izkļūšana no tiem nereti var izrādīties neiespējama. Īpaši jau jauno energoresursu cenu laikmetā.
Nav tā, ka kavējuma procentu vai līgumsodu piemērošanas atcelšana būtu kas jauns un gluži šokējošs - kovidēras laikā šāds likumprojekts tika pieņemts. Ieviestā norma darbojās samērā labi, sniedzot iedzīvotājiem kaut nelielu, bet reālu atbalstu lielākoties pašu valdības savārītās ierobežojumu šļuras kaitējumu mazināšanā un pārdzīvošanā.
Tagadējā situācija ir daudz smagāka. Energoresursu dārdzības izraisītā krīze ir globālu procesu rezultāts (lai gan Kariņa valdība ar savu tūļāšanos, bakstīšanos un neizlēmību atbalsta sniegšanā arī ir devusi savu būtisko artavu šis objektīvās krīzes subjektīvā padziļināšanā).
Tādēļ ikviens atbalsts - kaut neliels, bet stabils - ir ļoti nozīmīgs, lai iedzīvotāji spētu pārdzīvot gaidāmo ziemu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka īstas skaidrības par citiem pabalstu veidiem joprojām nav - lai gan it kā tiek svaidīti n-tie miljoni dažādu atbalstu programmās, tomēr - kas, ko, kad un vai patiešām saņems, vēl ir visai miglainā un neprognozējamā fāzē.
Kā liecina informācija Saeimas mājaslapā, gan 27., gan 28. septembrī ir paredzētas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes, kuru darba kārtībā likumprojektu par soda sankciju nepiemērošanu vismaz šobrīd neatrast.
Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda “Neatkarīgajai” skaidroja, ka iesniegto likumprojektu komisija, visdrīzāk, skatīs nākamās nedēļas sēdē, tātad jau pēc 14. Saeimas vēlēšanām. “Līdz 1. oktobrim Saeima tāpat nepaspētu šo jautājumu izlemt,” viņa uzsvēra.
Viens no likumprojekta iesniedzējiem, Saeimas frakciju “Neatkarīgie” pārstāvošais deputāts Ralfs Nemiro “Neatkarīgajai” sacīja, ka šī kavēšanās varētu būt saistīta ar pašreiz vēl esošās koalīcijas vēlmi šo likumprojektu “pārgatavot” un iesniegt savā vārdā. “Šoreiz tam tiešām nav nozīmes, galvenais, lai tiktu sasniegts rezultāts, lai gan domāju, ka arī mūsu variantu pozīcijai būs pagrūti noraidīt, to atbalstījis pietiekami plašs deputātu loks, un, manuprāt, tas sagatavots kvalitatīvā līmenī,” sacīja deputāts. Viņš īpaši uzsvēra, ka plānoto normu ieviešana nav saistīta ne ar kādām likumdošanas saskaņošanas vai citām juridiskām problēmām. “Līgumsodus un maksājuma kavējuma procentus vai nu piemēro, vai nē, tas ir skaidri un vienkārši, tāpēc ceru, ka iesniegtais projekts rosinās arī Ministru kabinetu pieņemt attiecīgus lēmumus,” skaidroja Ralfs Nemiro.
Savukārt ZZS pārstāvošais Saeimas deputāts Uldis Augulis nebija tik optimistisks - viņš pieļāva, ka iesniegtais likumprojekts komisijā gan tiks izskatīts, bet pēc tam noraidīts. “Kā viss, kas nāk no opozīcijas. Jautājums nav par to, vai noraidīt, jautājums ir tikai par formu, kā to izdarīt,” viņš teica.
Tikmēr, negaidot valdošo lēmumu, dažas valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības jau paziņojušas par savu izvēli nepiemērot kavējuma procentus. Apsveicami, lai gan tas rada arī kādu ne tik priecīgu atziņu - uzņēmumu vadītāji izprot reālo situāciju daudz labāk nekā jau valdīšanas galu sagaidījušie “pozicionāri”, kuriem ņemšanās un cimperlēšanās ar politiskajiem oponentiem laikam joprojām šķiet svarīgāka par reāli taustāma atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem.
