Kopš Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektam valdība tā pa īstam iedeva zaļo gaismu, piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu, arvien biežāk no Latvijas politiski ekonomiskā dūksnāja sāk iznirt fakti, kas rada aizdomas par netīru spēli gan no valdošo, gan projektu attīstīt alkstošo puses. Pašlaik arvien vairāk pazīmju ļauj secināt, ka tomēr iespējama valsts garantiju sniegšana “Skulte LNG Treminal”, tādējādi faktiski uzkraujot Latvijas patērētājiem neizbēgamu maksājumu nastu jau vistuvākajā nākotnē.
Līdz šim gan dažādās priekšvēlēšanu diskusijās, gan atbildēs uz žurnālistu jautājumiem visa valdošās koalīcijas politiķu armija savos izteikumos bijusi gandrīz vienota - lai gan no valsts puses tikšot darīts viss, lai atvieglotu dažādas birokrātiskas procedūras, plāna par kaut kādu valsts garantiju došanu projekta realizētājam neesot. Ne par garantēta gāzes apjoma iepirkšanu, ne cenu.
Kā izrādās, projekta attīstītājs uzņēmums “Skulte LNG Terminal” tās vienīgā valdes locekļa Ulda Salmiņa personā ir mazliet citādās domās - intervijā “Neatkarīgajai” viņš vai nu izpļāpājās, vai ar nodomu sūtīja politiķiem atgādinājumu, ka nekādu termināli Latvijā neredzēt, ja tā realizētājs nesaņemšot stingras valsts garantijas par iepirkumu uz tuvākajiem 10 gadiem.
Grūti noticēt, ka valdībai šāda “Skulte LNG Terminal” nostāja varētu būt negaidīts jaunums - galu galā, sarunas par un ap projektu nenotiek pirmo dienu un līdzšinējā piedāvājuma izvērtēšanas laikā Skultes projekta realizēt gribētāja kategoriskā prasība nevarēja izslīdēt cauri nepamanīta. Tas rada visai satraucošu secinājumu - piešķirot nacionālo interešu objekta statusu tieši Skultes projektam, valdība, domājams, tomēr bija lietas kursā, un izrunāšanās par paša uzņēmēja risku un valsts neiesaistīšanos projekta realizēšanā var būt vien tukšas pļāpas.
Nebūs jau pirmā reize, kad valdība strauji mainīs spēles noteikumus spēles laikā. Protams, vispirms notiks mērķēta sabiedrības “nogatavināšana” šādām izmaiņām. Par to jau liecina atsevišķi procesi - daži politiķi jau it kā nejauši un garāmejot izmet pa frāzītei, ka valsts garantiju jautājums varētu tomēr atgriezties valdības darba kārtībā, savukārt valdības sargs “Re: Baltica” jau paguvis paust, ka, lūk, Igaunijā valsts atbalsts un garantijas Paldisku termināļa projektam jau esot. (Doma skaidra - ja jau igauņi var, kāpēc tad lai mēs nedarītu tāpat.) Tomēr modrie pētnieki neizstāsta stāstu līdz galam - ne uz kādiem 10 gadiem Igaunijas valdība Paldisku terminālim neko negarantē, tā ir piekritusi tikai viena gada laikā atpirkt to gāzes daudzumu (ja tāds vispār būs), ko terminālis nespēs pārdot pats brīvā tirgū.
Jau pieminētā Ulda Salmiņa drošā izrunāšanās par šo jautājumu arī var tikt skatīta šādā rakursā - biznesmenis (par viņa iespējām realizēt šāda līmeņa projektu ir atsevišķs stāsts) jau zina, ka viss būs labi un garantijas tiks dotas. Nu, izrunājās pirms laika. Nu un tad? Vai tad sīka kļūmīte var nobremzēt politiskajās aizkulisēs saskaņotu un palaistu projekta realizēšanas ātrvilcienu? Jāšaubās.
Nav izslēgts, ka garantiju sniegšanas jautājums tā vai citādi uzpeldēs vēl šīs Saeimas darba kārtībā, iespējams, maksimāli iemudžināts garu un komplicētu sagatavoto lēmumprojektu ietvaros. Ja izdosies likuma formā šīs garantijas nostiprināt, tad nākamā Saeima un valdība jau būs nostādīta fakta priekšā un garantiju atcelšana kārtējo reizi būs tik juridiski sarežģīts process, ka “tur neko vairs nevarēs darīt”.
Uz “Neatkarīgās” jautājumiem Ministru prezidentam, vai valdība zinājusi par Skultes termināļa attīstītāju prasību par valsts garantijām vēl pirms nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanas un kā šī prasība ietekmēs turpmāko projekta virzību caur varas gaiteņiem, Krišjānis Kariņš ar sava preses sekretāra Sandra Šabajeva starpniecību sniedza kompetentu, tālredzīgu un godprātīgu atbildi, proti, “jautājiet atbildīgajai Ekonomikas ministrijai”. Un punkts.
Savukārt ekonomikas ministres Ilzes Indriksones padomnieces sabiedrisko attiecību jautājumos Vinetas Vilisteres-Lāces atsūtītajā atbildē lasāms, ka lēmums par valsts garantijām neesot bijis valdības darba kārtībā, bet, pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās informācijas, tas neesot mainījis attīstītāja gatavību šo projektu īstenot. Salmiņa kunga izteikumi gan liecina par pretējo, un ir tikai jāpabrīnās, ka “atbildīgā ministrija” par to līdz šim nav neko dzirdējusi.
