Arī ģenerālprokuroram slaveni studiju biedri

ĢENERĀLPROKURORA JURA STUKĀNA STUDIJU BIEDRI MAĢISTRANTŪRĀ. Diemžēl 2000. gada Policijas akadēmijas maģistrantūras izlaiduma bildē pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna nav – acīmredzot lielās aizņemtības dēļ viņš nav ieradies uz fotografēšanos. Toties augšējā rindā labi atpazīstami Aleksejs Loskutovs (pirmais no kreisās), Artis Stucka (pirmais no labās) un Jānis Dzanuškāns (desmitais no labās) © Ekrānšāviņš

Lai gan jaunā ģenerālprokurora Jura Stukāna kādreizējais kurss Policijas akadēmijā nav tik slavens kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jēkabam Straumem, J. Stukāns ir ne tikai vismaz studiju biedrs slavenajiem J. Straumes kursa biedriem, bet, iespējams, bijis arī viņiem pasniedzējs.

Proti, KNAB priekšnieks J. Straume Policijas akadēmiju beidzis 1999. gadā, un no viņa vārdiem dzimis aforisms par šīs nu jau likvidētās mācību iestādes “slaveno 1999. gada izlaidumu”.

Savukārt pašreizējais ģenerālprokurors J. Stukāns Policijas akadēmijas bakalaura kursu pabeidzis divus gadus agrāk ‒ 1997. gadā; uzreiz turpat iestājies maģistrantūrā un kļuvis arī par Policijas akadēmijas mācībspēku - liecina Saeimas mājaslapā atrodamā J. Stukāna CV.

Vērtīgā grāmata

Pēc tam, kad tolaik vēl Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks, kandidēdams uz KNAB priekšnieka amatu, J. Straume publiski atklāja, ka viņš nāk no Policijas akadēmijas “slavenā 1999. gada izlaiduma”, Neatkarīgā izpētīja šā izlaiduma fotogrāfiju 2005. gadā izdotajā grāmatā “Policijas akadēmijai - 15” (sastādījusi toreizējā Policijas akadēmijas rektore, ģenerāle Ārija Meikališa; fotogrāfi ‒ Māris Rēpelis un Zigurds Bilzonis).

Tas pats avots ir izcils, lai izpētītu arī pašreizējā ģenerālprokurora kursa biedrus.

Neatkarīgās uzrunātie speciālisti Policijas akadēmijas 1997. gada izlaiduma fotogrāfijā atrada pašu J. Stukānu, tomēr citus sabiedrībā plašāk zināmus juristus nesaskatīja.

Savukārt 2000. gada maģistrantūras izlaiduma (J. Stukāna CV norādīts, ka maģistrantūrā viņš mācījies no 1997. līdz 2000. gadam) fotogrāfijā redzams, ka šo studiju periodu viņš pabeidzis kopā ar bijušo KNAB priekšnieku un Saeimas deputātu Alekseju Loskutovu; Ministru prezidenta Aigara Kalvīša biroja vadītāju, bijušo aizsardzības, tieslietu ministru, kā arī Rīgas domes priekšsēdētāja padomnieku Jāni Dzanuškānu un bijušo VARAM valsts sekretāra vietnieku, bijušo ekonomikas un satiksmes ministru padomnieku Arti Stucku.

Neatkarīgās aptaujātie zinātāji uzskata, ka J. Stukāns un A. Loskutovs ir bijuši (iespējams, joprojām ir) draugi.

Kā to visu var savienot?

Stukāna CV liecina, ka viņam ir apskaužamas darba spējas, kas novērtētas jau studiju gados. Paralēli mācībām Policijas akadēmijā 1995. - 1997. gadā viņš ir bijis Iekšlietu ministrijas Informācijas centra galvenais speciālists. Pēc bakalaura grāda saņemšanas viņš uzreiz (!) kļuvis par tiesnesi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, kā arī par Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta galveno speciālistu, turklāt, kā jau iepriekš teikts, paralēli studējis Policijas akadēmijas maģistrantūrā, no 1998. līdz 2000. gadam piestrādājot arī par pasniedzēju šajā mācību iestādē.

Savukārt pēc maģistrantūras beigšanas 2000. gadā viņš kļuvis par Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieku, bet 2003. gadā atgriezies tiesneša amatā.

Vēl ir jāpiebilst, ka paralēli visam minētajam no 1996. līdz 2000. gadam J. Stukāns studējis arī Latvijas Valsts universitātē ekonomiku, iegūstot bakalaura grādu.

Kursa biedri pretējās nometnēs

Jāatgādina J. Stukāna studiju biedri Policijas akadēmijā, kuriem viņš, iespējams, bija arī pasniedzējs. Tie redzami fotogrāfijā, kuru var atrast pie Neatkarīgās 2017. gada 8. jūnija publikācijas “Topošā KNAB priekšnieka “slavenais izlaidums””.

“Slavenajā 1999. gada izlaidumā” bakalaura grādus saņēma ne tikai jau pieminētie J. Straume, J. Dzanuškāns un A. Stucka, bet arī bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs (šobrīd Saeimas deputāts un Jaunās Konservatīvās partijas valdes loceklis), bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieka vietnieks Mārtiņš Lode (šobrīd tieslietu ministra Jāņa Bordāna padomnieks), t.s. Lemberga lietas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors Mārcis Viļums, Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors Jānis Mināts, bijušas premjera padomnieks, Monako goda konsuls Latvijā t.s. Lemberga lietas advokāts Māris Grudulis, bijušais Centra rajona prokurors, t.s. Grinbergu, Tatjanas Karginas u.c. skaļu lietu advokāts Armands Šūmanis, Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Krists Līcis un bijusī tiesnese Tatjana Bormane.

Savukārt 1998. gadā Policijas akadēmiju beidza Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis, bijušie KNAB darbinieki Ilze Dravniece (šobrīd Jaunās konservatīvās partijas frakcijas konsultante) un Aldis Daugavvanags (šobrīd AS “Pasažieru vilciens” valdes loceklis), Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, Vecās Ģertrūdes draudzes mācītāji Krists Kalniņš un Rinalds Grants.

Izpēte

Evikas Siliņas vadīts koalīcijas oficiālo nostāju pret pabalstu maksāšanu ģimenēm ar bērniem debatēs par valsts 2025. gada budžeta projektu uzņēmās paust partijas “Vienotība” deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš: “Mēs diemžēl nebūsim pirmā valsts pasaulē, kura spēs pacelt dzimstību ar pabalstiem. Ja tas būtu izdarāms, tad bagātās valstis jau sen to būtu izdarījušas.”