Lai cik dīvaini tas būtu, Latvijā tiek pieļauts, ka šeit akreditētās ārvalstu diplomātiskās misijas finansē sabiedriskās organizācijas, kuras nodarbojas ar politisko lēmumu ietekmēšanu valstī – liecina Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) 2019. gada pārskats.
Politisko lēmumu ietekmēšana, informācijas vākšana no Saeimas, valdības un citām valsts institūcijām, lēmumus ietekmējošu pasākumu organizēšana - šie un citi darbības veidi tiek oficiāli deklarēti kā LPA prioritātes. Bet LPA finansētāji šobrīd ir Latvijas valsts budžets un ārvalstu vēstniecības.
Politikas ietekmētāji
LPA gada pārskatā uzsvērts, ka viena no šīs sabiedriskās organizācijas darbības mērķauditorijām ir “lēmumu pieņēmēji, kas veic izmaiņas likumdošanas un politikas attīstības dokumentos, kuriem ir ietekme uz biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību Latvijā”.
Pārskatā ar izceltiem burtiem norādīts, ka LPA mērķis ir “ietekmēt politikas procesus, ievērojot biedrību un nodibinājumu kopējās intereses”.
Norādīti arī paveiktie darbi. Lasāms, ka LPA “aktīvi piedalījusies biedrību un nodibinājumu darbību ietekmējošo politikas iniciatīvu izstrādē, regulāri sekojot līdzi aktualitātēm publiskajā pārvaldē, piedaloties Saeimas likumdošanas komisiju sēdēs, valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta sēdēs, darba grupās, starpministriju saskaņošanas sanāksmēs, konsultatīvajās padomēs, formālās tikšanās ar valsts pārvaldes pārstāvjiem”. Pārskatā lasāms, ka LPA “sekoja likumprojektu izstrādes gaitai, sniedza atzinumus un priekšlikumus. Latvijas Pilsoniskā alianse konsultējās ar biedru organizācijām un sadarbības partneriem par atbilstošāko regulējumu normatīvajos aktos un sniedza viedokli atbilstošajai institūcijai”, kā arī “komentēja virkni nozīmīgus politikas plānošanas dokumentus, izmantojot “track changes” funkciju vai citādākos formātos”. Pieminēts, ka LPA piedalījusies 11 konsultatīvās padomēs: vietējā līmenī ‒ Rīgas domes konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos; nacionālā līmenī ‒ NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomē; KNAB Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē; NVO fonda Stratēģiskās plānošanas komitejā; bijusi pastāvīgais NVO pārstāvis valsts sekretāru sanāksmēs; pārstāvējusi NVO dialoga platformā imigrantu integrācijas jomā» utt.
“Likumdevēja partneris”
Pārskatā uzsvērts, ka, cita starpā, LPA ir Saeimas pastāvīgais sadarbības partneris. “Latvijas Pilsoniskā alianse uzņēmās virsvadību tādos jautājumos kā pašvaldību referenduma likuma virzība; Sabiedrības integrācijas fonda likumprojekta virzība; Sabiedriskā labuma organizāciju likumprojekta virzība; iestāšanās pret grozījumiem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, saskatot jaunajās likuma normās būtiskus ierobežojumus pilsoniskajai sabiedrībai u.c.” LPA interesi izrādījusi pat par jaunatni un militāro jomu: “2019. gadā Latvijas Pilsoniskā alianse izglītoja vairāk nekā 2500 skolēnus Rīgas pilsētā un visā Latvijā, vairāk nekā 100 skolās. 2019. gadā Latvijas Pilsoniskā alianse turpināja sadarbību ar Jaunsardzes centru, un Valsts aizsardzības mācības pilotprojekta ietvaros 51 Latvijas skolā nodrošināja nodarbības “Politiski aktīvs pilsonis”,” teikts gada pārskatā.
LPA darbojies arī kā ziņu izplatītājs: “Latvijas Pilsoniskā alianse publicēja 25 e-ziņu izdevumu “CALnews” angļu valodā, kurā koncentrētā veidā tika sniegta informācija par LPA un NVO sektora aktualitātēm Latvijā. Ziņu saņēmēju vidū bija starptautiskās organizācijas, diplomātiskais korpuss un citi interesenti, kopumā ap 70 saņēmēju.”
Naudas devēji
Tik apjomīga politiskā darba veikšana uz plikiem brīvprātības pamatiem grūti iedomājama. LPA finansiālie atbalstītāji 2019. gadā no Latvijas ir bijusi Kultūras ministrija ‒ 49 372 eiro, Ārlietu ministrija‒ 24 970 eiro, Valsts budžets ‒ NVO fonds ‒ 16 994 eiro un Nodarbinātības valsts aģentūra ‒ 1891 eiro, kas kopā veidoja 93 227 eiro.
Otru pusi ‒ 108 976 eiro ‒ LPA saņēmusi no ārvalstu labvēļiem. No Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības ‒ 46 613 eiro, Britu padomes ‒ 31 518 eiro, no Eiropas Savienības izglītības programmas “ERASMUS+” ‒ 9623 eiro, no ASV fonda NVO atbalstam “Management Systems International” ‒ 8981 eiro, no ASV vēstniecības ‒ 7453 eiro, no Dienvidāfrikā bāzētā fonda NVO atbalstam CIVICUS ‒ 4452 eiro un no Ziemeļu Ministru padomes biroja 2000 eiro.
Cita starpā Britu padomes mājaslapā lasāms, ka šī organizācija nodarbojas ar kultūras saišu veidošanu, taču nereti tās vārds tiek minēta saistībā ar spiegošanu. Piemēram, 2008. gadā Krievijas Federālais drošības dienests paziņoja, ka Britu padomes piesegā Krievijā tiek veiktas spiegošanas operācijas, vāktas ziņas un vervēti aģenti. Savukārt pērnā gada maijā Irānā kādai sievietei tika piespriests 10 gadu cietumsods par sadarbošanos un spiegošanu Britu padomes labā.
Sorosa bērns
Jāatgādina, ka LPA 2004. gada decembrī ar mērķi «tīklot nevalstiskās organizācijas» dibināja 27 sabiedriskas organizācijas, no kurām 15 iepriekš bija saņēmušas lielāku vai mazāku finansējumu no Sorosa fonda, pats Sorosa fonds un divas Sorosa fonda dibinātas struktūras, kā arī 12 privātpersonas, no kurām tikai četrām nav redzamas saistības ar Sorosa finansējumu.
Sākotnēji LPA darbību bagātīgi finansēja Sorosa fonds ‒ dibināšanas gadā vairāk nekā 116 000 dolāru apmērā. “Sorosa fonds ‒ Latvija” (tagad - Fonds “Dots”) joprojām lepojas, ka palīdzējis dibināt LPA.
