Tuvākajā laikā slavenās teātra un kino aktrises Čulpanas Hamatovas radošajā dzīvē gaidāmi trīs notikumi. Viņai būs koncerts Vienības namā Daugavpilī kopā ar latviešu pianistu Andreju Osokinu. Viņa piedalīsies labdarības vakariņās, bet oktobrī spēlēs latviešu valodā Alvja Hermaņa "Kurlmēmo valsts" pirmizrādē Jaunajā Rīgas teātrī, kurā viņa ir pilnas slodzes aktrise kopš pagājušā gada sākuma. Par to “rus.nra.lv” telefonsaruna ar Čulpanu Hamatovu.
Sveika, Čulpana! Ja nav noslēpums, kur jūs tagad atrodaties?
ASV, Kalifornijas štatā. Rīgā atgriezīšos 22. augustā. Pēc tam došos uz Daugavpili, kur uzstāšos kopā ar Andreju Osokinu. Šī nav mūsu pirmā kopīgā uzstāšanās ar viņu. Trīs vai četras reizes jau spēlēts, precīzi neatceros. Pirmizrāde notika pagājušā gada maijā Rīgas Melngalvju namā, Osokina brīvības festivāla Ukrainai laikā. Esam uzstājušies arī Rēzeknē. Jā, vēl esam bijuši arī Dubaijā.
Vai šo koncertu programmas kaut kā atšķiras?
Man jāsaka, ka man ar Andreju paveicās vienam ar otru - es to saku viennozīmīgi. Es dažreiz pievienoju kaut ko jaunu, un viņš ir iejūtīgs, ļoti saprotošs šajā jautājumā. Tas notiek reti, jo parasti solisti paši jūtas atbildīgi par savu sniegumu un rezultātā viss mēdz nesaskanēt harmoniski. Bet mums ar viņu nav tādu problēmu. Viņš ir ļoti maigs pret vārdu un iejūtīgs pret saderību uz skatuves.
Cik man zināms, Andrejs izpildīs Johana Sebastiana Baha, Friderika Šopena, Bēlas Bartoka, Volfganga Dārziņa, Pētera Vaska, Arvo Perta, Valentīna Silvestrova mūziku. Un es kopā ar viņa muzikālu improvizāciju lasīšu Borisa Pasternaka, Osipa Mandelštama, Marinas Cvetajevas, Bulata Okudžavas, Aleksandra Gaļiča, Veras Polozkovas un latviešu dzejnieces Aspazijas dzejoļus.
Vai būs vēl tālāks turpinājums kopīgiem koncertiem ar Andreju Osokinu?
Jā. Tagad precīzi neatceros, bet, manuprāt, viesizrādes būs - kaut kur Vācijā, Nīderlandē...
Nesen ir izsludinātas slavenā uzņēmēja Jevgeņija Čičvarkina labdarības vakariņas Jūrmalā 26. augustā un ir paziņots arī par jūsu uzstāšanos.
Tas notiks. Es zinu, ka biļetes ir ļoti dārgas. Daudziem tas ir dārgi, bet ir cilvēki, kuriem šī summa nav tik liela.
10 tūkstoši eiro. Bet nauda ir, lai palīdzētu Ukrainai. Daudzās Krievijas publikācijās izskan aicinājumi piešķirt jums “ārvalstu aģenta” “goda nosaukumu”, jo nauda no dažiem vakariem ar jūsu piedalīšanos tiek novirzīta Ukrainas atbalstam…
Vai ir slikti palīdzēt cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās? “Ārzemju aģents”? Tā ir skaidra šīs paradigmas funkcionalitāte, kas agri vai vēlu sasniegs daudzus, kas iestājas pret karu. Starp citu, ar pusi no Čičvarkina vakara savāktajiem līdzekļiem tiek atbalstīts ukraiņu centrs "Common Ground" Rīgā, otrā puse tiek novirzīta medicīnas aprūpei Ukrainā, ne tikai bērniem.
Daudzi atceras 1998. gada filmu "Nedzirdīgo valsts", kurā jūs tēlojāt. Kam pieder ideja Jaunajā Rīgas teātrī iestudēt izrādi pēc šīs filmas motīviem?
Tā ir Alvja Hermaņa ideja. Iespējams, mans pagājušā gada stāvoklis, kad es aizbraucu no Krievijas uz Latviju, kalpoja par sava veida stimulu un palaidēju šīs idejas dzimšanai. Mēs tad izdomājām, ko iestudēt ar manu piedalīšanos. Radās ideja iestudēt izrādi “Dēmoni. Pēcraksts". Un mēs joprojām nezinājām, par ko izrāde pārvērtīsies. Es viņam pateicu, ka esmu pazaudējusi balsi...
Burtiski?
Nē. Krievijā man nebija balss, un tā sagadījās, ka sākumā arī šeit nebija balss. Ir ļoti skumji pārstāvēt okupētājvalsti... Starp daudzām balsīm... Pat ja tās kliedz un iebilst pret karu, vienalga, šīs balsis šeit neskan. Un es gribēju visu jauno priekšnesumu veltīt balss barjeras pārvarēšanas pētījumam. Un mācīties latviešu valodu. Starp citu, nesen nokārtoju latviešu valodas eksāmenu.
Bet mēs nepieminējām filmu. Šovasar Alvis pēkšņi piezvanīja un piedāvāja. Pirmizrāde paredzēta novembrī.
Vai jums ir recepte tam, kas grūtos laikos palīdz izdzīvot?
Draugi.
Es saprotu, ka tā ir mūsu dzīves galvenā bagātība.
Vēlu jums veiksmi un daudz draugu!
Jāpiebilst, ka Čulpana Hamatova publikācijas autora klātbūtnē tikās ar Andreju Osokinu pagājušā gada aprīlī, pieņemšanā pēc koncerta par godu izcilā vijolnieka, rīdzinieka Gidona Krēmera 75. jubilejai.
Pēc Igora Lobodas "Rekviēma Ukrainai" (Gidona Krēmera vijoles solo) klusi un nemanāmi uz skatuves kāpa Čulpana Hamatova. Tā bija viņas pirmā uzstāšanās Rīgā kopš Krievijas agresijas sākuma pret Ukrainu. Turklāt Čulpana toreiz apbrīnojami panāca, lai zālē tiktu pieklusināti aplausi. Un pilnīgā klusumā aktrise lasīja slavenās krievu dzejnieces Veras Polozkovas dzejoļus - vispirms krieviski, pēc tam latviski ar nelielu piedevu ukraiņu valodā.
Pēc tam Gidons atkal iznāca ar vijoli un sāka spēlēt...
