Inita Lūre par Jaunzemes un Stukāna meliem, sevi un visatļautību VID

© Privātais arhīvs

Sarunā ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētāju Initu Lūri skaidrojām, vai augstas valsts amatpersonas patiešām melo un kā šie meli izpaužas, kas notiek VID iekšienē un kuru interesē uzburt krimināllietas pret sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.

No ģenerālprokurora Jura Stukāna un VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes teiktā izriet, ka sakarā ar tā dēvēto Lato Lapsas krimināllietu nekādas paplašinātās sapulces vai tikšanās ar ģenerālprokuroru un VID ģenerāldirektori nav bijušas un VID izmeklētāja abu iestāžu vadītājiem neesot bijusi spiesta atskaitīties. Vai tā ir?

VID ir tāds nerakstīts likums, ja ir uzsākts kriminālprocess pret publiski zināmiem cilvēkiem vai lieliem uzņēmumiem, tad par to ir jāinformē VID ģenerāldirektore un ģenerālprokurors. Pārsvarā šī informācija VID ģenerāldirektorei un ģenerālprokuroram tiek nodota ar vadības starpniecību, bet īpašos gadījumos atskaitīties jāiet pašam izmeklētājam, kā tas bija arī manā gadījumā. Tā kā Lato Lapsa ir sabiedrībā pazīstams publicists un šis kriminālprocess, iespējams, interesēja vairākas augstas amatpersonas, un šis kriminālprocess tika uzskatīts par īpašu, tāpēc man bija jātiekas personīgi gan ar VID ģenerāldirektori, gan ģenerālprokuroru un jāprezentē uzsāktā kriminālprocesa būtība, kādas personas šajā procesā ir iesaistītas un kāds izmeklēšanas darbības tiek plānotas. Šādā veidā netieši tika saņemta ģenerālprokurora piekrišana šādu izmeklēšanu darbību veikšanai.

Tātad runa bija par Lato Lapsas un viņa brāļa kriminālprocesu?

Kriminālprocess tika uzsākts par juridiskas personas iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Izmantojot kriminālprocesu, man bija uzdevums atrast formālus iemeslus, lai būtu tiesisks pamats pārbaudīt vairākas personas. Faktiski kriminālprocesa mērķis bija nevis izmeklēt juridisko personu iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet pārbaudīt un noskaidrot, vai interesējušo personu rīcībā ir kāda kompromitējoša informācija par Latvijā augsta ranga amatpersonām, un vienlaicīgi ierādīt šīm personām vietu.

No publiski izskanējušas informācijas ir redzams, ka kriminālvajāšanas uzsākšanai ir nosūtīta kaut kāda daļa kriminālprocesa pret Endo Lapsu, bet ne pret uzņēmumu, par kuru ir uzsākts kriminālprocess. Šis netieši norāda uz to, ka izmeklēšana tiek veikta pret personām, pret kurām tika izrādīta īpaša interese, nevis izmeklēts noziegums, par kuru tika uzsākts kriminālprocess.

Man nav saprotams, kāpēc VID ģenerāldirektore un ģenerālprokurors vairākkārtēji publiski ir norādījuši, ka daļa no kriminālprocesa ir nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanai, nepasakot, ka šī nosūtītā lieta nav saistīta ar Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku. Būtu jāpaskaidro, ka pasūtījuma lietas būtība izpaužas ne jau tajā, ka kriminālprocess tiek nepamatoti uzsākts, bet gan tajā, ka tiesiski uzsāktajā kriminālprocesā netiek izmeklēts pamata noziegums, bet, izmantojot formālus iemeslus, tiek veikta izmeklēšana pret pasūtītāju interesējošām personām.

Stukāns neatminas, ka jūs būtu gājusi atskaitīties par Lato Lapsas krimināllietu uz Ģenerālprokuratūru. Vai jūs esat tur bijusi atskaitīties par šo krimināllietu?

Protams, ka es esmu bijusi pie ģenerālprokurora saistībā ar šo lietu. Kā savā intervijā norādīja mans bijušais priekšnieks Intars Štālbergs, dažiem ir iestājusies amnēzija. Stukāna kungs kā kvalificēts jurists ir izvēlējies neatcerēties, šādā veidā ne apstiprinot, ne noliedzot tikšanos. Kā jau iepriekš norādīju, ejot uz tikšanos pie ģenerālprokurora, man lika sagatavot prezentāciju, kura arī tika prezentēta Stukāna kungam.

Kurš deva rīkojumus doties uz sapulcēm?

Atskaitīšanās par šo kriminālprocesu bija regulāra. Atskaitīšanās notika organizētās sapulcēs, kurās piedalījās uzraugošais prokurors Andris Aleksejevs, atsevišķos gadījumos pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, virsprokurore, amatā augstākais prokurors Gaitis Krieviņš, NMPP vadība, tajā skaitā NMPP direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane. Kaut arī mans tiešais vadītājs bija Intars Štālbergs, šajā kriminālprocesā man norādījumus deva tieši Kristīne Prusaka-Brinkmane, kura arī bija tā, kas mani informēja par plānotajām sapulcēm.

Kā noritēja šīs sapulces?

Šīs sapulces parasti noritēja saspringtā gaisotnē, paaugstinātos toņos, kur man netieši centās norādīt uz to, kas man ir jādara.

Vai varat pierādīt, ka šajās sapulcēs piedalījāties un atskaitījāties par paveikto?

Par sapulču norisi Prusaka-Brinkmane mani informēja ar ziņu nosūtīšanu “Whatsapp” vai darba e-pastā. Kā piemēru varu uzrādīt daļu no sarakstēm “Whatsapp”.

Ekrānuzņēmums/ WhatsApp

Ekrānuzņēmums/ WhatsApp

Ekrānuzņēmums/ WhatsApp

Ekrānuzņēmums/ WhatsApp

Vēl to, ka esmu bijusi pie Stukāna, apliecina manis sagatavotā prezentācija, kura vēlāk kalpoja par iemeslu disciplinārlietas uzsākšanai un manis atbrīvošanai no amata. Disciplinārlieta pret mani tika uzsākta 2022. gada 10. martā, pamatojoties uz Jaunzemes kundzes lēmumu, un ar šo lēmumu es tiku atbrīvota no amata. Jaunzemes kundze vairākkārtīgi ir norādījusi, ka es par šiem faktiem esmu sākusi runāt tikai pēc manas atbrīvošanas no apcietinājuma, kas neatbilst patiesībai, jo jau 2022. gadā maijā disciplinārlietas izskatīšanas sēdēs, vairākkārtēji sniedzot paskaidrojumus, norādīju, kas šī ir par prezentāciju un kam tā tika gatavota, kad prezentēta. Jaunzemes kundzei pieņemot lēmumu par manis atbrīvošanu no amata, viss iepriekšminētais bija zināms. Pēc Jaunzemes kundzes teiktā iznāk, ka viņa neko nezina par pašas 2022. gada augustā pieņemto lēmumu. Zīmīgi, bet tas ir Jaunzemes kundzes stilā neko nezināt, tieši arī tas šobrīd atspoguļojas Jaunzemes kundzes publiski paustajā par VID notiekošo.

Jaunzemes kundze kārtējo reizi ir nonākusi pati ar sevi pretrunās, jo intervijās, ko sniedza gan Jaunzemes kundze, gan Stukāna kungs, abi norāda, ka, ja es būtu viņiem sniegusi informāciju, kas ir atspoguļota prezentācijā, tad tā nebūtu izmeklēšanas noslēpuma izpaušana, bet mani no darba atbrīvoja tieši par Stukāna kungam sagatavoto prezentāciju, norādot, ka esmu izpaudusi informāciju, kas ir izmeklēšanas noslēpums.

Kā vēl izpaudās amatpersonu melošana?

Cita starpā Domburs uzdeva jautājumu Stukāna kungam, kāpēc Valsts drošības dienests ir izbeidzis lietu, kāpēc nekas nenotiek saistībā ar tiesībsargājošajām iestādēm nosūtīto iesniegumu.

Stukāna kungs atbildēja: jā, mēs šādu iesniegumu saņēmām, bet, tā kā tur bija rakstīts, ka es tur esmu šajā grupā kā atbalstītāja vai rīkotāja, tad viņš šo iesniegumu pārsūtījis VDD. Domburs vaicā - pagājuši divi mēneši, un kāds tad ir rezultāts? Stukāna kungs atbild, ka nedrīkst teikt, jo tad sanāks, ka viņš interesējas par šo procesu, un tādējādi kāds teiks, ka Stukāna kungs grib kādu ietekmēt. Tad pēkšņi Stukāna kungs atbild: nu labi, es viņiem rīt pajautāšu. Interesanti - vienā brīdī viņš nevar interesēties, bet otrā brīdī jau var interesēties. Tad viņš pēkšņi atcerējās, ka tomēr ir ticies ar Jaunzemes kundzi.

Zīmīgi ir tas, ka Stukāna kungs savā intervijā nekautrējas norādīt, ka, lai iegūtu vēlamo rezultātu, viņš vairākkārtēji lietā ir mainījis uzraugošos prokurorus. Vislabāk Stukāna kungu un viņa attieksmi raksturo viņa paša izteikumi par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, kur viņš ņirgājoties norāda, ka no tiem nav jābaidās, jo valsts samaksās dažus tūkstošus kompensācijās un ar to viss beigsies.

Arī pēdējo mēnešu Stukāna kunga sniegtās intervijas parāda viņa cinisko attieksmi. Sākotnēji žurnālā “Ieva”, kur viņš mēģina novelt vainu uz advokātu, taču, kad par saviem izteikumiem saņēma sabiedrības nosodījumu, tai skaitā no Valsts prezidenta un Zvērinātu advokātu padomes, rīkoja preses konferenci, kurā neveikti mēģināja pasniegt situāciju, ka visi ir vainīgi, jo nav viņu pareizi sapratuši.

Ģenerālprokurors šā gada 19. aprīlī LTV raidījumā liek saprast, ka jūs un Štālbergs varat runāt jebko, taču sabiedrība tam nedrīkstot ticēt, jo jūs abi esat apsūdzētie.

Par šo es varu apgalvot, ka Stukāna kungs kārtējo reizi ir melojis, jo 19. aprīlī man nav bijis statuss kā apsūdzētajai. Savos izteikumos Stukāna kungs liek noprast, ka esmu vainīga un man tiks piespriests bargs sods. Vai tad te nav runa par prokurora un pat tiesas ietekmēšanu no Stukāna kunga puses? Viņš saka - es ceru, ka būs bargs un taisnīgs sods. Bet tas taču ir vistiešākais vēstījums prokuroram un tiesnesim. Vai tā nav vistiešākā iejaukšanās lietas izskatīšanā?

Pat sēžot televīzijā, Stukāna kungs nekautrējās norādīt sabiedrībai, kam ticēt un kam nē. Vai šāda attieksme no amatpersonas puses vispār ir pieļaujama?

Stukāns noteica termiņu?

Jā, ģenerālprokurors norādīja, ka “Lato Lapsas” lietai jābūt prokuratūrā uz galda līdz 2022. gada beigām.

Jūsu izteikumus tagad pārbauda Valsts drošības dienests. Vai jums ir zināmi kādi jaunumi no Valsts drošības dienesta?

Publiski ir izskanējis, ka VDD ir pieņēmis lēmumu neuzsākt kriminālprocesu. Uz VDD es neesmu aicināta sniegt liecības. Man nav zināms, vai citas iesaistītās amatpersonas ir aicinātas sniegt liecības.

Jaunzeme LTV teica, ka jūs esat bijusi "toksiska darbiniece". Kādēļ jūs apzīmē ar šādu terminu?

Uzskatu, ka iemesls ir tas, ka es esmu atļāvusies pastāstīt sabiedrībai, kas faktiski notiek VID un kādu lomu šajā visā ieņem Jaunzemes kundze ar “savu komandu”.

Kāpēc, jūsuprāt, Prusaka-Brinkmane aizgāja no darba?

Cik man zināms, arī šeit Jaunzemes kundze ir melojusi, norādot, ka Prusaka-Brinkmane pārtrauca darba attiecības ar VID, jo viņai esot karjeras izaugsmes iespējas. Cik man zināms, Prusaka-Brinkmane šobrīd ir bez darba. Pieļauju, ka patiesais iemesls, kādēļ Prusaka-Brinkmane pārtrauca darba attiecības ar VID, bija veids, kā izvairīties no traipa biogrāfijā, it sevišķi ņemot vērā, ka darba attiecības ar VID Prusaka-Brinkmane pārtrauca uzreiz pēc manas pirmās intervijas.

Prusakas-Brinkmanes, kā arī citu augstu amatpersonu attieksmi pret Lato Lapsu, pieļauju, ka arī pret jebkuru citu parastu Latvijas iedzīvotāju, ļoti labi raksturo šāda Prusakas-Brinkmanes man sūtītā “Whatsapp” ziņa ar foto no “Facebook”.

Ekrānuzņēmums/ WhatsApp

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.