“Vecos, kuri ir sastrādājuši visus šos mēslus, vajadzētu nedaudz pastumt nost! Tā teikt, pastāvēt pie ratiem, mēs jaunie spēki jums parādīsim, kā vajag saimniekot. Un tas teorētiski ir iespējams. 40 jaunie un 13 vecie deputāti! Kopā 53 – tas ir LPV, Zemnieku savienība, Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA), alternatīvu koalīcijas modeli sarunā ar Neatkarīgo iezīmē kādreizējais premjers un satiksmes ministrs, tagad Saeimas deputāts Vilis Krištopans.
Pēc ilgāka perioda ārpus aktīvās politikas šajās Saeimas vēlēšanās jūs tomēr nolēmāt piedalīties un arī tikāt ievēlēts no partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Jūs šajā partijā esat arī tāds kā ēnu finanšu ministrs. Kādēļ pieņēmāt šādu izaicinājumu?
Nu, kampaņas laikā es esmu nomainījis bezmaz puses Ministru kabineta locekļu lomu... No sākuma es biju finanšu ministra kandidāts, tad satiksmes ministra. Bet, runājot par deputāta darbu, es esmu izlaidis piecas Saeimas! Un to laikā nekad nav bijusi vēlēšanās atgriezties. Tomēr, gadiem ejot, daudz ko esmu sapratis un redzu, ka šobrīd valsts burtiski krīt bezdibenī. Tādēļ gribas kaut kādu savu artavu ielikt, lai tas nenotiktu. Ne jau man to deputāta krēslu vajag. Gribētos to valsts kuģi pagriezt citā virzienā.
Kas ir nepareizais virziens, kurp tas kuģis ir aizpeldējis?
Te varētu saukt ārkārtīgi daudzas pozīcijas. Piemēram, valsts aizņemšanās, kas Latvijā notiek fenomenālos apjomos. Pat Valsts prezidents Egils Levits šķiet saklausījies, ko es divus gadus stāstu par mūsu atpalicību no Igaunijas un Lietuvas, un no Saeimas tribīnes aicina topošo valdību panākt mūsu kaimiņus. Es gan tā negribētu teikt. Mums atkal ir jābūt Baltijas līderiem! Mūsu ostām, Rīgai, kas kādreiz bija reālā Baltijas galvaspilsēta. Šobrīd diemžēl ir iestājies totāls pagrimums!
Kāds tam iemesls?
To izsauc ļoti daudzi faktori. Uzņēmējdarbības vide ir briesmīga. Darbaspēka nodokļi ir vislielākie Eiropas Savienībā (ES). Ostu reforma - tas, ko mēs kādreiz 90. gados būvējām, rakstījām ostu likumus, speciālo ekonomisko zonu likumus - tagad tas ar vieglu roku tiek demontēts. Un ko iedeva vietā - neko, pilnīgu aplamu [ostu pārvaldības] konstrukciju. Tagad uzņēmējs īrēs citiem uzņēmējiem, noņems skaidu no stividoriem un ieliks citā kabatā. Nu, tas ir greizi!
Tāpēc es gribu nākt atpakaļ un vismaz mēģināt skaļi par to runāt!
Trīs valdību veidojošās partijas jau it kā mēģina runāt par kaut kādam jaunām, vertikāli horizontālām konstrukcijām, solidāru atbildību un citām visai mistiskām lietām...
Te nu mēs nonākam arī līdz valdības veidošanai un kāpēc ar to nekas neiet. Jo atkal būtībā ir vēlēšanās uzbūvēt kaut kādu konstrukciju, nevienojoties par mērķiem. 39 līdz šim pie varas esošie Saeimas deputāti grib kaut ko veidot kopā ar 15 jaunajiem. Kuri it kā saka, ka ostu reforma jāpārtaisa, teritoriālā reforma jāpārveido, aizņemšanās jāpārtrauc, par “airBaltic” darbību jāuzdod daudzi nopietni jautājumi. Banku kapitālais remonts bija pilnīgi nepareizs. To saka jaunie spēki Saeimā, un arī mēs to sakām. Bet vecie saka - nē, viss bija kārtībā! Un šādā situācijā - kā tad viņi var kopā strādāt?
Ja Uldis Pīlēns grib iet ar Krišjāni Kariņu kopā, tad viņam abiem būtībā ir jāsaka - OK, aizmirstam pagātni, darām lietas pa jaunam. Bet vai tad tie 39 proporcionāli pret 15 griezīs to kuģi uz otru pusi? Viņi turpinās to pašu. Viņiem nākamgad vēl divi miljardi eiro būs jāaizņemas, viņi grims vēl lielākā parādu jūgā, Latvija vēl vairāk atpaliks no Igaunijas.
Kāpēc es runāju par atpalicību? Jo tā nav abstrakta, tā skar katru konkrētu cilvēku. Igauņi, piemēram, nākamā gada budžetu jau ir akceptējuši 16,6 miljardu eiro apmērā. Mums šogad ir 12,4 miljardi, nākamgad varbūt būs 13 miljardi. Ar pusmiljonu mazāk iedzīvotāju! Plus valsts parāds viņiem ir tikai seši miljardi eiro. Mums šobrīd ir 16,85, un līdz gada beigām valdībai būs vēl viens miljards jāaizņemas, lai nosegtu visu to, ko viņi ir sasolījuši. Un nākamgad vēl divi miljardi - tas jau ir kopā 20 miljardi!
Kādā veidā igauņi, daudz mazāk aizņemoties, var maksāt skolotājiem krietni lielākas algas?
Tāpēc, ka ekonomika pret iedzīvotāju skaitu mums ir niecīga. Viss ir izdarīts, lai tas tā notiktu. Tajā skaitā visa kovida krīzes pārvaldība noveda pie tā, ka tika sagrautas divas nozares - izmitināšana un ēdināšana. No 40 000 cilvēku, kuri iepriekš strādāja ēdināšanā, tagad trūkst 10 000. Viņi aizbrauca prom. Igauņiem, lietuviešiem bija citādi. Un tā tas viss pa nozarēm salasās.
Vārdu sakot, ekonomika igauņiem ir lielāka, plus labvēlīgāki darbaspēka nodokļi, plus ekonomiskā brīvība - igauņiem ir vesels stāsts par to, kā viņi likvidēja birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai. Tas ir tas pats, par ko runā Pīlēns.
Kur ir problēma? Premjerā?
Vecos, kuri ir sastrādājuši visus šos mēslus, vajadzētu nedaudz pastumt nost! Tā teikt, pastāvēt pie ratiem, mēs, jaunie spēki, jums parādīsim, kā vajag saimniekot. Un tas teorētiski ir iespējams. 40 jaunie un 13 vecie deputāti! Kopā 53 - tas ir LPV, Zemnieku savienība, “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA). Jo “nacionāļi” īsti neasociējas ar tiem visiem mēsliem, ko sastrādāja Jānis Bordāns, Daniels Pavļuts, Kariņš. Un viņiem arī būtu izdevīgi pagātni norakstīt uz tiem otriem. Un tad jau šie 40 jaunie deputāti vai 53 kopā ar NA uzreiz varētu sākt strādāt, kā vajag - pateikt, ka tas un tas nebija pareizi un mēs tagad rīkosimies citādi. Pārtaisām banku kapitālo remontu, atgriežamies pie ostu brīvības, izrevidējam, cik nodokļu maksātāju naudas ir nozagts “airBaltic”, kas bija ar to visu kovida pārvaldību, vakcīnām... Taču, kamēr pie varas grožiem pārsvarā būs vecie, nekas nenotiks! Un Levits var sapņot, cik viņš grib, par Igaunijas ķeršanu. Ar Kariņu kā premjeru nekāda Igaunijas noķeršana nenotiks. Tāpēc arī viņi nezina, kā to valdību uzkonstruēt.
Vai tas nozīmē, ka jūs tā kā aicināt Valsts prezidentu, lai viņš izvērtē citas alternatīvas premjera amatam?
Ko nu es viņu tur aicināšu... Drīzāk gribētu teikt, kā tagad noderētu tautas vēlēts valsts prezidents! Viņam nebūtu jāuztraucas, kā sakombinēt tā, lai Saeima viņu pārvēlētu! Tas ir kliedzoši! Kā var valsts prezidents pateikt, ka 64 Saeimas deputāti ir valstiski ievēlēti. Un kur tad paliek pārējie 36? Vai esmu pretvalstiski ievēlēts?
Jūsu partijas vadītājs Ainārs Šlesers vēl pavisam nesen ļoti aktīvi aicināja uz sadarbību ar Krieviju, pats bija amatos Krievijas uzņēmumos. Bizness ar Krieviju, termiņuzturēšanās atļaujas bija būtisks jūsu partijas programmas akcents.
Ja runājam par termiņuzturēšanās atļaujām, tās ekonomikai atnesa vairāk par trim miljardiem eiro! Bet tas bija cits stāsts, tad nebija kara! Tagad ir karš, un mēs runājam par līdzīgu stāstu, tikai bez krieviem un baltkrieviem. Runājam par arābiem, par kazahiem. Bez bagātiem cilvēkiem, naudas no ārpuses valsti nepacelsi. Mēs, piemēram, sniegsim priekšlikumu izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas arābiem. Viņi centīgi meklē, kur investēt un pārlaist vasaras mēnešus normālā klimatā. Juridiski skaisti, loģisku. Tad redzēsim, vai AS to atbalstīs vai nē!
Mēs, piemēram, veidosim Saeimas izmeklēšanas komisiju par “airBaltic”. Interesanti, “Apvienotais saraksts” to atbalstīs vai nē?
Runājot par “airBaltic”, ir skaidrs, ka tas ir uzņēmums, kas ilgstoši strādā ar simtiem miljonu zaudējumiem, tajā tiek ieguldīti milzīgi nodokļu maksātāju līdzekļi, bet tā vadītājam Martinam Gausam atalgojums tikai pieaug, sasniedzot astronomiskus skaitļus. Kur bija kļūda, kāpēc mūsu nacionālā aviokompānija ir tik skumjā situācijā?
Kļūda bija “airBaltic” izvēlētajā biznesa modelī. Nevar maza reģionāla aviokompānija ar 20 vai cik tur miljoniem latu kapitālu uzņemties saistības par pieciem miljardiem. Viņiem ir milzīgas saistības par daudzajām iepirktajām lidmašīnām. Un tad jāuzdod jautājums - kas tu tāds esi, starpnieks starp lidmašīnu ražotājiem un “Lufthansu”? Kāpēc par to ir jāmaksā nodokļu maksātājiem? “airBaltic” paņem līzingā lidmašīnas, nodod tās “Lufthansai” un pa vidu kaut kā mēģina operēt savu pamatbiznesu. Un tos, kuri par to ir samaksājuši - nodokļu maksātājus -, vadā ar veciem lūžņiem!
Vai te saskatāma jebkāda loģika? Nē! Tāpēc “airBaltic” darbība ir jāizmeklē. Varbūt kompānijas bankrota ideja ir ielikta jau sen, pašā sākumā? Ar domu - vienkārši tos muļķus ar Tāli Linkaitu priekšgalā pavazājam aiz deguna! Un stāstām sabiedrībai - nekas, nekas, pēc gadiem viss būs labi! Varbūt, jau sākot iepirkt lidmašīnas, bija plānota tā blēdība? Tas viss ir jāizmeklē.
Vai Gauss būtu jāatlaiž?
Vispirms vajag izmeklēt - varbūt viņš pat ir jāsoda, ne tikai jāatlaiž! Vismaz es kā cilvēks ar 35 gadu stāžu biznesā neredzu, kā to kompāniju glābt un dabūt nodokļu maksātāju naudu atpakaļ!
Bet atkal - te būs nopietni jautājumi, un svarīgi, kurā pusē nostāsies AS. Vai Uldis Pīlēns kļūs par ielāpu vecajai Kariņa valdībai?
Cik jaudīgs ir Pīlēns?
Viņš ir nopietns cilvēks biznesā. Es nezinu, cik liela būs viņa jauda politikā, jo tur daudzas spēles vienlaikus. Bet nejaudīgs cilvēks nevar uzbūvēt holdingu ar 250 miljonu eiro apgrozījumu gadā.
Kur ir viņa galvenā atšķirība no Kariņa?
Par Kariņu es jums varu pastāstīt līdzību militārajā terminoloģijā. Iedomājieties, četrus gadus kaut kādu bruņotu formējumu komandēja virsleitnants. Apkārt bija seržanti - Bordāns, Pavļuts. Te pēkšņi nāca jaunās vēlēšanas un ievēlēja vairākus pulkvežus, kuri velk pat uz ģenerāļa statusu. Pīlēns, Šlesers, Māris Kučinskis, Krištopans... Pulkveža līmeņa cilvēkus, kurus pēkšņi sāk komandēt virsleitnants. Tur nekas nesanāks. Tā ir galvenā Kariņa problēma.
Kovida laika naudas šķērdēšanu arī vēlreiz izmeklēsiet?
Protams. Tā ir pirmā komisija, kuras veidošanu mēs Saeimā rosināsim. Tur vēl ir drausmīgi daudz neatbildētu jautājumu. Pirms 4-5 gadiem Veselības ministrijas (VM) budžets bija ap 800 miljoniem eiro. Tagad tas ir pusotrs miljards. Tas ir dubultojies? Bet vai rindas veselības aprūpē ir samazinājušās? Kvalitāte uzlabojusies? Ministrija vienkārši turpina uzturēt un finansēt ēkas.
Protams, ka Kariņš daļu vēlētāju vienkārši nopirka. Kaut vai daļu no pensionāriem, kuriem viena mēneša pensijas indeksācijas vietā iedeva par diviem mēnešiem. Bet tādā garā tas ilgi nevar turpināties. Reiz atbrauks starptautiskie aizdevēji un paprasīs savu naudu atpakaļ. Vai arī palūgs ieķīlāt “Latvijas valsts mežus” (LVM), “Latvenergo”, ostas.
“Jaunās Vienotības” (JV) priekšvēlēšanu programmā pilnīgi oficiāli ir rakstīts par lielo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā.
Tā ir privatizācija. Tagad krīzes apstākļos kaut ko kotēt biržā - tas nozīmē pārdot par viszemāko cenu! LVM, “Latvenergo”, spēkstacijas - nu nedrīkst to darīt! Ir jāmāk pārvaldīt. Un visa tā Kariņa runāšana, ka nedrīkst valsts uzņēmumiem pārāk tuvu pielaist politiķus - kas tad ar “airBaltic” notika? Politiķi tur bija tuvu vai tālu? Nezinu, kuri viņi bija, bet pusmiljards eiro ir pazaudēts! “Latvenergo” gadījumā politiķi pirka gāzi par trīsreiz lielāku summu, nekā bija iespējams nopirkt. Tur politiķi bija tuvu vai tālu?
Vai ir iespējams scenārijs, ka koalīcija paliek tā pati, ar kuru Valsts prezidents šobrīd “konsultējas”, bet Kariņa vietā tomēr ir cits premjers?
Jā, bet kāda viņam būs vara? OK, Pīlēns! Bet tie 26 [JV] deputāti - kā viņi balsos? Zāģēs tam krēslam uz trim kājām visu laiku vienu kāju nost?
JV par premjeru var izvirzīt arī, piemēram, Edgaru Rinkēviču...
Varbūt, ja viņi tur savā iekšienē [Kariņu] nobaida. Bet cerēt, ka tie paši cilvēki, kuri 20 gadus ir bijuši pie varas, vispār saprot, kur viņi ir noveduši valsti. Viņi taču nesaprot, un viņus tas arī neinteresē. Viņiem viss ir kārtībā.
Bet jebkuram, kurš būs pie varas, nākamie četri gadi būs ļoti smagi. Arī mums tie būtu ļoti smagi. Jo katru gadu izdevumus vajadzēs mazināt vismaz par miljardu eiro.
Kāpēc valstī 30 gadu laikā joprojām nav ieviesta obligātā veselības apdrošināšana?
Tāpēc, ka visi VM bija pret. Sākot ar valsts sekretāri [kovida vakcīnu skandālā atlaisto] Dainu Mūrmani-Umbraško, bijušajām veselības ministrēm, tām dāmiņām... Viņas jau no finansēm neko nejēdz. Nē, nē, tā jau esot veselības apdrošināšana, kad no budžeta pa taisno dod slimnīcām naudu! Desmitiem miljonu. Ēkām un dārgām iekārtām.
Skaidrs, ka tā sistēma kaut kad būs jāmaina, bet skaidrs arī, ka tur būs milzīga pretestība. No visiem, kuri tur asfaltē, betonē, mūrē.
Kā vērtējat Tāļa Linkaita darbu satiksmes nozarē?
Par viņu pat nav vērts runāt! Ostas ir sačakarētas. Kaut vai pliki fakti - Klaipēdas osta šī gada deviņos mēnešos un arī pērn visā gadā pārkrāva tikpat daudz kravu, cik Rīga, Liepāja un Ventspils kopā. Bet kādreiz Klaipēda bija kaut kāda tur ostiņa nomalē! Kā es saku - vai viņiem tur bija kāds cits kovids vai cits Putins?
Es vairs negribu lietot jēdzienu “tranzīts”, jo tas ir devalvēts. Es lietoju vārdu “reeksports”, kas bija, ir un būs, jo ar to ir visvienkāršāk pelnīt. Mums nav resursu, mēs neko neražojam, bet vienkārši piedalāmies kaut kādu preču pārvietošanā. Un, piemēram, kuras valstis visvairāk vinnē no reeksporta? Kuras šajā nozarē ir līderes Eiropā? Nīderlande, Beļģija. Kura ir lielākā osta pasaulē? Roterdama. Kad es biju [satiksmes] ministrs, man tas likās ārprāts - 300 miljoni tonnu pārkrauto kravu gadā! Tas bija pirms 27 gadiem. Es paskatījos šogad - jau 450 miljonus tonnu viņi pārkrauj! Pusotru reizi vairāk.
Nīderlandē neviens kariņš vai linkaits nav pateicis - mums nevajag ostas! Un ka reeksports kā nozare ir beigusies.
Krievijas tirgus ir beidzies. Kas ir tie reeksporta virzieni, ko mēs Krievijas vietā varētu attīstīt? No kurienes uz kurieni pārvietot preces?
Tas jau notiek. Nekas nav apstājies. Ostas, dzelzceļš šogad būs pārvadājis 20 miljonus tonnu kravu, bet iekšējo pārvadājumu tirgus ir 1-2 miljoni. Tas nozīmē, ka šie jaunie virzieni jau ir - Kazahstāna, Uzbekistāna, Ķīna. Taču tie ir nemitīgi jāķer, jāmeklē. Un, ja vara pasaka - mums vajag, tad arī bizness zina, ka tam ir aizmugure. Bet, ja vara pasaka, ka mums kategoriski nevajag, bizness atrod sev citas nišas.
Vai jums ir nācies kaut ko dzirdēt par to, ka jaunajā, devītajā ES sankciju paketē varētu tikt iekļauts aizliegums tīri tehniski saslēgties ar Krievijas dzelzceļu? To esot rosinājis ārlietu ministrs, un abu pārējo Baltijas valstu kolēģi viņam piekrituši.
Ko tas dos Latvijai un kādā veidā tas iegriezīs Krievijai? Un ko tad darīt Lietuvai, kurai ir dzelzceļš uz Kaļiņingradu? Viņi tiešām atslēgsies?
Ir lietas, kas neietekmē kara gaitu Ukrainā, bet Latviju ietekmē ļoti smagi. Kaut vai tā pati gāzes iepirkšana. Tā taču bija katastrofa! Kad aprīlī Putins pieņēma dekrētu, ka gāzi drīkst pārdot tikai par rubļiem, to varēja nopirkt par 100 miljoniem ASV dolāru par teravatstundu (TWh) vai pat vēl lētāk. Valdība Aigaram Kalvītim [“Latvijas gāze”] aizliedza to darīt. Gāzi iepirka par 250 dolāriem par TWh. Tagad tā atkal maksā 100 miljonus! To nopirka dārgākajā brīdī. Bet vai tas būtu kaut kā ietekmējis kara gaitu, ja Kalvītis būtu īstajā brīdī nopircis? Tas apjoms uz visas Krievijas gāzes eksporta fona ir tik niecīgs! Toties Latvijas iedzīvotāji tagad nebūtu katastrofas priekšā!
“Neatkarīgajai” ir informācija, ka NA satiksmes ministra amatam grasās virzīt bijušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu. Kā jūs viņu vērtējat, vai viņš ir piemērota satiksmes ministra kandidatūra? Arī ņemot vērā neveiksmīgo darbošanos tajā pašā gāzes iepirkšanā?
Es viņu ne īpaši pazīstu, bet es parasti cilvēkus vērtēju pēc tā, ko viņi vispār dzīvē ir izdarījuši. Vai viņam ir aiz muguras bizness vai panākumi kādā citā jomā. Bet es domāju, ka vienīgais glābiņš valstī šobrīd ir deleģēt amatos labākos no labākajiem. Katrai partijai jādeleģē tādi cilvēki, kuriem ir ne tikai juridiskas, bet arī morālas tiesības uzreiz ķerties pie darba. Nevis tur iet uz koalīciju, partijām, kaut ko gari apspriest. Ja mēs šajā brīdī atradīsim labākos no labākajiem katrai pozīcijai, tad mēs varbūt varētu mēģināt glābt valsti. Tagad jau ir tā, ka Latvijas valsts pat minimāli nespēj veikt savas funkcijas bez aizņemšanās. Mēs to nespējam. Mums ir jāaizņemas miljards vai divi, lai samaksātu skolotājiem, policistiem, medicīnai.
