Lai arī Ventspils nav skaitliski un platības ziņā pati lielākā Latvijas pilsēta, par to runā praktiski visi, brauc ekskursijās, izbauda kultūru, sportu un mākslu. Būdami Ventspilī, mēs nevaram nepamanīt tās sakārtoto infrastruktūru un arhitektūru, it īpaši pēdējā divdesmitgadē tapušās būves, kas izpelnījušās gan sabiedrības, gan vietējo un ārvalstu profesionāļu atzinību.
Ko nozīmē būt ambiciozas pilsētas galvenajai arhitektei, vaicājām Daigai Dzedonei, kas šo amatu ieņem jau kopš 1999. gada.
Vai jūs esat ventspilniece?
Esmu dzimusi Liepājā, bet lielāko dzīves daļu pavadīju Rīgā. Dzīve mēdz piespēlēt dažādus izaicinājumus - 1999. gadā mainīju savu dzīvi un tagad esmu absolūta ventspilniece. Laikam jau dzimšanas vietai, kas nosaka piederību Kurzemei, sava loma ir bijusi arī manā dzīves ceļā.
Kā jūs nokļuvāt Ventspilī? Kāds bija pirmais laiks jaunajā un atbildīgajā amatā?
Savā būtībā tā bija nejaušība - dažādu apstākļu rezultātā vēlējos savā dzīvē ieviest pārmaiņas. Biju jaunu izaicinājumu meklējumos un ieraudzīju Ventspils pašvaldības darba piedāvājumu arhitektam. Saņemot piedāvājumu darba intervijai, biju pat nedaudz pārsteigta, jo manā iepriekšējā darba pieredzē nebija pašvaldības arhitektam nepieciešamās prakses un pieredzes - biju praktizējoša arhitekte. Taču intervija bija ļoti veiksmīga, un jau tās laikā man piedāvāja ieņemt pilsētas galvenā arhitekta posteni. Tas tiešām bija pārsteigums. Es ļoti labi atceros, ka intervētājs man vaicāja, vai zinu, ko tieši dara pilsētas galvenais arhitekts? Es atteicu, ka nezinu, bet es pajautāšu kolēģiem un tikšu galā. Jāatzīst gan, ka es nevienam neko nejautāju - viss nāca it kā pats par sevi saprotami.
Atceros vienu no pirmajām intervijām jaunajā amatā. Žurnālists man vaicāja: „Cik ilgu laiku jums vajadzēja, lai iejustos šajā darbā?” Es ievilku dziļi elpu un gatavojos gudrai atbildei, kad klātesošais kolēģis noteica: „Viņai laiku nevajadzēja - pirmajā darbdienā ap pusdienas laiku viņa jau bija iejutusies.” Man viņam jāpiekrīt - viss notika ļoti ātri un pašsaprotami.
No jūsu teiktā var noprast, ka pārmaiņas jūs nebaida un esat gatava pieņemt jebkuru izaicinājumu...
Jā, es vienmēr esmu gatava iet uz priekšu, un grūtības mani nebaida. Es ne tikai labprāt pieņemu izaicinājumus, bet bieži vien tos pati arī radu. Mans iekšējais „es” vienmēr saka: uz priekšu; ātrāk; labāk; kvalitatīvāk. Visu var izdarīt! Protams, es apzinos, ka ir grūti, bet, ja vajag, tad var visu pārvarēt. Esmu ļoti prasīga gan pati pret sevi, gan pret kolēģiem un visām iesaistītajām pusēm, tostarp pret projektētājiem un būvniekiem. Vienmēr cenšos salikt visu pa plauktiņiem, sastādīt rīcības plānu un tam sekot.
Tas saskan ar Ventspils pašvaldības labi zināmajām lielajām ambīcijām - Ventspilij vajag visu labāko, jaunāko, kvalitatīvāko, mūsdienīgāko. Vai būt Ventspils galvenajai arhitektei ir savādāk nekā citas pilsētas arhitektam?
Uz šo jautājumu es precīzi atbildēt nevaru, jo esmu Ventspilī. Pieredzes citā pilsētā šādā amatā man nav. Taču es varu runāt par novērojumiem un salīdzināt ar savu kolēģu darbu. Manuprāt, lielākās atšķirības ir tajā, ka man kā pilsētas galvenajai arhitektei ir jāorientējas ne tikai arhitektūrā, bet pilnīgi visās jomās, kas saistās ar pilsētas attīstību, tai skaitā finanšu jautājumos un projektu ekonomiskajā pamatotībā. Šajā pilsētā latiņa ir uzlikta tik augstu, ka ir jābūt gatavam jebkurā brīdī runāt par jebkuru jautājumu. Ne vienmēr šie jautājumi ir saistīti ar arhitektūru. Manī šāds uzstādījums neizraisa nepatiku vai neapmierinātību, gluži pretēji - es priecājos, ka man ir iespēja vēl vairāk izpausties un sevi apliecināt. Tas nav viegli, bet ļoti svarīgi. Nevar noliegt, ka šajā laikā esmu ļoti daudz mācījusies, lai pamatoti varētu izvirzīt prasības projektu īstenošanā iesaistītajām pusēm. Es teiktu, ka galvenā arhitekta darbs ir „būšana iekšā visos procesos ar visām ausīm”.
Es šo pilsētu sajūtu kā savu bērnu, ar ko ir jārunā, kas ir jāmīļo un jāčubina.
Es priecājos, ka pilsētas vadība ir pretimnākoša un rēķinās ar manu profesionālo viedokli.
Kā viens no lielākajiem pēdējo gadu ieguvumiem ne tikai Ventspilij, bet visas Latvijas kontekstā ir Lielais laukums ar koncertzāli „Latvija” un strūklaku ”Fregate „Valzivs””, kas kļuvusi par ievērojamāko pilsētas vizītkarti. Kāds bija ceļš no neapgūta laukuma līdz šodienai?
Lielais laukums bija tāda pamesta vieta pilsētas centrā, kur savulaik stāvēja Ļeņina piemineklis, notika mītiņi un parādes. Process līdz laukuma pilnīgai labiekārtošanai un ieplānoto objektu būvniecības noslēgumam ilga no 2005. gada, kad notika starptautiskais arhitektu plenērs un radās skices par laukuma turpmāko attīstību. Līdz tam laikam ļoti mērķtiecīgi netika veikti nekādi laukuma uzlabojumi, jo jau sākotnēji bija skaidrs, ka šim laukumam jāattīstās par nozīmīgu vietu pilsētā, tostarp ar koncertzāli un strūklaku. Plenērā ieguvām ļoti dažādus piedāvājumus, bet par labāko tika atzīts Deivida Kuka piedāvājums, kurš kompleksa attīstības tālākajā stadijā - metu konkursā - arī kļuva par uzvarētāju. Deivids Kuks ir gan Lielā laukuma labiekārtojuma, koncertzāles un Mūzikas skolas, arī strūklakas autors.
Visā tapšanas gaitā bija ļoti svarīgi panākt, lai katrs posms būtu kā pabeigts projekts, bet ar attīstības perspektīvu. Sākumā tapa laukuma labiekārtojums, par ko saņēmām gan kritiku, gan pozitīvas atsauksmes. Mēs sapratām sabiedrības dažādo attieksmi pret jaunizveidoto reljefu, jo tolaik nebija nedz koncertzāles, kas to papildina, nedz strūklakas. Vēlāk tapa strūklaka „Fregate „Valzivs””, kas ir absolūti unikāls projekts, kurš saņēmis vairākas starptautiskas balvas. Noslēgums Lielā laukuma koncepta izpildei bija Mūzikas skolas un koncertzāles „Latvija” būvniecība - ar ko lielais projekts tika pabeigts. Šobrīd laukums ir kļuvis par brīnišķīgu atpūtas vietu gan pilsētniekiem, gan pilsētas viesiem. Zudis arī jautājums par laukuma reljefu, jo pakalni ne tikai veido vienotu ainavu ar strūklaku un koncertzāles ēku, bet arī kalpo kā skatītāju vietas pasākumu vērošanai.
Noslēdzošais punkts uz „i” plašāka mēroga pilsētas centra labiekārtošanai ir pagājušajā gadā atklātā strūklaka „Lietussargs” - tagad cauri pilsētai vijas strūklaku aleja.
Šobrīd lielākais izaicinājums ir topošais Zinātnes un inovāciju centrs „Vizium”, kura monumentālās līnijas uzrunā katru, kurš iebrauc Ventspilī no Rīgas puses. Vai tā būs jaunā Ventspils vizītkarte?
Zinātnes un inovāciju centra ēka jau tagad ir iedzīvojusies pilsētā. Šai jaunajai būvei ir jāiznes divas slodzes - viena kā Zinātnes un inovāciju centram, otra kā Ventspils vizītkartei - būvei, kas katram iebraucējam demonstrē pilsētas ambīcijas, spējas un iespējas. Tā parāda, ka esam varoši, droši un pārliecināti. Ēka tiešām ir majestātiska.
Vairāki no jau pieminētajiem, kā arī šajā sarunā nepieminētajiem objektiem ir saņēmuši gan pašmāju, gan starptautisko atzinību. Kas ir visnovērtētākie Ventspils elementi?
Visaugstāk starptautiskā līmenī ir novērtēta strūklaka „Fregate „Valzivs””, kas ir stilistisks hercoga Jēkaba kuģa attēlojums reālā izmērā, kā arī Pārventas bibliotēka. Sabiedrības acīs - Lielais laukums kopumā ar strūklaku, koncertzāli “Latvija” un Mūzikas skolu. Kā lielu panākumu es varu nosaukt starptautisko arhitektūras konkursu „Ventspils lineārā centra spēles”, kas notika jau 1999. gadā. Šajā projektā piedalījās starptautiskas arhitektu komandas, kuru uzdevums bija izveidot iespējamo Ventspils attīstības konceptu ar konkrētiem objektiem Ostas ielas promenādē. Jāatzīst, ka vairākas idejas kalpojušas un kalpo arī šodien kā iedvesma pilsētas pilnveidošanai. Šodien varu teikt, ka tas bija ambiciozs un drosmīgs projekts. Priecājos, ka tas dzīvo jau 23 gadus.
Jūs esat saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī vairākus citus apbalvojumus. Kas, jūsuprāt, ir nozīmīgākie darbi, kuri kalpoja par pamatu augstajam jūsu personības profesionalitātes novērtējumam?
Es domāju, ka sākums ir „Ventspils lineārā centra spēles” un viss turpmāk ieguldītais darbs, kas ir veicinājis ne tikai Ventspils atpazīstamību Latvijā, bet arī pasaulē.
Es teiktu, ka Ventspilī esmu ieguldījusi fanātisku darbu un gandrīz visu savu dzīvi - gan profesionāli, gan emocionāli.
Zinu, ka tapšanas stadijā ir arī Gāliņciema bibliotēka. Vai arī to varēsim saukt par savā ziņā unikālu būvi, kas aicinās ne tikai ar saturu, bet arī formu?
Noteikti, rēķināmies, ka jauno Gāliņciema bibliotēku apmeklēs ne tikai lasītāji un vietējie iedzīvotāji, bet arī tūristi no Latvijas un ārvalstīm - projekts ir ārkārtīgi lakonisks, unikāls un elegants.
****
Ventspils objektu autori ir norādīti foto galerijā.
