Šā gada pirmajos desmit mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) saņēmusi 36 paziņojumus par kolektīvo atlaišanu, kuros provizoriski paredzēts atbrīvot 3009 darbiniekus. Pērn attiecīgajā periodā bija saņemti 23 šādi paziņojumi par 1393 darbiniekiem.
Tātad kolektīvai atlaišanai pieteikto darbinieku skaits gada laikā pieaudzis par 116 procentiem.
Statistika aptver visu Latvijas tautsaimniecību. Tomēr šoruden īpašu uzmanību piesaista pārmaiņas profesijās, kuras vēl nesen šķita vienas no perspektīvākajām. Starptautisko uzņēmumu biroji, banku pakalpojumu centri un IT kompānijas gadiem piedāvāja salīdzinoši labi apmaksātu darbu un starptautiskas karjeras iespējas. Tagad daļa šo darba devēju paziņo par reorganizāciju un štatu samazināšanu.
Turklāt līdzās ierastajai izmaksu optimizācijai un uzņēmumu pārstrukturēšanai darba devēji arvien atklātāk kā vienu no pārmaiņu iemesliem min arī mākslīgā intelekta ieviešanu.
Oktobra beigās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) paziņoja par Japānas tehnoloģiju uzņēmuma “Epson” Eiropas biznesa pakalpojumu centra atklāšanu Rīgā. Projektā investēti seši miljoni eiro, un centrā jau strādā 134 speciālisti. Tas nodrošina atbalstu uzņēmuma darbībai 25 Eiropas valstīs.
Taču gandrīz vienlaikus ar ziņām par jaunu darba vietu radīšanu Latvijā un kaimiņvalstīs izskanējuši arī paziņojumi par darbinieku atlaišanu.
Daugavpilī starptautiskais digitālo pakalpojumu uzņēmums “Concentrix” nolēma no 1. oktobra pārtraukt vietējā biroja darbību. Lēmums skāra vairāk nekā 100 darba vietu. Uzņēmums savulaik ienāca pilsētā ar LIAA atbalstu un vēl šā gada pavasarī meklēja jaunus darbiniekus.
Savukārt Norvēģijas banku grupa DNB oktobrī paziņoja par aptuveni 400 pilna laika amata vietu samazināšanu savā tehnoloģiju un pakalpojumu struktūrā. Reorganizācija skars arī Rīgas biroju, lai gan konkrētu Latvijā likvidējamo darba vietu skaitu banka nav atklājusi.
Igaunijā telekomunikāciju uzņēmums “Telia Eesti” paziņoja par aptuveni 100 darba vietu samazināšanu, bet programmatūras uzņēmums “Pipedrive” oktobra beigās informēja par plašu reorganizāciju, kuras gaitā Igaunijā paredzēts likvidēt 267 amata vietas.
Jaunākais piemērs ir Igaunijas valsts enerģētikas koncerns “Eesti Energia”. Tas 5. novembrī sāka konsultācijas par 390 amata vietu likvidēšanu vairākos grupas uzņēmumos, un citās struktūrvienībās plānoti papildu samazinājumi. Pārmaiņas galvenokārt skars atbalsta funkcijas, tostarp tehniskās, administratīvās un IT struktūrvienības. Koncerns lēmumu pamato ar nepieciešamību samazināt pastāvīgās izmaksas.
Šiem uzņēmumu lēmumiem ir dažādi iemesli. Taču tie rāda, ka darbinieku samazināšana skar arī lielus un starptautiski pazīstamus darba devējus, kuru nosaukumi vēl nesen asociējās galvenokārt ar izaugsmi.
Bet kādas ir iespējas atrast jaunu darbu tiem, kuri zaudējuši līdzšinējo? Pēc “nra.lv” pieprasījuma NVA salīdzināja biroju speciālistiem reģistrēto vakanču skaitu.
Šā gada pirmajos deviņos mēnešos šo darba piedāvājumu bija par 7,5% mazāk nekā pērn. Visstraujāk, par 22%, sarucis pieprasījums pēc administratīvā biroja darba speciālistiem.
Arī mārketinga un komunikācijas jomā reģistrēto vakanču skaits samazinājies par 8,9%.
Turpretī analītiķiem reģistrēto vakanču skaits pieaudzis par 39%, bet IT un informācijas sistēmu speciālistiem par 10,7%.
Tātad darba piedāvājumi biroju speciālistiem nav pazuduši, taču iespējas dažādās profesijās mainās atšķirīgi.
Pārmaiņas darba tirgū var ietekmēt ne tikai uzņēmumu vēlmi pieņemt jaunus darbiniekus, bet arī pašu strādājošo gatavību mainīt darbavietu.
Šādu iespēju jau vasaras sākumā pieļāva “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot negaidīti straujo algu pieauguma palēnināšanos Latvijā.
"Tāpat pasaules ziņu plūsma liek cilvēkiem justies nedrošāk un turēties pie esošajiem darba devējiem, tātad mazina spiedienu paaugstināt algas."
Ekonomists norādīja, ka nedrošību var veicināt gan ģeopolitiskie notikumi, gan prognozes par mākslīgā intelekta ietekmi uz nodarbinātību.
Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane septembra sākumā, vērtējot algu dinamiku un situāciju darba tirgū, uzsvēra:
"Uzņēmumu aptauju dati liecina par noturīgu darbaspēka pieprasījumu, tiesa gan, tuvāko mēnešu nodarbinātības pieaugums tiek vērtēts piesardzīgi."
Latvijas darba tirgus kopumā saglabājas stabils, un ekonomiskā aktivitāte turpina pieaugt. Taču uzņēmumu piesardzība, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, var kļūt par būtisku faktoru tiem, kuri meklē labākas karjeras iespējas vai jau zaudējuši darbu.
Līdz šim diskusijās par mākslīgā intelekta ietekmi uz nodarbinātību bieži dominēja nākotnes prognozes. Taču šoruden vairāki starptautiski uzņēmumi tehnoloģiju ieviešanu jau tieši min savu reorganizācijas lēmumu skaidrojumos.
Īpaši spilgts piemērs ir DNB.
Norvēģijas banka 6. oktobrī paziņoja, ka vairākās tās darbības jomās jau tiek izmantoti mākslīgā intelekta aģenti, kas pārņem iepriekš manuāli veiktus uzdevumus. Banka min klientu datu pārbaudi un klientu izpētes procesus, kā arī būtiskus efektivitātes ieguvumus programmatūras izstrādē.
DNB vadība skaidro, ka jaunās tehnoloģijas ļauj palielināt darba efektivitāti, tādēļ uzņēmumam jāmaina gan darba organizācija, gan darbinieku kompetenču struktūra. Šo pārmaiņu ietvaros tiek samazināts arī personāls.
Līdzīgu argumentāciju izmanto “Telia Eesti”, kas aptuveni 100 darba vietu samazināšanu saista ar darba procesu efektivizāciju, digitalizāciju, automatizāciju un mākslīgā intelekta arvien plašāku izmantošanu.
Tas nenozīmē, ka visas šīs darba vietas tieši aizstājis mākslīgais intelekts. Uzņēmumi vienlaikus pārskata izmaksas, organizatorisko struktūru un pakalpojumu sniegšanas modeļus.
Taču būtiski ir tas, ka mākslīgā intelekta izmantošana jau atklāti tiek minēta starp iemesliem, kuru dēļ uzņēmumi samazina darbinieku skaitu.
Turklāt tehnoloģiju ietekme uz darba tirgu ne vienmēr izpaužas tikai atlaišanās. Uzņēmums var arī neaizpildīt atbrīvojušās amata vietas, samazināt jaunu darbinieku pieņemšanu vai automatizēt daļu līdzšinējo uzdevumu. Šādā gadījumā pārmaiņas vispirms kļūtu redzamas pieprasījumā pēc darbiniekiem, nevis bezdarba statistikā.
Šīs pārmaiņas notiek laikā, kad Latvijas ekonomikas kopējie rezultāti ir labāki, nekā gada sākumā tika prognozēts.
Septembra beigās “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš pat vērtēja 2026. gadu kā labāko Latvijas ekonomikai vismaz kopš 2018. gada, ņemot vērā iekšzemes kopprodukta, patēriņa, investīciju un eksporta attīstību.
Tomēr starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozarē darbinieku skaita pieaugums ir gandrīz apstājies.
Saskaņā ar “ABSL Latvia” 2026. gada nozares pārskatu, Latvijā darbojas 57 starptautiskie biznesa pakalpojumu centri, kuros šā gada martā bija vairāk nekā 20 000 darba vietu.
Taču uzņēmumu paplašināšanās temps ir būtiski mainījies. 2024. gadā darbinieku skaitu palielināja 53% aptaujāto centru, bet 2025. gadā tikai 24%. Lielākā daļa uzņēmumu saglabāja iepriekšējo personāla apjomu.
Agrāk tādu uzņēmumu kā DNB, “Telia” vai “Pipedrive” nosaukumi piesaistīja motivētus, labi izglītotus speciālistus, kuri cerēja uz profesionālo izaugsmi un starptautisku karjeru, bet tagad šie paši darba devēji paziņo par štatu samazināšanu. Turklāt lēmumi par darba vietu likvidēšanu bieži tiek pieņemti tālu ārpus Latvijas.
Tāpēc arvien svarīgāks kļūst jautājums ne tikai par to, vai darba tirgū joprojām ir vakances, bet arī par to, cik daudz reālu alternatīvu ir cilvēkam, kura līdzšinējā darba vieta tiek likvidēta.
Starptautiskie uzņēmumi joprojām ienāk Latvijā, investē un rada jaunas darba vietas. Taču plānoto kolektīvo atlaišanu skaits pieaug tik strauji, ka atsevišķu jaunu investīciju projektu radītās darba vietas vairs nespēj kompensēt šo samazinājumu.
Lasi arī: