Eiropas Savienības zivsaimniecības ministri 26. oktobrī panāca politisku vienošanos par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2027. gadam. Brētliņu nozvejas limits pieaugs par 44%, bet Latvijas kvota sasniegs 40 340 tonnu. Zemkopības ministrija šo rezultātu vērtē kā nozarei labvēlīgu. Taču sarunās par kvotām runa ir ne tikai par zivju piegādēm vietējam tirgum, bet arī par eksportu un rūpniecisko pārstrādi.
Luksemburgā panāktā vienošanās vēl jānostiprina ES regulā. Kopējais brētliņu nozvejas limits 2027. gadam palielināsies no 201 975 līdz 291 590 tonnām. Centrālās Baltijas reņģu nozvejas limits pieaugs par 71%, bet Rīgas līča reņģēm - par 11%.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējā brētliņu kvota sasniegs 88 333 tonnas jeb 30,3% no ES noteiktā apjoma.
Latvijai paredzētās zvejas iespējas pēdējos divos gados ir ievērojami palielinājušās.
Divu gadu laikā Latvijas brētliņu kvota tādējādi vairāk nekā dubultosies. Igaunijai 2027. gadam paredzēta 33 401 tonna, bet Lietuvai - 14 592 tonnas.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, komentējot 26. oktobra vienošanos, uzsvēra, ka kvotu pieaugums jāizmanto “ar vislielāko iespējamo atdevi tautsaimniecībai un pievienotās vērtības radīšanā”.
Par svarīgāko sarunu panākumu Krūmiņš uzskata arī līdzšinējo mencu piezvejas limitu saglabāšanu. Ministrija argumentē, ka to samazināšana varētu apdraudēt citu zivju zveju, tostarp piekrastē.
Runājot par kvotām, valdība bieži uzsver piekrastes zvejnieku intereses. Taču Zemkopības ministrijas dati par 2025. gadu rāda pavisam atšķirīgus nozvejas apjomus piekrastes un rūpnieciskajā zvejā.
Gada beigās Latvijas piekrastes zvejas flotē bija 626 laivas, savukārt aiz piekrastes joslas zvejoja 36 kuģi.
Piekrastes zvejnieku reģistrētā nozveja bija 2575 tonnas, bet lielākie kuģi nozvejoja 48 321 tonnu.
Tātad 36 kuģi nodrošināja aptuveni 95% Latvijas nozvejas Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Turklāt 47 357 tonnas no šo kuģu nozvejas veidoja brētliņas un reņģes.
Piekrastes zvejai ir sava ekonomiskā un sociālā nozīme, taču brētliņu kvotu palielināšana galvenokārt paplašina rūpnieciskās zvejas iespējas.
Arī uzņēmumu intereses atšķiras. Daļa zvejnieku nodrošina izejvielas vietējiem zivju pārstrādātājiem, citi pārdod saldētas zivis ārvalstu pircējiem.
Latvijā nozvejotās brētliņas un reņģes tradicionāli izmanto kūpinātu, sālītu un konservētu zivju ražošanā. Šī produkcija nonāk gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs. Lielākas zvejas kvotas uzņēmumiem nozīmē ne tikai papildu zivis pārstrādei, bet arī iespēju palielināt eksportam paredzētās produkcijas apjomu.
Viens no lielākajiem Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem “Karavela” atbalsta kvotu palielināšanu. Uzņēmuma valdes loceklis Andris Bite publiski pauda, ka pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas ārvalstīs, īpaši ASV, ir strauji pieaudzis:
“Mums ir iespēja gan kāpināt uzņēmuma jaudas, gan attīstīt eksporta tirgus.”
Taču “Karavela” nav atkarīga tikai no Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm. Tās veido 15-20% no uzņēmuma kopējā pārstrādes apjoma. Līdz ar to uzņēmuma eksporta izaugsmi nevar pilnībā saistīt ar Baltijas brētliņu un reņģu nozvejas iespējām.
Bite uzsvēra arī zvejas nozīmi plašākā ražošanas ķēdē. Aiz zvejniekiem darbojas zivju pārstrādes uzņēmumi, konservu kārbu un etiķešu ražotāji, kā arī transporta pakalpojumu sniedzēji. Viņaprāt, zvejas ierobežojumi varētu skart ievērojami vairāk darba vietu nekā tikai pašā zvejniecībā.
Baltijas zivju tirgū nozvejas vieta, izkraušanas osta un pārstrādes valsts bieži nesakrīt.
Igaunijas statistikas pārvalde ziņo, ka 2025. gadā valsts eksportēja aptuveni 14 660 tonnas saldētu brētliņu. Galvenie noieta tirgi bija Ukraina un Latvija.
Savukārt Lietuvas Zivsaimniecības dienesta dati ļauj izsekot Lietuvas Baltijas jūrā nozvejoto brētliņu pirmajai pārdošanai.
No 7093 tonnām, ko Lietuvas kuģi nozvejoja 2025. gadā:
Dānijā tika realizēti aptuveni 53% Lietuvas Baltijas brētliņu nozvejas, Igaunijā - 36%, bet Latvijā - 9%.
Lietuvas gadījumā praktiski viss reģistrētais brētliņu apjoms tika pārdots ārvalstīs. Turklāt runa ir tieši par Baltijas jūras zveju, nevis Lietuvas ievērojami lielāko tāljūras zvejas nozari.
Igaunija eksportē saldētas brētliņas arī uz Latviju, savukārt Lietuvas zvejas kuģi daļu nozvejas izkrauj Latvijas ostās. Cik daudz no šīm zivīm tiek pārstrādāts Latvijā un pēc tam eksportēts tālāk, pieejamā statistika neatklāj.
Vienas un tās pašas zivis var parādīties Lietuvas nozvejas datos, Latvijas izkraušanas statistikā un vēlāk arī gatavās produkcijas eksportā. Šos apjomus nedrīkst summēt kā atsevišķas nozvejas.
Ne visas Baltijas jūrā nozvejotās brētliņas tiek pārstrādātas pārtikā.
Eiropas Komisijas tirgus novērošanas centra EUMOFA pētījums rāda, ka ievērojama daļa ES brētliņu nozvejas tiek izmantota zivju miltu un zivju eļļas ražošanā.
Dānija ir viens no nozīmīgākajiem šīs rūpniecības centriem. Savukārt Igaunijā, Paldiski, zvejnieku kooperatīviem piederošais uzņēmums “Eesti Kalatootjate Keskühistu” gadā pārstrādā aptuveni 40 000 tonnu izejvielu, galvenokārt Baltijas brētliņas un reņģes.
Rūpnīca saražo aptuveni 7000 tonnu zivju miltu un 3000 tonnu zivju eļļas gadā. Saražotos zivju miltus un eļļu eksportē.
Baltijas brētliņas nonāk arī akvakultūras barības ražošanā. Norvēģijas uzņēmums “Skretting” savā 2025. gada pārskatā Baltijas brētliņas norāda starp izejvielām, no kurām ražoti zivju milti un eļļa, kas iegādāta no Dānijas piegādātājiem.
Pret pārtikai derīgu zivju izmantošanu zivju miltu ražošanā iebildis arī uzņēmuma “Brīvais vilnis” pārstāvis Henrijs Babris.
2025. gada februārī ReTV viņš norādīja uz konkurenci par brētliņu iepirkšanu. Babris uzskata, ka pārtikai piemērotas zivis nevajadzētu novirzīt zivju miltu ražošanai, kamēr pārtikas pārstrādātājiem trūkst izejvielu.
Viņš arī apšaubīja pašreizējo kvotu izmantošanas kārtību: “Kvotai ir jābūt kopējam īpašumam, un jābūt kādam, kurš vada tās izlietojumu.”
Par 2027. gada zvejas kvotām nozares pārstāvju un dabas aizsardzības organizāciju pozīcijas ievērojami atšķīrās.
Baltijas jūras konsultatīvajā padomē Latvijas Zivsaimnieku asociācijas pārstāvji atbalstīja 299 330 tonnu ES brētliņu kvotu - pie zvejas intensitātes augšējās robežas, ko pieļauj Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plāns.
Savukārt WWF, “Coalition Clean Baltic”, “BalticWaters” un citas dabas aizsardzības organizācijas aicināja noteikt kvotu, kas nepārsniegtu 228 234 tonnas.
Padome vienojās par 291 590 tonnām.
ICES zinātniskais ieteikums pieļauj šādu nozvejas apjomu, ņemot vērā pēdējos gados pieaugušo brētliņu mazuļu skaitu. Dabas aizsardzības organizācijas savukārt norāda, ka pozitīvas pārmaiņas atsevišķu zivju krājumu rādītājos vēl nenozīmē to atjaunošanos.
Magda Jentgena, Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja, Latvijas Radio sacīja: “Uzlabojumi dažām zivju populācijām neliecina, ka populācijas ir atjaunojušās.”
Organizācijas aicina ņemt vērā arī brētliņu nozīmi Baltijas jūras barības ķēdē - tās ir barība mencām, lašiem un jūras putniem.
Abu Baltijas mencu populāciju stāvoklis joprojām ir kritisks. ICES 2027. gadam iesaka nulles nozveju gan Austrumbaltijas, gan Rietumbaltijas mencām.
Specializētā mencu zveja jau ir aizliegta, taču mencas joprojām nonāk tīklos un traļos, zvejojot citas zivis.
Eiropas Komisija piedāvāja samazināt Austrumbaltijas mencu piezvejas limitu no 430 līdz 211 tonnām, bet Rietumbaltijas mencām - no 266 līdz 31 tonnai.
Ministri abus priekšlikumus noraidīja un saglabāja iepriekšējos limitus.
Latvijas provizoriskās mencu piezvejas kvotas 2027. gadam ir 37 tonnas Austrumbaltijas krājumam un 10 tonnas Rietumbaltijas krājumam.
Māris Stankevičs, Kurzemes Zvejnieku asociācijas vadītājs, pirms sarunām Latvijas Radio skaidroja, ka mencu piezvejas kvotas izsmelšana var apturēt arī citu zivju zveju: “Tad visa zveja ir jāpārtrauc.”
Šādu risku uzsvēra arī Zemkopības ministrija, iebilstot pret Eiropas Komisijas piedāvāto piezvejas limitu samazināšanu.
