Eiropas Savienība atjaunojusi pirms trim gadiem atceltos ievedmuitas tarifus virknei Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas produktu. Vai mūsu zemkopjiem un pārtikas ražotājiem tas nozīmē atelpu? Vai šajos kara gados esam kļuvuši pietiekami konkurētspējīgi un lēto produktu ienākšana tirgū vairs nespēj ietekmēt mūsu kvalitatīvo ražojumu noietu?
Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, “nra.lv” aptaujāja asociāciju pārstāvjus un atbildīgās amatpersonas.
Īpašie tirdzniecības atvieglojumi Ukrainai tika ieviesti pēc Krievijas iebrukuma, un tagad no 6. jūnija atkal darbojas kvantitatīvi ierobežojumi importam ar nulles muitas tarifu. Kopš 2022. gada, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tirdzniecību starp Ukrainu un Eiropas Savienību noteica pagaidu kārtība, ko oficiāli dēvē par autonomajiem tirdzniecības pasākumiem (Autonomous Trade Measures, ATM). Tās ietvaros tika atcelti visi tarifi un kvotas, kas attiecās uz Ukrainas lauksaimniecības preču eksportu uz Eiropas Savienību.
Valsts ieņēmumu dienests ziņo, ka ir apturēti aizsargpasākumi un atvērtas tarifu kvotas Ukrainas izcelsmes precēm. 2025. gada 5. jūnijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2025/1153, ar ko attiecībā uz Ukrainas ražojumu importu Savienībā aptur konkrētus Regulas (ES) 2015/478 noteikumus, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/1132, ar ko attiecībā uz tarifa kvotām, kas Ukrainas izcelsmes ražojumiem tiek piemērotas 2025. gadā, groza Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 un (ES) 2020/1988.
Zemkopības ministrijas (ZM) sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte rakstiskā atbildē “nra.lv” skaidro, ka 2025. gada 5. jūnijā beidzās Ukrainai uz trīs gadiem piešķirtās tirdzniecības priekšrocības, kuru laikā tika atcelti importa nodokļi, tarifu kvotas un Ukrainas izcelsmes precēm piemērotie antidempinga maksājumi. Sākot ar 2025. gada 6. jūniju, tiek piemērotas tarifu kvotas, kas noteiktas ES un Ukrainas Asociācijas nolīgumā. To paredz 2025. gada 3. jūnija Eiropas Komisijas (EK) Īstenošanas regula.
Eiropas savienības un Ukrainas Asociācijas nolīguma Tirdzniecības daļa (brīvās tirdzniecības nosacījumi) tika provizoriski piemērota jau kopš 2016. gada 1. janvāra, un tās ietvaros atsevišķu lauksaimniecības un pārtikas produktu importam ES no Ukrainas tika piemērotas tarifu kvotas. Veicot importu šo tarifu kvotu ietvaros, importu var veikt ar nulles ievedmuitas tarifu. Kad šis daudzums ir sasniegts, papildu imports tiek aplikts ar augstāku muitas tarifu. Turklāt atsevišķiem produktiem papildus tarifu kvotai, kas ir piešķirta tieši Ukrainai, ir pieejamas tā saucamās nepreferenciālās tarifu kvotas, kuru ietvaros arī var importēt produkciju no Ukrainas. Vedot produktus šādas nepreferenciālās tarifu kvotas ietvaros, ievedmuitas tarifs arī ir zemāks.
Tarifu kvotas ir noteiktas, piemēram, liellopu gaļai (12 000 tonnu gadā), cūkgaļai (40 000 tonnu gadā), mājputnu gaļai (90 000 tonnu gadā), kukurūzai, kukurūzas miltiem, apstrādātiem kukurūzas graudiem (650 000 tonnu gadā), kviešiem, kviešu miltiem (1 000 000 tonnu gadā), piena produktiem (piens un krējums, jogurts, fermentēti vai paskābināti piena produkti) (10 000 tonnu gadā), sviestam (3000 tonnu gadā), olām (6000 tonnu gadā), medum (6000 tonnu gadā), cukuram (20 700 tonnu gadā), vīnogu, ābolu sulai (20 000 tonnu gadā), cukura konditorejas izstrādājumiem, šokolādes izstrādājumiem (3000 tonnu gadā) un virknei citu produktu.
ZM norāda, ka pārējiem produktiem tarifu kvotas nav paredzētas, jo šo produktu imports ir ticis liberalizēts, stājoties spēkā ES-Ukrainas Asociācijas nolīgumam. Tarifu kvota nenozīmē, ka automātiski tiks piemēroti augsti ievedmuitas tarifi. Tarifu kvotas ietvaros ievedmuitas tarifs ir 0%.
Piemēram, ja svaigas olas tiks importētas tarifu kvotas ietvaros, tad ievedmuitas nodoklis ir 0%. Svaigu olu importam no Ukrainas varēs izmantot arī nepreferenciālo tarifu kvotu, kuras ietvaros ievedmuitas tarifs 15,20 EUR/100 kg. Tikai tad, ja nebūs pieejama ne viena, ne otra tarifu kvota, svaigu olu importam no Ukrainas tiks piemērots ievedmuitas tarifs 30,40 EUR/100 kg. Importējot no Ukrainas medu tarifu kvotas ietvaros, ievedmuitas tarifs ir 0%. Tikai tad, kad tarifu kvota tiks pilnībā izmantota, importu varēs veikt, maksājot 17,3% ievedmuitas nodokli. Savukārt, ja kukurūza tiks importēta tarifu kvotas ietvaros, tad ievedmuitas nodoklis ir 0%. Kukurūzai līdzīgi kā svaigu olu importam no Ukrainas varēs izmantot arī nepreferenciālo tarifu kvotu, kuras ietvaros ievedmuitas tarifs arī ir 0%.
Atgriešanās pie ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma nosacījumiem ir pagaidu pārejas risinājums. Eiropas Komisija ir iecerējusi veikt diskusijas par turpmāko tirdzniecības liberalizāciju, kas ietver ES un Ukrainas Asociācijas nolīgumā esošo tirdzniecības nosacījumu uzlabošanu. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā jauni tirdzniecības nosacījumi, tostarp preču sarakstam un tam piemērojamajām tarifu kvotām, spēkā esošie noteikumi paliek nemainīgi un tiek piemēroti saskaņā ar ES un Ukrainas starpā noslēgto Asociācijas nolīgumu, informē ministrija.
ZM uzsver, ka ir jāturpina visos iespējamos veidos atbalstīt Ukrainu, arī izmantojot tirdzniecības instrumentus. ZM vērtējumā Eiropas Komisijas pašlaik īstenotā pieeja nenodrošina pietiekami līdzsvarotu pieeju jautājumam par tirdzniecības attiecībām ar Ukrainu. Tirdzniecības attiecības ar Ukrainu būtu jāvērtē plašākā kontekstā, ne tikai tarifu kvotu aspektā. Ir svarīgi iekļaut arī citus svarīgus jautājumus, piemēram, dzīvnieku labturības un ražošanas prasību standartus. ZM cer, ka tiks sāktas padziļinātas diskusijas par ES turpmākajām tirdzniecības attiecībām ar Ukrainu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka ES līmenī nav veikts arī izvērtējums tirdzniecības liberalizācijas pasākumu ietekmei uz attiecīgajiem lauksaimniecības un pārtikas sektoriem. Šāds izvērtējums būtu nozīmīgs, lai nodrošinātu labāku izpratni par to, kuri produkti ES tirgū ir īpaši jutīgi un kuri nepieciešami, piemēram, pārstrādes vajadzībām. Kā piemēru var minēt olas, kas ir jutīgs produkts Latvijas ražotājiem, savukārt cukurs ir ļoti nepieciešams izejmateriāls pārtikas rūpniecībai.
Zemkopības ministrijas amatpersonām vaicājām, kāda bijusi Ukrainas izcelsmes preču ietekme uz vietējiem ražotājiem līdz šim. Saņēmām šādu atbildi: “Ņemot vērā plašos traucējumus, kas kara ietekmē ir skāruši Ukrainas tradicionālos tirdzniecības ceļus, vienlaikus Ukrainas ražošanas apjomus un jaudas, ES, tostarp arī Latvijā, bija novērojams atsevišķu Ukrainas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas preču importa pieaugums. Vienlaikus jāņem vērā, ka Ukrainas un ES ražošanas standartu atšķirības ir radījušas virkni izaicinājumu atsevišķām lauksaimniecības nozarēm. Kā viens no šādiem sektoriem, kurā šie izaicinājumi ir īpaši jūtami, minama olu ražošana. Putnkopības nozare, tāpat kā citas lopkopības nozares, ES un Latvijā darbojas stingri regulētā vidē ar augstām vides, klimata un dzīvnieku labturību prasībām. ES tiesību akti un to īstenošana gandrīz vienmēr rada papildu izmaksas putnkopībai. Īpaši uz dējējvistu sektoru gulstas papildu izmaksu slogs, lai ievērotu vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un aizsardzības, kā arī pārtikas nekaitīguma prasības.”
Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte skaidro, ka kamēr produkti, kuriem ir noteiktas tarifu kvotas, tiek importēti tarifu kvotas ietvaros (t.i., kamēr tās nav pilnībā izmantotas), to importam ir piemērots 0% ievedmuitas tarifs un tas neatstās ietekmi uz produkta gala cenu. Arī ievedmuitas tarifa ietekme nav īpaši jūtama. Piemēram, par svaigu olu importu ZM ir veikusi aprēķinus, kas liecina, ka ievedmuitas nodoklis veido diezgan minimālu palielinājumu - apmēram 0,0096 eiro par olu jeb apmēram 10 eiro centus uz vienu 10 olu iepakojumu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze sarunā ar “nra.lv” apstiprina šādu prognozi. Viņš paredz, ka cenas būtiski nemainīsies, jo tāpat ir pietiekama konkurence. Ministrs pieļauj nelielu ietekmi uz atsevišķu segmentu cenām, kā piemēru minot olas, kuru ražošanas izmaksas cita starpā ievērojami ietekmē principāli atšķirīgas vistu labturības prasības ES un Ukrainā.
Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals sarunā ar “nra.lv” apliecina, ka viņa pārstāvētajai nozarei kopumā šis varētu pozitīvs lēmums, bet, tā kā izmaiņas stājušās spēkā vien pirms dažām dienām, vēl esot grūti spriest. Situācija šobrīd vēl neesot skaidra, jo līdz gada beigām paredzēts pārejas periods un simtprocentīgi visi nosacījumi vēl nav zināmi. Šobrīd netiek prognozēts straujš importa apjoma kritums no Ukrainas šai nozarē.
Līdz šim, kad imports no Ukrainas bijis faktiski neierobežots, tas būtiski ietekmējis tirgu Latvijā un Baltijā, jo ražošanas izmaksas Ukrainā ir vairākas reizes mazākas nekā pie mums, norāda Gaigals. Viens no būtiskākajiem to ietekmējošiem aspektiem ir dažādas ES labturības, vides u.c. prasības, kas, atšķirībā no Ukrainas putnkopības nozares, jāievēro ES strādājošiem uzņēmumiem, kā arī darbaspēka u. tml. izmaksas. Piemēram, vienam un tam pašam vistu skaitam Latvijā nepieciešama pusotru reizi lielāka kūts nekā Ukrainā. Tas esot radījis negodīgu konkurenci, un Latvijas olu ražotāji spējuši izdzīvot, tikai pateicoties eksportam. Pēc viņa aplēsēm, patlaban no Ukrainas ievestas vistu olas veido 15-20% no kopējā apjoma veikalos.
Vaicāts par jaunās ES regulas ietekmi uz putnu gaļas un olu cenām veikalos, Gaigals norāda, ka šobrīd to visvairāk ietekmē putnu gripa, kas pašlaik ir aktuāla problēma arī Eiropā, savukārt Ukrainas ražotājiem ievedmuita esot tik neliela, ka viņu peļņa no tā būtiski nemazināsies.
Jānis Gaigals kvotu atjaunošanu kopumā vērtē kā atbalstāmu iniciatīvu, tomēr tas situāciju principiāli nemainīšot. Tas būtu iespējams vienīgi tad, ja visiem būtu līdzvērtīgi nosacījumi un standarti, bez tirgus kropļošanas. Ja muitas tarifi tiktu noteikti tādā apjomā, kas līdzsvaro ražošanas izmaksas.
“Būtiski tirgus traucējumi, negodīga konkurence ir un būs, kamēr trešo valstu importa produkcija varēs būt ES standartiem neatbilstoša un attiecīgi daudz lētāka. Vai nu jādod tiesības ES valstīm ierobežot ES prasībām neatbilstošu importu, vai arī uzskatīt, ka ES ražotājiem standarti nav obligāti, vai arī ir jākompensē zaudējumi, kamēr nesakārtotie importa jautājumi nav atrisināti,” norāda Gaigals.
Latvijas graudaudzētāju kooperatīva “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons neuzskata, ka jaunā ES regula varētu būtiski ietekmēt graudu biržas cenas, jo noteicošāki esot globāli procesi. Turklāt patlaban ir samazināta Ukrainas ražas prognoze šim gadam un Eiropa kopumā ir graudu eksportētāja, tādēļ nav prognozes, ka graudi varētu kļūt dārgāki.
Arī uz Latvijas graudkopības nozari būtisku ietekmi Jansons neparedz, komentējot tarifu kvotu atjaunošanu Ukrainai: “Pirms 1,5-2 gadiem mūsu graudi Latvijā nevienam nebija vajadzīgi, jo tā vietā tika pirkti ukraiņu graudi, ko pirka arī vietējie ražotāji, jo tie bija lētāki, bet šobrīd to vairs nejūtam.”
Viņš norāda, ka, lai gan Ukrainas graudu apjoms tiešā veidā pie mums ir mazinājies, tomēr tie arvien vairāk ienāk arī gatavas produkcijas veidā veikalos. Neskatoties uz to, Jansons uzskata ka tarifa kvotu atjaunošanai Ukrainas precēm nebūs noteicoša ietekme uz pārtikas cenām veikalos, jo tās ir augušas arī laikā, kad šāds imports bijis faktiski neierobežots.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija cita starpā risina ekonomikas un lauksaimniecības jautājumus. Tās priekšsēdētājs Kaspars Briškens stāsta, ka komisijas darbā par tarifa kvotu atjaunošanu Ukrainai neesot runāts. Viņš norāda, ka Ukrainas turpmāka integrācija vienotā tirgū ar ES ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Briškens arī nepiekrīt apgalvojumam, ka Ukrainas ražotājus neietekmē ES noteiktās prasības, jo, lai iekļūtu mūsu tirgū, nepieciešams ievērot kvalitātes prasības. Arī Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Vitenbergs nebija detalizēti informēts par Eiropas neseno lēmumu, tomēr tas viņam liekas savāds, ņemot vērā to, ka Krievijas iebrukums Ukrainā arvien turpinās. Viņš aicina vērtēt samērības principu, proti, uzņēmumiem, kuri pārstāv Krievijas biznesa kapitālu, mēs ļaujam pelnīt, tajā pašā laikā apgrūtinām peļņas iespējas Ukrainas uzņēmējiem.
