Inflācijas un pieaugošo hipotekāro kredītu procentu maksājumu dēļ Latvijas iedzīvotāji sākuši izvēlēties mazākus mājokļus un dzīvokļus. Portāls “kontekst.lv” skaidroja, kad sagaidāma situācijas uzlabošanās nekustamo īpašumu tirgū.
Salīdzinot šā gada pirmo ceturksni ar 2023. gada pēdējo ceturksni, redzams, ka klientu interese par mājokļu iegādi un kreditēšanu pieaug, taču tā bija mazāka nekā pirms gada, t. i., 2023. gada pirmajā ceturksnī, sagatavotajā pārskatā atzīst bankas “Luminor” privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Lukačovs.
Pēdējā pusotra gada laikā klienti ir piedzīvojuši nepieredzēti strauju EURIBOR likmju kāpumu, kas ir palielinājis aizņemšanās izmaksas, padarot ikmēneša maksājumus lielākus nekā hipotekārā kredīta gadījumā. Šī faktora ietekmē kopējais nekustamo īpašumu darījumu apjoms 2023. gadā saruka par 9% un samazinājās arī hipotekāro kredītu darījumu skaits (2023. gadā par 37%* un 2022. gadā par 41%), norāda bankas “Citadele” Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.
Eksperti uzsver, ka mājokļu tirgū ir vērojama pieprasījuma sezonalitāte - ziemas mēnešos iedzīvotāji veic mazāk nekustamo īpašumu darījumu. Aktīvāks periods parasti ir pavasarī. "Aktivitāti tirgū būtiski ietekmē arī makroekonomiskā situācija un patērētāju noskaņojums. Kopumā novērojam, ka tā joprojām ir zemāka salīdzinājumā ar periodu pirms EURIBOR paaugstināšanas, un arī sagaidām, ka aktivitāte palielināsies, kad samazināsies procentu likmju līmenis," atzīmē K. Lukačovs.
Eksperti norādīja uz jaunām tirgus tendencēm, piemēram, ir samazinājusies vidējā mājas iekšējā platība. "Ja 2021. gadā vidējā privātmājas platība bija 145 m2, tad pērn tā bija 132 m2, kas ir par 13 m2 jeb vienu istabu mazāk. Iespējams, tas saistīts ar iedzīvotāju vēlmi samazināt būvniecības izmaksas, kas pēdējos gados ir ievērojami pieaugušas," saka K. Lukačovs.
Dzīvokļu tirgū vidējā cena par kvadrātmetru turpina pieaugt. Tomēr iedzīvotāju maksātspēja vai algas aug lēnāk. Tāpēc bieži tiek izvēlēti mazāki īpašumi. Galu galā tas samazina arī kopējo cenu. "Dzīvokļa kopējo cenu, protams, ietekmē ēkas stāvoklis un tās energoefektivitāte. Mūsu apkopotie dati liecina, ka dzīvoklis energoefektīvā ēkā ir aptuveni par 15-30% dārgāks, taču tam ir zemākas ikdienas uzturēšanas izmaksas, tas ir videi draudzīgāks un nākotnē saglabās lielāku īpašuma vērtību," skaidro K. Lukačovs.
“Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, bankā “Citadele” ir palielinājies gan klientu pieteikumu skaits, gan izsniegto kredītu skaits. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa saglabājās tādā pašā līmenī - aptuveni 83 000 eiro. Tomēr tirgus aktivitāte joprojām ir nestabila. Arī klientiem paiet salīdzinoši ilgs laiks, pirms viņi pieņem lēmumu iegādāties nekustamo īpašumu," saka J. Mūrnieks.
Kopumā, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir zems nekustamo īpašumu kreditēšanas apjoms, norāda eksperti. "Jāatzīmē, ka nekustamo īpašumu tirgus attīstību ietekmē daudzi faktori: ekonomiskā situācija valstī, kas nosaka pieprasījumu, pamatojoties uz iedzīvotāju maksātspēju, nodarbinātību, algu līmeni un citiem faktoriem," saka K. Lukačovs.
Pēc viņa domām, 2024. gadā Latvijā gaidāma lēna nekustamo īpašumu tirgus atdzīvošanās. Kreditēšanas apjoms saglabāsies pagājušā gada līmenī. No otras puses, EURIBOR likmes stabilizēšanās un tās iespējamā samazināšanās šā gada otrajā pusē pozitīvi ietekmēs tirgus izaugsmi nākamajā, 2025. gadā.
"Mēs prognozējam, ka hipotekāro kredītu aktivitāte uzlabosies, tiklīdz ECB nolems sākt jaunu procentu likmju samazināšanas ciklu. Pašlaik finanšu tirgus prognozē, ka pirmais likmes samazinājums notiks jūnijā. Ņemot vērā prognozes par likmju samazināšanu, hipotekārās kreditēšanas aktivitātes pieaugums gaidāms šā gada otrajā pusē," prognozē bankas “Citadele” Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs J. Mūrnieks.
