Ziemeļeiropas reģiona lielākais olu ražotājs “Balticovo” – piemērs tam, kā ir iespējams domāt un strādāt “zaļi”, ne tikai teorijā, bet arī praksē, un, pats galvenais, kā gūt ekonomisko labumu, tieši pateicoties videi draudzīgai ražošanai. “Neatkarīgā” viesojās uzņēmumā, kur guva iespēju savām acīm redzēt, ausīm dzirdēt, saprast, kā strādā videi draudzīgs bizness, un novērtēt uzņēmēju attieksmi pret energoefektivitāti.
Vairāk nekā trīs miljoni vistu nozīmē ne tikai 300 tonnas olu dienā un 120 000 tonnu gadā. Izrādās, zem it kā vienkāršā olu biznesa slēpjas daudz līdz šim maz zināmu iespēju un jaunrades.
Pirmajā acu uzmetienā viss šķiet vienkārši - lai vista justos labi un spētu ražot kvalitatīvu produktu olas, par viņām jārūpējas regulāri un pareizi. Tikai barībai nepieciešams vairāk nekā 300 tonnas graudu dienā. Ir barība, kura pasniegta pareizās sabalansētās devās, ir vistai laba jušana, ir kūtī garšīgas un veselīgas olas, tātad bizness var sākties. Taču tā ir tikai viena redzamā daļa no apjomīgā olu biznesa. Ēdot graudus un ražojot olas, caurmērā vistas saražo arī apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu gadā. Šķiet, kūtsmēsli - tas tāds apgrūtinājums vien ir - jāatrod zemnieki, kuri ar mieru tos aizvākt mēslojumam graudaugu tīrumiem. Taču nē. Nelāgi smakojošajiem vistu kūtsmēsliem ir arī cits pielietojums, cits veids, kā gūt no tiem augstu pievienoto vērtību. “Balticovo” daudz strādājis pie tā, lai radītu ražošanas ciklu, kurā no kūtsmēsliem var iegūt gan enerģiju, gan siltumu vistu kūtīm, gan pārtikā lietojamo augstas kvalitātes gāzi, ar kuru var uzgāzēt alu vai minerālūdeni.
Kā pastāstīja “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps, Iecavā nupat uzsākta biometāna ražošana no vistu mēsliem. Biometāns ir analogs dabasgāzei, kas veidojas no organiskiem materiāliem, piemēram, vistu kūtsmēsliem. Šis process saucas anaerobā fermentācija. Tikpat labi biometāns var tikt ražots no daudziem organiskiem materiāliem, ne tikai no vistu kūtsmēsliem, piemēram, govju vai cūku kūtsmēsliem, kā arī citiem lauksaimniecības vai pārtikas atkritumiem. Izmantojot vistu kūtsmēslus, pēc biometāna ražošanas procesa tiek iegūts digestāts. To izkaltējot, var ražot granulētu dabīgu mēslojumu, var tikt izmantots kā augsnes uzlabošanas līdzeklis, jo tas satur barības vielas un organiskos savienojumus, kas ir labvēlīgi augiem. Kūtsmēslu pārpalikumus pēc biometāna ražošanas var granulēt un izmantot lauksaimniecībā kā mēslojumu vai mēslojuma piedevu. Iegūtais mēslošanas materiāls ir viegli pārvadājams un izmantojams, turklāt lieliski noder tieši graudaugu audzēšanā, kas ir galvenā barība tām pašām vistām. Tātad faktiski “Balticovo” izdevies izveidot olu ražošanas bezatkritumu ciklu. Eiropā un citviet pasaulē atzīstams un ievērtēts sasniegums. Uzņēmumam ir svarīga starptautiskā reputācija, taču svarīga lieta ir arī ekonomiskais izdevīgums. Viena lieta kūtsmēslus izkaisīt tīrumā, gūstot kārtējo graudu ražu, pavisam citi ienākumi gūstami, mēslus pārstrādājot augstākas pievienotās vērtības produktos.
Kā jau tas mēdz būt, katrā biznesā ir vairākas smalkas nianses. Tā, piemēram, bioloģiskajā lauksaimniecībā nevar izmantot sprostos turētu vistu kūtsmēslus, stāsta T. Auškāps. Brīvi turētu vistu kūtsmēslus savākt tīrā veidā ir daudz lielāks izaicinājums. Ir jāpārdomā, kā to paveikt efektīvi, tērējot mazāk resursu.
Ražojot biometānu no vistu kūtsmēsliem, kā viens no blakusproduktiem rodas arī ogļskābā gāze (CO2). Tas ir viens no galvenajiem produktiem, kas rodas anaerobā fermentācijas procesā, kurā tiek izdalīts biometāns. Ogļskābā gāze, kas rodas ražošanas procesā, parasti tiek atbrīvota atmosfērā. Taču tā var tikt uzglabāta un izmantota citos procesos. Viens no populārākajiem tās izmantošanas veidiem - dzērienu gāzēšanai. Kā skaidro T. Auškāps, tas varētu būt uzņēmumam tuvākais izaicinājums. Šobrīd ir iestrādes un plāns ogļskābo gāzi sašķidrināt un realizēt kā pārtikas kvalitātes produktu. Iespējams, daudziem šķitīs jocīgi dzert, piemēram, minerālūdeni, kas “sagāzēts”, izmantojot vistu mēslu pārpalikumus. Taču šāda iespēja tiek apsvērta ar mērķi maksimāli lietderīgi izmantot visus ražošanas procesā iegūtos materiālus. Saražotais CO2 apjoms būs lielāks, nekā visā Latvijā kopumā to iespējams patērēt, pat ņemot vērā citas pielietojuma iespējas - ventilācijas un dzesēšanas sistēmās, metināšanas un ugunsdzēšamajos aparātos, kā arī medicīnā un dažādos industriālos procesos.
Līdzīgi ir ar biometāna ieguves apjomiem. Pēc T. Auškāpa teiktā, kopumā Iecavā saražotais biometāna jeb dabasgāzes daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu. Turklāt veiksmīgas sakritības rezultātā tieši “Balticovo” teritorijā ir iespēja saražoto gāzi ar 16 atmosfēru spiedienu ievadīt tieši “Conexus Baltic Grid” gāzes vadu infrastruktūrā. Nākotnē plānotais apjoms līdz 150 GWh gadā biometāna.
Gāzes biznesā svarīga lieta ir iespēja tirgot “zaļās “ izcelsmes apliecinājumus par biometānu, kas saražots no atjaunojamiem energoresursiem. No putnu mēsliem ražota gāze ir sevišķi augstvērtīga. Pašlaik uzņēmumam ir izdevīgāk gāzi pirkt, bet pašu saražoto biometānu pārdot tām nozarēm un uzņēmumiem, kuriem nepieciešams mazināt savu ietekmi uz vidi. Pieprasījums pēc biometāna ir augošs, rezultātā jocīga situācija - saražoto gāzi izdevīgāk pārdot, nevis izmantot savām vajadzībām, bet tās vietā iepirkt fosilo gāzi. Pēc izcelsmes sertifikātiem pat vācieši rindā stāv.
Vēl viena “Balticovo” biznesa šķautne - saules enerģijas ieguve. Uzņēmuma lielā saules paneļu parka kopējā jauda ir 2,3 MW. Tas ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā. Savukārt pagājušā gadā uzcelts arī mazāks 300 KW saules parks tieši jaunā uzņēmuma ceha vajadzībām. Ekonomiskais pamatojums šāda projekta realizācijai ir pārliecinošs. Viss it kā ļoti vienkārši: vistu audzēšanas specifika paredz lielāku enerģijas patēriņu tieši vasarā, kad nepieciešams intensīvāk atdzesēt un vēdināt vistu novietnes. Arī enerģiju no saules visvairāk iespējams iegūt tieši vasarā. Pēc būtības enerģijas apritē pašregulējošs process, un šādā situācijā būtu grēks saules enerģiju neizmantot - atzīst T. Auškāps. Tādējādi vasarā ventilēšanas vajadzības pilnībā nodrošinātas no atjaunojamās enerģijas.
Taču ir vēl kāda nianse. Saules parki aizņem arī zināmu zemes platību. Zāli ap paneļiem ar traktortehniku ir sarežģīti nopļaut. Šai problēmai zaļākais iespējamais risinājums - jēriņu ganāmpulks. Šāds risinājums izslēdz nepieciešamību pēc mehāniskas pļaušanas vai herbicīdu izmantošanas. Svarīgs ir arī estētiskais labums. Ikviens, kurš ir braucis mašīnā ar maziem bērniem, zina, cik ļoti viņi priecājas, pamanot pa logu jēru ganāmpulku. Tādējādi tiek radīts vēl viens apliecinājums tam, ka uzņēmums ir ne tikai labi pelnošs, bet arī visai pārliecinoši videi draudzīgs.
