Nav svarīgi, par cik samazināsies elektroenerģijas cena biržā – tuvākajos gados elektroenerģijas tarifs Latvijā palielināsies, jo pieaugs maksa operatoriem. Kontekst.lv skaidro, kā tas notiks.
Patērētāji Latvijā maksās papildus par ceturtā Igaunijas-Latvijas elektrības tīklu starpsavienojuma izbūvi un sinhronizāciju ar Eiropu, portālam kontekst.lv apstiprināja uzņēmumā “Augstsprieguma tīkls”.
Vienlaikus Igaunijas Klimata ministrija jau virza ideju par kompensācijām elektroenerģijas patērētājiem Igaunijā.
2023. gada oktobrī elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori - Latvijas uzņēmums "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas uzņēmums "Elering" - parakstīja memorandu, kas paredz uzsākt darbu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas starpsavienojuma izbūves. Jaunais starpsavienojums palielinās elektroenerģijas pārvades jaudu, kā arī veicinās atjaunojamo energoresursu attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā, skaidro AST.
Turklāt AST un “Elering” ir vienojušies sadarboties, lai veiktu kopīgus sagatavošanās darbus - ietekmes uz vidi izpēti un priekšizpēti -, kas nepieciešami, lai lemtu par turpmākajiem ieguldījumiem starpsavienojuma attīstībā.
Turklāt ceturto elektropārvades līniju savienojumu starp Igauniju un Latviju plānots izbūvēt caur Igaunijas Sāremā salu, nevis pa sauszemi, kā ierasts. Nākotnē šai līnijai varēs pieslēgties jūras vēja ģeneratoru parki, kurus tuvākajos gados plānots būvēt Rīgas jūras līcī pie Sāremā salas rietumu krastiem.
Igaunijas un Latvijas operatori plāno īstenot projektu ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, izmantojot Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI). Pēc ES fondu apstiprināšanas operatori lems par turpmāko projekta īstenošanu. "ES finansētās izmaksas netiks iekļautas tarifā," apliecināja AST.
Tomēr, ņemot vērā darbu sarežģītību, paredzamās ceturtā savienojuma izmaksas pašlaik tiek lēstas 1,2 miljardu eiro apmērā, liecina Igaunijas aprēķini. Tajā pašā laikā Igaunijas enerģētikas uzņēmumi uzskata, ka aptuveni pusi no projekta izmaksām var segt no Eiropas finansējuma. Vēl daļu izmaksu varētu segt no sistēmas operatoru pārvades maksām.
Vācieši un zviedri arī ir izrādījuši interesi pievienoties šim starpsavienojumam. Tikmēr ceturtais starpsavienojums Paide-Lihula-Sāremā-Latvija cita starpā tiks apmaksāts uz sistēmas operatoru tarifu rēķina.
Ceturtā starpsavienojuma izbūvi AST uzskata par loģisku soli caurlaides spējas palielināšanai starp Igauniju un Latviju. Trešais Igaunijas-Latvijas starpsavienojums sāka darboties 2020. gadā. Projekta ietvaros tiek rekonstruēti vēl divi savienojumi starp Latviju un Igauniju, lai sinhronizētu Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem.
Pagājušovasar tika pabeigta pārvades līnijas Valmiera-Tartu rekonstrukcija. Līdz 2024. gada beigām plānots rekonstruēt arī līniju Valmiera-Tsirgulīna.
Baltijas valstis plāno atslēgties no BRELL enerģijas loka līdz 2025. gada februārim. BRELL nodrošina Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas energosistēmu sinhronu darbību ar vienotu 50 Hz frekvenci, pamatojoties uz 2001. gada 7. februāra vienošanos. Pirms vairāk nekā 20 gadiem tika paredzēts, ka vienošanās dalībvalstis varēs nodrošināt cita citu ar rezervēm neparedzētās situācijās. Mūsdienās, ņemot vērā to, ka Baltijas valstis pārtrauca iepirkt elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas, vienīgā funkcija, kas palikusi BRELL, ir atbalstīt dalībvalstu energosistēmu sinhronizāciju.
Baltijas valstis plāno jau nākamgad sinhronizēt savus tīklus ar Austrumeiropas valstīm. AST norāda, ka, īstenojot ES sinhronizācijas projektu, uzņēmumam izdevās efektīvi piesaistīt ES finansējumu.
"Projekta kopējās izmaksas Latvijā sasniedz 483 miljonus eiro. Šo summu galvenokārt sedz Eiropas Savienības līdzfinansējums 321 miljona dolāru apmērā un ieņēmumi no starptautiskajām jaudas izsolēm 92 miljonu eiro apmērā," kontekst.lv pastāstīja AST.
Tādējādi tarifos Latvijas patērētājiem tiks iekļautas atlikušās būvniecības izmaksas 70 miljonu eiro apmērā par elektrotīklu sinhronizāciju ar ES.
Vai mums ir jāgatavojas sadārdzinājumam jau no nākamā mēneša? Nē. Jo uzņēmumi elektroenerģijas tarifus patērētājiem var pārskatīt reizi pusgadā un mainīt tos no nākamā gada jūlija vai janvāra, pie nosacījuma, ka tarifu likmes apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
