Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistika liecina, ka pērn decembrī visdārgākie no jauna izsniegtie mājokļu kredīti eirozonā bijuši Baltijas valstīs. Tā kā šī parādība ir ilgstoša, Lietuvas Seims sācis izpēti, kādi iemesli ir tik nevienlīdzīgai komercbanku attieksmei pret šīs valsts iedzīvotājiem.
Lietuvā decembrī vidējā statistiskā gada procentu likme (kas ietver dažādu termiņu aizdevumus) jaunam kredītam privātpersonām mājokļa iegādei bija 4,34%, Latvijā 4,27%, bet Igaunijā - 4,1%. Vidējais rādītājs eirozonā bija 2,88%, bet, piemēram, Francijā - 2,05%, Somijā - 2,89%.*
Mājokļu kredītu procentu pieaugums eirozonā bija vērojams pērn un turpinās arī šogad atbilstoši tam, kā ECB ceļ savas t.s. bāzes aizdevumu procentu likmes komercbankām. Mērķis vienkāršiem vārdiem ir padarīt dārgāku naudu, lai novērstu inflāciju. Rezultātā ceļas aizdevumu procentu likmes starpbanku tirgū un, vadoties no tā, komercbankas attiecīgi sadārdzina kredītus patērētājiem. Taču Baltijas valstīs šis sadārdzinājums ir vislielākais, kas visticamāk liecina par kādām būtiskām sistēmiskām problēmām šo valstu komercbanku tirgū.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka, piemēram, pēc visiem rādītājiem (tajā skaitā izsniegtajiem kredītiem) lielākā banka Latvijā - “Swedbank Latvia” - daudzus gadus ir piekopusi dāsnu dividenžu politiku, vidēji 60% peļņas aizsūtot saviem akcionāriem Zviedrijā. Skaidrs, ka jo vairāk naudas banka izmaksā dividendēs, jo vairāk tai nākas savu kapitālu nodrošināt uz klientu izmaksu rēķina. Pat komercbankām ierasti komplimentārās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sabiedrisko mediju portālam “lsm.lv” nesen atzina: “Komercbankas šobrīd ir ieņēmušas savas tirgus nišas un faktiski jūtas ļoti komfortabli. Nenotiek cīņa par tirgus daļām, par tirgus pārdali.”
Par šo problēmu ir aizsākusies nopietna diskusija Lietuvā. “Kāpēc procentu likmes mājokļa kredītiem no visām eirozonas valstīm visvairāk pieauga Lietuvā? Tiek skaidrots, ka pirmais iemesls ir starpbanku procentu likmes “Euribor” kāpums. Otrs iemesls ir tas, ka 90% mūsu kredītu tirgus veido kredīti ar mainīgām procentu likmēm. Tieši tāpēc tie šobrīd mainās, augstās inflācijas un citu iemeslu dēļ. Bet, iespējams, lielākais, bieži vien slēptais iemesls - Lietuvā ir pārāk maza banku konkurence, jo 53,4 procentus no banku tirgus pieejamo aktīvu ziņā aizņem tikai divi spēlētāji,” janvāra beigās rakstīja portāls “respublika.lt.”
““Swedbank” ar aktīviem 16,246 miljonu eiro apmērā aizņem 30,7 procentus no banku tirgus, bet SEB ar 12,033 miljoniem eiro - 22,7 procentus no tirgus. Pēc Lietuvas Bankas datiem, mūsu valstī kopumā darbojas 13 bankas un 6 ārvalstu banku filiāles. Kopējie banku aktīvi sasniedza 53 miljardus eiro, taču tirgū joprojām dominē tikai divi spēlētāji. Nu kā gan iespējams ietekmēt tādu bagātību, lai tā nepalielinātu kredītu procentu likmes?
Lietuvas Banka iesaka bankām pievērst uzmanību tam, ka Lietuvā pieaug dzīves dārdzība un cilvēkiem, kuri ņēmuši kredītus, var rasties finansiālas grūtības. Runā, ka bankām tas būtu jāņem vērā. Bet kāpēc viņiem tas būtu jāapsver? Galu galā banku mērķis nav labdarība, bet gan peļņa. It īpaši, ja nekas neliedz pelnīt naudu no Lietuvas,” raksta “respublika.lt”.
Latvijā situācija ar lielajām bankām, kas veic plašu “tautas”, ne VIP personu kreditēšanu, ir nedaudz labāka nekā Lietuvā. Mums tādas ir četras - “Swedbank”, “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor” banka. 2021. gada 31. decembrī (pērnā gada kopējie dati vēl nav apkopoti) “Swedbank” bija izsniegusi kredītus 3,650 miljardu eiro, SEB - 2,974 miljardu eiro, “Luminor” - 2,921 miljarda eiro, bet “Citadele” - 2,685 miljardu eiro apmērā, rāda Latvijas Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Tomēr no kopumā izsniegtajiem 14,420 miljardiem eiro šis “vadošais četrinieks” bija izsniedzis ap 85%, kas arī liecina par augstu tirgus koncentrācijas pakāpi.
Viedoklis
Laima Mogeniene, Seima Ekonomikas komitejas locekle:
Viens no formālajiem iemesliem, kāpēc procentu likmes ir visaugstākās trīs Baltijas valstīs, ir tas, ka esam mazs tirgus. Bet var būt arī citi iemesli.
Sazinājos ar Lietuvas Banku, vaicājot, kāpēc komercbankas tā izturas pret Lietuvas klientiem. Vai bankās pret klientiem izturas kā pret patērētājiem? Citos gadījumos patērētājus aizsargā patērētāju tiesību aizsardzība, klients var sagaidīt šādu aizsardzību, bet, ja runa ir par bankām un to apkalpošanas metodēm, tad tās izturas pret mums, kā vēlas, un Lietuvas Banka nereaģē. (..) Ekonomiski attīstītākās, turīgākās valstīs bankas šādi nerīkojas. Tādēļ es Seimā nodibināju Biznesa atbalsta grupu un formulēju jautājumus Lietuvas Bankai.
Es devu uzdevumu arī Seima kancelejas Pētniecības departamentam, lai apkopotu informāciju par banku uzvedību ar klientiem citās valstīs. Vai apstākļi tur ir līdzīgi, vai arī mēs vienīgie esam mazāk vērtīgi un bankas var izturēties pret mums, kā vēlas.
