“Neatkarīgās” aprēķini liecina, ka kopumā astoņu gadu laikā – no 2015. līdz 2022. gadam – “Swedbank” dividenžu veidā no Latvijas ir izvedusi ap 529 miljoniem jeb vairāk nekā pusmiljardu eiro!
Eiropas Centrālās bankas (ECB) krasās aizdevuma procentu likmju audzēšanas dēļ pagājušais gads Latvijas komercbankām ir bijis pļaujas laiks. Latvijas monetārās finanšu iestādes (absolūtā vairākumā bankas) pērn strādājušas ar 326,3 miljonu eiro peļņu, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021. gadā, liecina Latvijas Bankas informācija.
Vislielākais peļņas kumoss pērn ticis zviedriem piederošajai “Swedbank”, kas pēc aktīvu apjoma un citiem parametriem ir lielākā komercbanka Latvijā. Kā teikts bankas paziņojumā presei, 2022. gadā “Swedbank” peļņa bija 135 miljoni eiro jeb par 55,17% vairāk nekā 2021. gadā.
Līdzīgu strauju peļņas kāpumu uzrāda arī “Swedbank” grupas uzņēmumi Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā “Swedbank” peļņa pieaugusi pat par 64%, sasniedzot 143 miljonus eiro, bet Igaunijā - par 25% līdz 224 miljoniem eiro. Uz kā rēķina tas izdevies, savā paziņojumā atbild pati “Swedbank Latvia”. Proti, “tīrie procentu ienākumi 2022. gadā palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%”. Tātad uz klientu - kredītņēmēju un dažādu darījumu veicēju - rēķina.
Zīmīgi, ka “Swedbank” peļņa “mātes tirgū” Zviedrijā pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga tikai par 5%, sasniedzot 1,94 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka pašu mājās zviedru baņķieru apetīte uz ECB politikas izmantošanu maksimālai raušanai bijusi krietni mazāka. Iespējams, ka tur nācies atbilstoši kredītu procentu likmju pieaugumam pienācīgi celt arī depozītu procentu likmes. Latvijas komercbanku tirgū tas nav noticis, par ko satraukumu paudis pat Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
“Depozīta kopējā portfeļa likme gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem kopā vidēji joprojām ir ļoti tuvu nullei. Pavisam neliela kustība pēdējos mēnešos ir, bet šīs izmaiņas ir knapi pamanāmas,” U. Rutkaste nupat atzinis sabiedrisko mediju portālam “lsm.lv”. “Komercbankas šobrīd ir ieņēmušas savas tirgus nišas un faktiski jūtas ļoti komfortabli. Nenotiek cīņa par tirgus daļām, par tirgus pārdali.”
Būtiski, ka vismaz “Swedbank” gadījumā no kredītņēmējiem “izsūktās” naudas lielākā daļa nepaliek Latvijā - tā netiek investēta bankas kapitālā vai uzņēmējdarbības atbalstam. Tā tiek nodota “Swedbank” akcionāriem Zviedrijā, kas pārsvarā ir dažādi skandināvu ieguldījumu fondi, kuros cita starpā tiek ieguldīts zviedru topošo pensionāru pensiju kapitāls. Par šī jautājuma ētisko pusi pašā Zviedrijā sāka runāt 2009.-2010. gada banku krīzes laikā, kad lielā mērā tieši skandināvu banku sistēmas lobija dēļ Latvijā tika panākta izeja no krīzes caur t.s. fiskālo konsolidāciju jeb dramatisku valsts izdevumu, tajā skaitā sociālo, samazināšanu, kā arī ekonomikas ievešanu dziļā recesijā.
Kā “Neatkarīgo” informēja “Swedbank” preses sekretārs Jānis Krops, arī par 2022. gadu “Swedbank” ir sagatavots valdes piedāvājums īpašniekiem izmaksāt dividendes no peļņas. Lēmumu par to apjomu gan pieņems “Swedbank” akcionāru pilnsapulce 30. martā.
Gaidāmais akcionāru pilnsapulces lēmums turpinās “Swedbank” dividenžu politiku, kas Latvijā ir spēkā jau kopš 2015. gada un uz vienu gadu tika pārtraukta tikai kovida krīzes laikā - par 2020. gadu, kad bankas peļņa bija 74,1 miljons eiro, dividendes netika izmaksātas. Kā toreiz rakstīja laikraksts “Diena”, arī šis solis gan nebija nekāda “Swedbank” īpašnieku labdarība. Pirmkārt, ECB aicināja krīzes dēļ pietaupīt līdzekļus un neizmaksāt dividendes, otrkārt, Zviedrijas finanšu uzraugs “Finansinspectionen” finanšu struktūrām togad kategoriski norādīja uz dividenžu izmaksas nepieļaujamību.
Citādi “Swedbank” dividenžu izmaksas automāts gadiem ir darbojies nevainojami. Standarts no 2014. gada līdz 2019. gadam bija 60% no konsolidētās peļņas, bet par 2021. gadu tika izmaksāti 50% no peļņas jeb 35,9 miljoni eiro no 73,4 miljoniem eiro, liecina “Neatkarīgās” izpētītie “Swedbank” gada pārskati. Skaitļus pa gadiem var redzēt pievienotajā grafikā.
Savukārt 2016. gads ir bijis lielais peļņas izsūkšanas gads. Papildus “parastajām” dividendēm no peļņas (72,5 miljoni jeb 60% no 130,6 miljonu eiro peļņas 2015. gadā) notika arī bankas pamatkapitāla samazināšana, no kā tika izmaksātas papildu dividendes 130,2 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to 2016. gadā vienā rāvienā “Swedbank” īpašniekiem tika izmaksāti 202,7 miljoni eiro.
