Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās negācijas ir bremzējošas ekonomiskajai izaugsmei, tomēr tām vismaz pagaidām nav izdevies viest būtiskas negatīvas korekcijas Latvijas darba tirgū. Statistika liecina, ka bezdarbs iepriekšējā mēnesī ir nedaudz pieaudzis, taču aizvien saglabājas tuvu saviem vēsturiski viszemākajiem līmeņiem.
Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā faktiskā bezdarba līmenis novembrī pieaudzis līdz 6,9%, kas būtu par procentu desmitdaļas punktu vairāk nekā oktobrī, liecina organizācijas otrdien publiskotie dati. Kāpums ir arī Nodarbinātības valsts aģentūras fiksētajam reģistrētā bezdarba līmenim. Tas mēneša laikā ir audzis par 0,2 procentpunktiem līdz 5,9%. Pašreizējais bezdarba līmeņa pieaugums nebūtu uzskatāms par valsts ekonomiskās krīzes priekšvēstnesi, un šīs izmaiņas ir vērtējamas kā sezonāla rakstura. Tradicionāli, tuvojoties ziemas sezonai, sarūk darbība tādās nozarēs kā lauksaimniecība, tirdzniecība un būvniecība, kas ietekmē pieprasījumu arī pēc darba rokām. Turklāt visās no minētajām sfērām ir lielāks vai mazāks neaizpildīto vakanču skaits, jautājums ir vienīgi par darbinieku specializāciju. Tradicionāli, sākoties siltajai sezonai, bezdarba līmenis izrāda tendenci sarukt, un pagaidām nav pamata domāt, ka tas nenotiks arī nākamā gada pavasarī.
Potenciālā bezdarba līmeņa un iedzīvotāju labklājības izmaiņās ļoti būtiskas ir darba vietu skaita izmaiņas gan tautsaimniecībā kopumā, gan arī konkrētās nozarēs. Šeit ziņas patiešām ir labas. Šā gada trešā ceturkšņa beigās kopējais darba vietu skaits (gan aizņemto, gan brīvo) salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā bija pieaudzis gandrīz par 20 tūkstošiem, sasniedzot 921,8 tūkstošus. Šajā ziņā ir svarīgi novērtēt, ka šis pieaugums ir noticis apstākļos, kad Ukrainā notiekošā kara dēļ tiek ietekmēta arī mūsu valsts tautsaimniecība. Protams, ir atsevišķas nozares, piemēram, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas saistībā ar tirgus konjuktūras izmaiņām ir kaut ko ieguvušas, taču kopumā tautsaimniecībai šis vairāk ir bijis izaicinājumu laiks saistībā ar augošajām cenām un izejmateriālu deficītu. Līdz ar to ne visās sfērās pieprasījums pēc darba rokām pieaug, turklāt, tā kā strādājošo trūkums tautsaimniecībā ir bijis aktuāls jau iepriekš, tad uzņēmumu īstenotie automatizācijas un robotizācijas pasākumi arī samazina kopējo darba vietu skaitu tautsaimniecībā. Piemēram, Latvijas lielākajā ekonomikas nozarē - apstrādes rūpniecībā - kopējais darba vietu skaits gada laikā ir sarucis par 1,2 tūkstošiem līdz 119 tūkstošiem. Taču arī pēc tam šajā tautsaimniecības sfērā bija 3,7 tūkstoši neaizpildītu darba vietu. Savukārt otrajā lielākajā ekonomikas nozarē, kura aptver tirdzniecību un autoservisu darbību, kopējais darba vietu skaits gada laikā ir palielinājies no 140,4 tūkstošiem līdz 142,3 tūkstošiem. Tāpat ļoti strauji pieaudzis strādājošo skaits informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - gada laikā darba vietu skaits palielinājies no 38 tūkstošiem līdz 41,1 tūkstotim. Turklāt 1,4 tūkstoši no minētā 41,1 tūkstoša aizvien bija brīvi. Tas norāda uz tā dēvēto gudro pakalpojumu nozares nozīmes saglabāšanos vai pieaugumu kopējos valsts ekonomiskajos rādītājos. Jo lielāka būs šādu sfēru nozīme, jo mazāki būs satraukumi par iespējamajām bezdarba līmeņa pārmaiņām laikā, kad pasaules ekonomika sāk sašūpoties.
Tālākajās bezdarba līmeņa pārmaiņās noteicoša loma būs ārējiem ekonomikas faktoriem, un pat tādas šķietami attālas organizācijas kā Eiropas Centrālā banka lēmumi var ļoti ietekmēt to, kā dzīvosim un cik liels būs pieprasījums pēc strādājošajiem. Patlaban minētās iestādes monetārais kurss ir vērsts uz aizdevuma likmju kāpumu, lai bremzētu augsto inflāciju, ko lielā mērā ietekmējis Ukrainā notiekošais karš. Šo abu procesu “sausais atlikums” attiecībā uz Latvijas ekonomikas virzību nemaz nav patīkams, jo gan paaugstinātas aizdevuma likmes, gan arī lielā inflācija pamatīgi iedragā būvniecības nozari, turklāt nav runa tikai par Latviju, bet par problēmām Eiropas un pasaules mērogā. Latvijas būvniecības sektorā gada laikā kopējais darba vietu skaits ir samazinājies apmēram par 700 līdz 63,4 tūkstošiem. Taču šī ir tikai viena nianse kopējā mozaīkā, jo vienlaikus ir jārēķinās ar pieprasījuma kritumu arī pēc Latvijā ražotās rūpniecības produkcijas, kas nepieciešama būvniecības nodrošināšanai. Lieli kokmateriālu pārpalikumi nekādā ziņā nav veicinoši tam, lai pilnvērtīgi strādātu mūsu valsts kokrūpniecība. Tāpat jautājums, kā klāsies Latvijas metālapstrādei un nemetālisko minerālu ražošanas industrijai, ja situācija Eiropas būvniecībā turpinās pasliktināties. Vienlaikus pagaidām ik pa laikam labas ziņas izdodas saņemt par mašīnbūves, tekstilnozares, elektronikas vai ķīmiskās rūpniecības sniegumu, kas iepriekš minētās negācijas nedaudz noslāpē un arī rada pamatu tam, lai valstī rastos jaunas darba vietas. Vērtējot kopumā, ja īstenosies ekonomistu sākotnējās prognozes par “seklu recesiju”, ir pamats domāt, ka arī turpmāk bezdarba līmenis Latvijā saglabāsies zems. Taču šajā ziņā mums vēl ir kur tiekties. Pēc CSP metodoloģijas aprēķinātais bezdarba līmenis 2008. gadā bija tuvs 5% līmenim, tādējādi bija vairāk nekā pusotru procentpunktu zemāks nekā šā gada novembrī.
