Bažas par globālās ekonomikas recesiju un piesardzīgāka patērētāju uzvedība, kā arī tēriņu mazināšana, strauji pieaugot inflācijai, veicina ražošanas bremzēšanos. Tomēr jāteic, ka izaugsmes rādītāji ir visai plašā amplitūdā un no izaugsmes tempu viedokļa pagaidām ir pāragri runāt par krīzes tuvošanos Eiropas ražošanā.
Latvijai ziņas ir gan labas, gan sliktas, taču ir pamats domāt, ka nākotnē vairāk būs labā nekā sliktā. Pagaidām gan mūsu valsts ražošanas izaugsmes rādītājs ir mērāms ar mīnusa zīmi, kas galvenokārt ir saistīts ar mūsu valsts rūpniecības specifiku, tajā skaitā atsevišķu produkcijas veidu eksportu uz industriālajām valstīm, kuru rūpniecība arī patlaban nepiedzīvo savus labākos laikus.
Ja raugāmies uz situāciju visas Eiropas Savienības kontekstā, tad, ņemot vērā apstākļus - Krievijas uzsākto karu Ukrainā, lielo inflāciju, kas mazina mājsaimniecību rocību, un patērētāju lielāku piesardzību, baidoties no recesijas ietekmes uz nākotnes mājsaimniecību budžetiem, var teikt, ka rādītāji ir pat ļoti labi. Kopumā ES valstīs oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada desmito mēnesi visas rūpniecības apjomi ir pieauguši par 3,7%, liecina "Tradingeconomics.com" informācija. Taču šajā rādītājā ietilpst gan ieguves rūpniecības, gan komunālās saimniecības - elektroenerģijas, gāzes apgādes u.c. šī sektora nozaru sniegums, kuru ietekmē arī meteoroloģiskie apstākļi. Savukārt, ja runājam par to ražošanas daļu, kas “parastam” cilvēkam asociējas ar vārdu rūpniecība, jeb ekonomistu terminoloģijā “apstrādes rūpniecību”, tad šeit skaitļi ir vēl pievilcīgāki. Šīs nozares produkcijas izlaide salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ir pieaugusi par 5,1%. Tiesa, šis rādītājs ir tendēts dilt, jo mēnesi iepriekš izaugsmes rādītājs tika lēsts 6,8% apmērā.
Dažādu valstu ražošanas izaugsmes rādītāji gan visai kardināli atšķiras. Piemēram, Vācijā kopējās rūpniecības izaugsme pret atbilstošu periodu pērn bija nulles līmenī, savukārt apstrādes rūpniecības apjomi bija palielinājušies vien par 0,8%. Pilnīgi pretēja aina bija kaimiņos esošajā Polijā, kur gada izteiksmē kopējais ražošanas rādītājs pieauga par 6,8%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā - par 9,3%.
Iemesli šādām atšķirībām var būt vairāki. Polija ļoti daudz ražo dažādas plaša patēriņa preces, un, kamēr ļaudis Eiropā un citur vēl tērē iepriekšējos kovidlaika uzkrājumus, arī šīs valsts rūpniekiem klājas labi. Viens no Vācijas stūrakmeņiem ir mašīnbūve, taču šī ir nozare, kuras labklājība lielā mērā saistīta ar labu ekonomikas fonu un gan valsts, gan privātā sektora gatavību uzņemties jaunas finansiālas saistības. Turklāt Vācija pēdējā laikā bija aktīvi strādājusi, lai kāpinātu eksporta apjomus uz Ķīnu. Taču, kā rāda "Tradingeconomics.com" dati, tad šā gada novembrī Ķīnas importa apjomi naudas izteiksmē sasnieguši vien 226,25 miljardus ASV dolāru, kas ir apmēram par 10% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pagājušajā gadā. Vērts gan atcerēties, ka pēdējais gads pasaulē ir vainagojies ar strauju eksporta un importa cenu palielināšanos, tādējādi tā dēvētajam tīrajam Ķīnas importam būtu jākrītas vēl vairāk. Iemesli, kāpēc tā noticis, ir dažādi un saistīti ar iepriekšējo valsts mājokļu tirgus uzkaršanu un tagad atdzišanu, kā ietekmē strauji rūk kopējā valsts ekonomiskā izaugsme, turklāt valsts netiek galā ar Covid-19 pandēmiju, kas arī ir graujošs faktors tās tautsaimniecībai. Šī procesa galarezultāts ir tāds, ka Vācijas mašīnbūves uzņēmumu eksporta iespējas Ķīnā rūk, bet tas pēc ķēdes principa agri vai vēlu var nonākt līdz Latvijas uzņēmumiem, kuri strādā Vācijas mašīnbūves labā.
Tikmēr, ja runājam par faktoriem, kuri Baltijas rūpniecības rādītājiem jau tagad liek samazināties un būt krietni sliktākiem par ES vidējo, ir negācijas kokmateriālu tirgū. Proti, pēdējos gados šis tirgus gan Eiropā, gan pārējā pasaulē ir attīstījies ļoti viļņveidīgi. Pēc Covid-19 uzliesmojuma sākuma ar valdību un centrālo banku atbalstu plaši tika stimulēta būvniecības nozare, kas izraisīja strauju pieprasījuma kāpumu pēc būvmateriāliem. Situāciju vēl vairāk uzkarsēja karš Ukrainā un Eiropas centieni nepirkt “asiņaino” Krievijas un Baltkrievijas koksni, kas veicināja deficītu kokmateriālu tirgū. Minētie faktori pozitīvi ietekmēja Baltijas kokmateriālu ražotājus, taču, koku cenām veidojot aizvien izteiktāku burbuli, komplektā ar citu būvdarbiem nepieciešamo izejvielu deficītu un sadārdzināšanos arī celtniecībā ir sākušās problēmas. Turklāt, kā norāda zinātāji, baidoties no deficīta, tika izveidoti lieli kokmateriālu uzkrājumi, kurus vēlāk kļuva grūtāk realizēt, tādējādi kokrūpnieku ražošanas apjomi iet mazumā.
Pēc produkcijas izlaides kokrūpniecība ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, tādējādi tās apjomu mazināšanās nevar neietekmēt kopējo ražošanas izaugsmi valstī. Oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi kokrūpniecības produkcijas izlaide Latvijā saruka par 2,6%, kas lielā mērā sekmēja to, ka arī visas apstrādes rūpniecības kopapjoms salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā bija krities par 1,4%. Kokrūpnieku darbības apjomu mazināšanās negatīvi ietekmējusi arī Igaunijas kopējos ražošanas rādītājus. Rēķinot gada izteiksmē, ziemeļu kaimiņvalsts kokrūpniecības apjomi kritušies par 15,4%, savukārt apstrādes rūpniecība kopumā - par 6% salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri. Tikmēr Lietuvā salīdzinājumā ar saviem ziemeļu kaimiņiem ražošanā klājās labāk, kopējai apstrādes rūpniecības produkcijai, rēķinot gada izteiksmē, sarūkot par 0,4%. Arī Lietuvas rādītāji liecina par to, ka kopējā rūpniecības produkcijas realizācijas konjunktūra pasliktinās. Salīdzinājumam - septembrī apstrādes rūpniecība dienvidu kaimiņvalstī vēl demonstrēja izaugsmi, salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo rudens mēnesi palielinoties par 1,5%, liecina “Tradingeconomics.com” dati.
Šobrīd Baltijas valstu apstrādes rūpniecības rādītāji kopumā izskatās sliktāk nekā vidēji ES, taču tam obligāti tā nav jāpaliek arī turpmāk. Ir vairāki faktori, kas Baltijas valstu ražošanas apjomus var palielināt. Viens no šiem faktoriem, kas jau strādā Latvijas tekstila un apģērbu ražošanā, ir Ķīnas piegāžu aizvietošana. Lielā mērā pateicoties tieši šim faktoram, Latvijas vieglās rūpniecības nozare ir plusos laikā, kad uz Krievijas un Baltkrievijas tirgiem vairs nekas netiek eksportēts, vismaz tiešā veidā ne. Nav izslēgts, ka pie austrumu kaimiņiem kaut kas no nozares ražotā nonāk pa apkārtceļiem, taču pilnīgi droši varam teikt, ka apjomi nav agrākie.
Izdarot nelielu atkāpi no Ķīnas līdz Krievijai, droši vien būtu vērts uzsvērt, ka vismaz tuvākajā nākotnē šis tirgus kļūs vēl sarežģītāks. Gan augošu ekonomisko problēmu un iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ saistībā ar naftas cenu kritumu, gan arī politiskās izolācijas dēļ abu mūsu austrumu kaimiņvalstu teritorijas varēs uzskatīt par "nulles zonu".
Atgriežoties pie Ķīnas, Covid-19 pandēmija visai skaidri pierādīja, ka piegādes no šīs valsts nav drošas, turklāt preču ceļš līdz patērētājam ir garš. Tikmēr Latvijas rūpniecības produkcijai, izbraucot pa rūpnīcas vārtiem, ceļš līdz noņēmējam var aizņemt vienu vai divas dienas, un augsto transporta un loģistikas izmaksu dēļ pasaulē šis faktors nav mazsvarīgs. Tāpat nav mazsvarīgs faktors, ka Eiropa lēni, taču tomēr nonāk pie atskārsmes, ka sava rūpniecība ir nepieciešama arī no drošības viedokļa, jo ģeopolitiskā spriedze pieaug. Vienalga, kas tiek ražots, jo vairāk tas tiek darīts tepat Eiropā (neskaitot Krieviju un Baltkrieviju), jo labāk.
Otrs ļoti būtisks faktors, kas zināmā mērā var balstīt Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu rūpniecību, ir Eiropas “zaļais kurss”, jo aizvien vairāk pieaugs koka nozīme būvniecībā. Cits jautājums ir par to, cik lielā mērā izdosies nodrošināt nepieciešamās izejvielas, jo šis kurss vienlaikus paredz arī mežizstrādes apjomu mazināšanos. Tomēr ticamākais, ka “zaļā kursa” īstenošanā, ņemot vērā kopējos apstākļus, tiks veiktas kādas korekcijas, kas var atvieglot kokmateriālu sagādi no vietējiem resursiem, sevišķi tad, ja pierādīsies, ka meža ciršanas apjomus tomēr var sabalansēt ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Vienlaikus, ja runājam par kokapstrādes perspektīvām tuvākajā laikā, tad droši vien ir vērts norādīt uz kādu negatīvu faktoru. Proti, gan jau minētās kokmateriālu, gan nemetālisko minerālu, gan metālizstrādājumu ražošanas nozares ir pakļautas būvniecības konjunktūrai Eiropā. Sliktās ziņas ir tās, ka līdz ar aktīvu iepriekšēju aizņemšanos un parādu kalna pieaugumu, augošajām procentu likmēm un citām grūtībām ir jārēķinās, ka Eiropas un kaut kādā mērā pasaules būvniecības nozare, piemēram, Ķīnas mājokļu tirgus sabrukuma dēļ, var nonākt pie kopējas apjomu samazināšanās. Tas savukārt nozīmē arī potenciālu pieprasījuma kritumu pēc būvniecībā nepieciešamās produkcijas un galu galā negatīvi ietekmēs kopējos Latvijas ražošanas datus.
