Strauji augošā inflācija deldē iedzīvotāju naudas krājumus, taču aizvien netrūkst tādu, kuriem pēc ikdienišķo vajadzību un iekāroto pirkumu izdarīšanas paliek pāri līdzekļi, kurus varbūt rodas vēlme ieguldīt. Latvijā pārāk bieži netiek runāts par to, vai augstas inflācijas apstākļos līdzekļus vispār ieguldīt un, ja to darīt, tad kā un kādos finanšu instrumentos.
Patlaban ir izveidojusies situācija, kad vairumā gadījumu gan akciju, gan obligāciju tirgi ir piedzīvojuši pamatīgu kritumu. Piemēram, ASV fondu tirgus 500 lielāko kompāniju indeksa “Standard & Poor’s 500” vērtība 10. novembrī bija par 6% zemāka nekā trīs mēnešus iepriekš. Tiesa, vēl nedēļas vidū situācija bija krietni nepatīkamāka, jo minētajā datumā vien šis Volstrītas plašā tirgus indekss ir pieaudzis par 5,47%.
Arī šaipus Atlantijas okeānam investoriem neklājas sevišķi labi. Piemēram, Vācijas akciju tirgus indekss DAX minētajā laika periodā krities par 3,2%. Savukārt, ja aplūkotu šo gadu kopumā, tad indeksu vērtību kritums būtu daudz iespaidīgāks, ASV indeksam zaudējot 16,8%, bet Vācijas tirgus barometram krītoties par 10,9%. Taču ir arī izņēmumi, kas šajos sarežģītajos laikos ļauj investoriem pelnīt.
Jautāts, vai pēdējo triju mēnešu laikā akciju tirgus ģeogrāfijā un segmentos ir bijis kaut kas augošs, “Luminor” Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Tarass Buka atbild apstiprinoši. Piemēram, starp pasaules akciju tirgu reģioniem Latīņamerikas akcijas, rēķinot eiro izteiksmē, pieauga par 10,6%. Savukārt aplūkojot globālā akciju tirgu sektorus, finanšu tirgus eksperts norāda, ka enerģētikas sektora akcijas pieauga par 14,6%, veselības aprūpes sektora akcijas par 1,4% un finanšu sektora akcijas par 1,1%.
Jautāts, kādas būtu salīdzinoši maza investora iespējas, kurš būtu gatavs ieguldīt 1000 eiro ar laika horizontu uz pieciem gadiem, T. Buka norāda uz vairākiem apsvērumiem. Viņš skaidro, ka tirgus dinamika parasti veidojas no relatīvi ilgiem cenu kāpuma periodiem (“buļļu” tirgi) un īsākiem, bet straujākiem krituma periodiem (“lāču” tirgi). Ieguldot uz ilgu laiku, piemēram, uz pieciem gadiem, sadalījums starp riskantiem un mazāk riskantiem finanšu instrumentiem lielā mērā ir atkarīgs no ieguldītāja vecuma un riska tolerances līmeņa. “Jo būtiskāk ir saglabāt ieguldījuma sākotnējo vērtību, jo nozīmīgāka investīciju portfeļa daļa būtu jāiegulda mazāk riskantos instrumentos,” uzsver "Luminor" eksperts.
Papildu apsvērums, viņaprāt, ir ieguldījuma brīdis - ieguldot, kad tirgus jau ir piedzīvojis lejupslīdi, pieaug varbūtība, ka piecu gadu termiņā aktīvu vērtība atgūsies un nodrošinās pozitīvu atdevi. Galvenās aktīvu kategorijas - gan akcijas, gan obligācijas saistībā ar iepriekšējo cenu kritumu šobrīd izskatās pievilcīgākas ilgtermiņa ieguldījumam nekā gada sākumā. Papildus eksperta teiktajam attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem ir jāpiebilst, ka, piemēram, Volstrītas un Rietumeiropas akciju tirgos katrs augšupejas cikls ļauj indeksu vērtībām nokļūt aizvien jaunos vēsturiskajos maksimumos. Tādējādi krīzes laikā zaudētais tiek atgūts ar uzviju. Piemēram, ceturtdien ASV fondu tirgus indeksa "Standard & Poor’s 500" vērtība, neraugoties uz pēdējos mēnešos piedzīvoto kritumu, bija par 151% lielāka nekā augstākajā punktā pirms iepriekšējās finanšu krīzes 2007. gada 11. oktobrī. Savukārt salīdzinot ar zemāko punktu 2009. gada martā, šā indeksa vērtība ir kāpusi par 493%.
Minētais norāda, ka ieguldīt ilgtermiņā ne vien atmaksājas, bet ir izdevīgi, taču, tā kā neviens nezina, kurā brīdī tirgus piedzīvos kāpumu vai kritumu, tad ieguldījumus ir vērts veikt pakāpeniski, “neizšaujot visu pulveri” uzreiz. T. Buka teic, ka noķert zemāko punktu pēc korekcijas finanšu tirgos ir ļoti sarežģīti - tikai retrospektīvā mēs varēsim precīzi noteikt, kad tirgus ir sasniedzis savu zemāku punktu.
“Galvenie faktori, kas šobrīd būtiski ietekmē tirgus dinamiku, ir centrālo banku monetārā politika un inflācijas dati. Ja investors vēlas sagaidīt, kad situācija noskaidrosies, viņam rūpīgi jāuzrauga centrālo banku monetārās politikas lēmumi un inflācijas dati. Neprofesionālam investoram bieži pareizāks risinājums ir veikt periodiskas investīcijas, tādējādi samazinot ieguldījuma brīža nozīmīgumu un tā vietā paļaujoties uz vidējo tirgus atdevi,” secina ieguldījumu eksperts. Viņš piebilst, ka periodiski ieguldījumi ilgtermiņā ļauj sasniegt vidējo tirgus atdevi un vēsturiskie dati rāda, ka šī atdeve vidējā un ilgā termiņā ļauj pārspēt inflāciju.
Komentējot situāciju, “INVL Pensiju fondi” vadītājs Andrejs Martinovs izsaka viedokli, ka kopumā tuvākajos mēnešos tirgus svārstīgums saglabāsies un ir varbūtība gan zaudēt, gan nopelnīt.
“Līdz ar to, ja būtu nepieciešams ieguldīt 1000 eiro un ja šī nav pēdējā nauda, tad es to sadalītu trīs daļās un veiktu pakāpenisku ieguldījumu, un tieši brīžos, kad tirgos notiek cenas kritums. Visticamāk, daļu ieguldītu novembrī, tad pēc Jaungada un tad arī pavasarī,” iespējamo stratēģiju izklāsta A. Martinovs. Tiesa, viņš šādu stratēģiju piekoptu ar nosacījumu, ka situācija tiešām nesāks attīstīties pēc negatīvā scenārija. Proti, ja bankās strauji nesamazinās uzņēmēju un mājsaimniecību esošie uzkrājumi, kuri patlaban palīdz nosegt gan straujo dzīves sadārdzinājumu, gan kredītu procenta likmju kāpumu. Eksperts skaidro, ja šāds negatīvs pavērsiens notiktu, tad iedzīvotāji un uzņēmēji saskarsies ar savu parādu apkalpošanas problēmām un sāks bankrotēt, bet bankas būs spiestas izpārdot savus vērtspapīru portfeļus, un tad finanšu instrumentu cenas strauji kristos.
Runājot par to, kur ieguldīt, A. Martinovs nemeklētu kādus konkrētus akciju sektorus, bet ieguldītu investīciju fondā, kura vērtība mainās atkarībā no kāda “plašā” akciju tirgus indeksa, piemēram, “Standard & Poor’s 500” vērtības izmaiņām. Šādā gadījumā, ja tirgus indekss augs, pieaug arī attiecīgā ieguldījumu fonda daļu vērtība. Šāda veida ieguldījumus var piedāvāt jebkura universālā banka Latvijā.
Abi finanšu tirgus eksperti norāda uz to, ka potenciālo tirgus attīstību lielā mērā diktēs centrālās bankas. Finanšu tirgū tiek uzskatīts, ka centrālo banku aktivitātes drīz pierims un turpmākais likmju kāpums nenotiks vai nebūs tik straujš kā līdz šim. Pēc A. Martinova domām, turpinot celt likmes, ekonomikas recesijas dziļums var palielināties, kas, iespējams, novedīs pie banku krīzes un vēl lielākiem kritumiem. “Šīs bažas neļauj atkopties finanšu tirgiem straujāk un izraisa spiedienu uz tām. Šobrīd daudziem biržas investoriem ir izveidojušies naudas līdzekļu brīvie apjomi, kas gaida “signālus”, lai atgrieztos tirgū, un ik pa laikam šādi signāli tiek atrasti, nauda tiek ieguldīta, un cenas atkal nedaudz pieaug,” skaidro eksperts.
Paturpinot par potenciāli veiksmīgākajiem akciju tirgus segmentiem, A. Martinovs izsaka viedokli, ka šobrīd labāk par citiem tirgus segmentiem izskatās enerģētikas un pārtikas ražošana. Mēs paši uz savas ādas jūtam, kā mainās cenas degvielai, pārtikai un enerģijas resursiem. Protams, tas nodrošina virspeļņu šī sektora uzņēmumiem. Bet jāņem vērā, ka akciju tirgi ļoti ātri reaģē uz labām vai sliktām ziņām, un skaidrs, ka šie panākumi jau ir iecenoti un akciju cenas kāpums jau ir noticis. Ja ir pārliecība, ka tautsaimniecība varēs vēl ilgstoši atļauties šīs lielās izmaksas, būtiski nesamazinot patēriņu, tad ražotāju ieņēmumi turpinās kāpt un tam sekos arī akciju cenas, secina A. Martinovs.
