Mani sauc Valentīna Munde (57 gadi). Esmu 2. grupas invalīde ar kustību ierobežojumiem. Nestrādāju, man nav ģimenes. Esmu viena. Kad saņemu invaliditātes pensiju, godīgi samaksāju īri par dzīvokli un nopērku zāles, un tad nekas daudz pāri nepaliek.
Mani sauc Rita Lauva, audzinu dēliņu un vēl man ir trīs jaukas, mazas krustmeitiņas.
Priecātos, ja Ziemassvētku vecītis viņām un manam dēliņam atnestu konfekšu tūtu un rotaļlietas (dēliņš gribētu mašīnīti).
Mani sauc Marianna Kaugure (68 gadi). Dzīvoju kopā ar meitu, mazdēlu un meitas vīru. Dzīvojam saticīgi, kaut ir dienas, kad nav ko ēst. Meita strādā kioskā, bet viņas vīrs ir celtnieks, kuram šobrīd ir švaki ar darbiem.
Raksta Lindas Pilsētnieces bijusī klases audzinātāja Gunta Gromula. Linda dzīvo audžuģimenē, kur vēl ir četri audžubērni. Viņa šogad ar izcilību pabeidza 9. vakara maiņu vidusskolu un iestājās Modes un stila profesionāli tehniskajā skolā.
"Man vienmēr ir aukstas rokas un kājas, es vienmēr salstu, tāpēc, tiklīdz iestājas ziema, es velku apģērbu piecpadsmit kārtās, un man pa barabanu, kas ir modē," smaidot teic TV3 šova "Dziedi ar zvaigzni.Milžu cīņas" uzvarētāja Rīgas Krievu teātra aktrise Veronika Plotņikova.
Esmu divu brīnišķīgu mazmeitu – Kristiānas (9 gadi) un Viktorijas (4 gadi) - vecmāmiņa. Ģimenē esam pieci cilvēki: es, mans vīrs pensionārs, meiteņu māte Marina, kura pēc nodokļu nomaksas saņem 130 – 140 latus mēnesī, un meitenes.
Raksta Svetlana Liepa (57 gadi). Dzīvoju kopā ar bāreni – māsas dēlu, kuram vecāki ir miruši. Viņš mācās Rīgā dzelzceļnieku skolā, saņem septiņus latus lielu stipendiju, bet mana sētnieces alga ir 140 lati.
Mani sauc Velga Karole (61 gads). Dzīvoju kopā ar vīru, kurš ir pensionārs, pārcietis divas smagas gūžu operācijas. Arī pati esmu 2. grupas invalīde uz mūžu. Ģimenē ir kaķenīte Picīte, kuru ļoti mīlam.
Esmu Jānis Rudzītis (14 gadi). Dzīvoju ar savu māmiņu un brāli, esam maznodrošinātie. Senāk māmiņa mūs abus iepriecināja ar dāvanām, bet tagad viņai nav tādu iespēju.
Es jau sen sapņoju par bīglu – sunīti, kas varētu būt mans draugs, un par kuru es rūpētos. Ļoti ceru, ka Ziemassvētku vecītis uzklausīs manu lūgumu.
Mani sauc Aiga, man ir 14 gadu, mācos 8. klasē. Zinu, ka tagad daudziem klājas grūti, taču vēlos svētkos iepriecināt mammu un māsu, tāpēc rakstu šo vēstuli.