IETEIKUMI, kā telpaugus pa­rei­zi sa­ga­ta­vot zie­mai

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Dau­dzi is­ta­bas augi va­sa­ru pa­va­dī­ju­ši brī­vā da­bā – dār­zos, uz bal­ko­niem, lo­dži­jām vai ār­a pa­lo­dzēm. Pu­ķu at­va­ļi­nā­ju­mam bei­dzo­ties, augi vār­da tie­šā no­zī­mē at­grie­žas mā­jās. Kā tos pa­rei­zi sa­ga­ta­vot zie­mai?

Vis­pirms jā­pār­bau­da, vai augiem nav pie­me­tu­šās lap­utis vai balt­blu­si­ņas. Ja apakš­īr­nie­kus pa­ma­nī­jāt pirms ie­ne­ša­nas tel­pās, tos va­rat no­mig­lot ar de­ci, no­maz­gāt ar za­ļa­jām zie­pēm vai ūdens­strūk­lu. Lai gan Za­ne Pur­ne pa­smai­da: «Nu šva­ki ar tām za­ļa­jām zie­pēm...» Ja kai­tēk­ļiem ka­ru pie­teiks tel­pās, spe­ci­ālis­te to­mēr ie­sa­ka iz­man­tot tī­ru ūde­ni, ne­vis ķī­mi­ju.

Uz zie­mu dau­dziem augiem de­rē­tu šķē­res. Pie­mē­ram, ja pe­lar­go­ni­jas pār­ceļ uz zie­mas dār­zu, tās ne­ap­griež, bet ļauj tur­pi­nāt zie­dēt. Ja pa­va­sa­ris tām jā­gai­da vir­tu­vē uz pa­lo­dzes, pe­lar­go­ni­jas līdz nā­ka­ma­jai zie­dē­ša­nai feb­ru­āra no­ga­lē vai mar­tā vis­maz rei­zes di­vas jā­fri­zē. Ne­griezt ir kļū­da, jo augs iz­stī­dzēs un zie­dēs ti­kai dzi­nu­mu ga­los. Jā­at­ce­ras, ka dau­dzi augi zied vie­nī­gi uz jaun­ajiem dzi­nu­miem. No­teik­ti fri­zē­ja­mas arī fuk­si­jas. Vī­teņ­au­gus vis­la­bāk ap­griezt no pa­va­sa­ra līdz ru­de­nim, no­vem­brī gan ir par vē­lu. Die­nām sa­rū­kot, ap no­vem­bra vi­du ap­griež arī zie­mas dār­za ie­mīt­nie­kus. Nav jā­fri­zē Zie­mas­svēt­ku kak­tu­si, jo tie zied arī uz ve­ca­jiem dzi­nu­miem.

Augi, ku­rus ap­griež, klu­sa­jā se­zo­nā nav jā­pie­ba­ro. Pie­mē­ram, pe­lar­go­ni­jām uz di­ētas jā­sēž no no­vem­bra vi­dus līdz feb­ru­āra sā­ku­mam. Arī ci­ti telp­au­gi ga­da tum­ša­jā lai­kā nav ar va­ru jā­ba­ro. Pro­tams, tas ne­at­tie­cas uz zie­mā zie­do­ša­jiem. Zie­mas­svēt­ku kak­tu­sus sāk mēs­lot jau ok­tob­rī un tur­pi­na arī zie­dē­ša­nas lai­kā. Mie­ra pe­ri­ods tiem ir augusts un sep­tem­bris. Ja vē­las, lai Zie­mas­svēt­ku skais­tums zie­dē­tu pat trīs rei­zes ga­dā, Za­ne Pur­ne ie­sa­ka tiem ik pa čet­riem mē­ne­šiem ra­dīt mie­ra pe­ri­odu - ie­kal­tēt un ne­mēs­lot.

Ar lais­tī­ša­nu klu­sa­jā se­zo­nā ne­va­ja­dzē­tu pār­cen­sties. Spe­ci­ālis­te ie­sa­ka - la­bāk ma­zāk ne­kā par daudz. To­mēr ne­ie­sa­ka gai­dīt, ka­mēr la­pas kļūst ļen­ga­nas. Pie­mē­ram, ja tā no­tiks ar mir­ti, tā no­me­tīs vi­sas la­pas. Vis­pa­rei­zāk bū­tu ar pirk­stiem pār­bau­dīt, vai aug­snes virs­kār­ta ir kār­tī­gi iz­žu­vu­si. Vai augus ra­si­nāt, at­ka­rīgs no tem­pe­ra­tū­ras is­ta­bā. Ja tā ir +20, no­teik­ti jā­ra­si­na, it īpa­ši pa­par­des. Spe­ci­ālis­te brī­di­na: «Ap­ku­rei sā­ko­ties, jā­rē­ķi­nās, ka vi­siem augiem (bez iz­ņē­mu­ma) la­pas birst, jo ir kra­sa tem­pe­ra­tū­ras mai­ņa un, gal­ve­nais, sauss gaiss.» Augi ar plā­nām la­pām, pie­mē­ram, ka­lā­di­jas jeb eņ­ģe­ļa spār­ni, mīl mit­ru­mu gai­sā, bet ra­si­nā­ša­nu pa­cieš slik­ti.

Ar pār­stā­dī­ša­nu augus vis­la­bāk trau­mēt pa­va­sa­rī. Ja nu tā ir ne­pie­cie­ša­ma (pie­mē­ram, ne­jau­ši sa­plīst pu­ķu­pods), augu to­mēr var pār­stā­dīt, vie­nī­gi jā­uz­ma­nās, lai ne­tik­tu iz­jaukts sak­ņu ka­mols. Spe­ci­ālis­ti to sauc par pār­vel­ša­nu. Vis­pirms augu kār­tī­gi sa­lej, lai sak­nes un ze­me tu­rē­tos vie­nā ka­mo­lā, tad at­brī­vo no ve­cā po­da laus­kām un pār­liek ci­tā, ne­daudz lie­lā­kā trau­kā. Sak­ņu ka­mo­lam ap­ber zem­i.

Māja

Tradīciju cienītājiem noderēs padomi, kā nokrāsot spilgtas un netipiski košas olas dabas krāsvielās.