PAVASARA DARBI siltumnīcās, lai augi tur augtu griezdamies

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Kā­du va­sa­ras mā­ju au­giem iz­vē­lē­ties, un kas ta­jā pa­va­sa­rī da­rāms?

Sil­tum­nī­cas vei­do no da­žā­diem ma­te­ri­ā­liem (pie­mē­ram, kar­kass no ko­ka vai alu­mī­ni­ja, pār­klā­jums no plē­ves vai stik­la). Da­žā­di ir to iz­mē­ri, no 3,4 x 6 met­ri maz­dār­zi­ņu sil­tum­nī­cām, līdz 4,5 met­ri pla­ta­jām ho­bi­ja ti­pa (ga­ru­mā no 5 līdz pat 20 met­riem). Ja tās ir ark­vei­da, uz se­gu­ma zie­mā sniegs ne­uz­krā­sies pat tad, ja sil­tum­nī­cas nav ap­ku­ri­nā­mas. Iz­mak­sas ilg­ter­mi­ņā at­ka­rī­gas no pār­klā­ju­ma ma­te­ri­ā­la - ja tā ir plē­ve, ap­sil­dā­mā sil­tum­nī­ca sa­lī­dzi­nā­ju­mā ar stik­lo­to ie­tau­pīs gan­drīz treš­da­ļu ener­ģi­jas. Ie­tau­pī­siet arī uz ap­ko­pes rē­ķi­na: spe­ci­ā­lis­ti ir pār­lie­ci­nā­ju­šies, ka plē­ves se­gums jā­mai­na ne bie­žāk kā rei­zi 10 ga­dos, bet stik­la jā­pie­la­bo kat­ru pa­va­sa­ri (pie­re­dze rā­da, ka sil­tum­nī­cu stik­la se­gums 11 ga­dos at­jau­no­jams par 100%).

Vis­pirms ir jā­iz­do­mā, ko sil­tum­nī­cā vē­las au­dzēt, jo no tā at­ka­rīgs, kā­dam mik­ro­kli­ma­tam ta­jā jā­val­da. Ar pa­rei­zu ap­ku­ri, lais­tī­ša­nu un vē­di­nā­ša­nu var ra­dīt pat īs­tu Āf­ri­kas kli­ma­tu.

Pa­va­sa­ra tī­rī­ša­na

Kat­ru pa­va­sa­ri, tik­līdz iz­čāk­stē­jis sniegs, sil­tum­nī­cas plē­vi vai stik­lus no­maz­gā ar za­ļo ziep­ju šķī­du­mu (no­pēr­ka­mas dārz­ko­pī­bas vei­ka­los) un no­ska­lo ar sil­tu ūde­ni. Ko­ka kon­struk­ci­jas vē­lams dez­in­fi­cēt ar 2% va­ra vit­ri­o­la (20 g uz 10 l ūdens) vai 1% kā­li­ja per­man­ga­nā­ta šķī­du­mu.

Ēdien­kar­te au­giem

Kad sil­tum­nī­ca sa­kop­ta, laiks sa­ga­ta­vot aug­sni. Ze­me nav jā­mai­na kat­ru ga­du, pil­nī­gi pie­tiks, ja čet­rus ga­dus aug­sni pa­pil­di­nā­siet ar sa­trū­dē­ju­šiem kūts­mēs­liem, neit­ra­li­zē­tu kūd­ru vai kom­pos­tu (ja nav pa­spē­ju­šas ie­vies­ties vī­rus­sli­mī­bas). Kat­ru pa­va­sa­ri, kad ze­me sa­si­lu­si līdz +12 grā­diem, aug­snē vē­lams ie­strā­dāt sau­so tri­ho­der­mī­nu (bio­lo­ģis­ku pre­pa­rā­tu, kas aug­snē no­ēd puv­ju bak­tē­ri­jas). Ie­tei­ca­mā de­va ir 20 g sau­sā vai 200 g mit­rā tri­ho­der­mī­na uz 20 kvad­rāt­met­riem aug­snes. Pla­šā­ka ie­dar­bī­ba ir bio­mik­sam - tas pa­sar­gā arī no slik­ta­jām bak­tē­ri­jām. Ja nav pa­cie­tī­bas gai­dīt, ka­mēr ze­me ie­sils, arī tad var ie­strā­dāt aiz­sar­dzī­bas pre­pa­rā­tus - tie pa­cie­tī­gi gai­dīs sil­tā­ku lai­ku, lai ak­ti­vi­zē­tos.

Za­ļais starts

Kad aug­sne uz­rak­ta un sa­lie­ta, laiks pa­rū­pē­ties par sa­vu va­sa­ras ēdien­kar­ti - tie­ši aug­snē va­rat sēt re­dī­sus, sa­lā­tus, zied­kā­pos­tus un krū­mu dil­les. Ne­aiz­mir­stiet ie­stā­dīt arī sī­po­lus, lai gal­dā ne­trūk­tu za­ļo lo­ci­ņu. Šie dār­ze­ņi nav kap­rī­zi, tie lie­lis­ki jū­tas arī ne­ap­ku­ri­nā­mā sil­tum­nī­cā. Va­sa­ras pu­ķes - sam­te­nes, va­sa­ras dā­li­jas, ali­sī­tes - sēj kas­tī­tēs. Ap­rī­ļa ot­ra­jā pu­sē pie­nāks cin­ni­ju un lauv­mu­tī­šu laiks. Kad sēk­li­ņas iz­dī­gu­šas, stā­di­ņus pi­ķē. Pi­ķē arī mar­tā sē­tos to­mā­tus, gur­ķus, kol­rāb­jus, kā­pos­tus un kā­ļus stā­diem.

Ne­aiz­mir­stiet, ka pa­va­sa­ris ir mā­nīgs, sil­tas die­nas mēdz no­mai­nīt vē­lī­nas sal­nas. Tad nu jā­se­ko: ja sau­lai­nās die­nās ter­mo­metrs ie­do­mī­gi pa­le­cas, sil­tum­nī­ca jā­vē­di­na, bet, ja jū­tat nak­tī sal­nas zo­ga­mies - jā­ie­ku­ri­na. Ne­ap­sil­dā­mās sil­tum­nī­cās var ie­slēgt elek­tris­kos sil­dī­tā­jus vai sil­ti sa­segt ar ag­ro­tīk­lu.

Māja

Tradīciju cienītājiem noderēs padomi, kā nokrāsot spilgtas un netipiski košas olas dabas krāsvielās.

Svarīgākais