«Vienmēr esmu vēlējusies māju, jo nevēlos būt atkarīga no ūdens saimniecības, siltuma vai kā cita. Gribu iziet ārā, iedzert kafiju – savā pusē darīt, ko gribu, – stādīt, ko vēlos, audzēt, kas tuvāks pašas sirdij – kaut braukt ar traktoru pa zāli, ja man tā labpatīk,» neslēpj saimniece Irēna Taube, kas dzīvo Kurzemē.
Mūžs pavadīts Kuldīgas pusē, kur radīta ģimene un veidota karjera. Irēnas kundze dibinājusi Kuldīgas pilsētas alternatīvo sākumskolu un 15 gadus bijusi tās direktore. Nākamgad viņai apaļa jubileja - 80 gadi, un tagad viņa ir pensijā. Tomēr darāmā pietiek, jo saimniece iekopusi vairāk nekā tūkstoš kvadrātmetru lielu dārzu un šogad atzīta par konkursa Sakoptākais īpašums 2016 3. vietas ieguvēju.
Bez darba neaizritot ne diena - dārzs vienmēr prasa uzmanību - pati pļauj zāli, apkopj dzīvžogu, augļu pilnbrieda laikā konservē, bet, ja laika apstākļi neļauj rosīties dārzā, tad ada. Viņa vienmēr gribējusi sev māju, tāpēc 90. gados pārdevusi dzīvokli un iegādājusies Griezes.
Māja pirkšanas brīdī bijusi kritiskā stāvoklī, nācies to siltināt, krāsot, mainīt jumtu un atbrīvot apkārtni no brikšņiem, jo vieta, kur tagad plešas dārzs, nebija pat caurbrienama. To, kā radies māju nosaukums, viņa nezina - tas nācis kopā ar māju, taču to mainīt nav bijis vēlmes. «Man nav vajadzīgs nekas supermoderns. Šis ir skaists māju nosaukums. Griezes ir putni, kas visu laiku atrodas kustībā - tāpat kā es, tāpēc man tas šķiet ļoti piemērots.»
Soli pa solim
Diena sākoties agri - jau septiņos no rīta - pabaro kaķi, izmet loku dārzā un ķeras pie ikdienas darbiem. Dārzu sākusi veidot līdz ar ievākšanos, taču tas noticis lēnām - soli pa solim, jo sākumā teritoriju vajadzējis pilnībā iztīrīt - izcirst krūmus, aizvākt gružus - citādi nemaz nebija vietas, kur sākt veidot dobes. Pirmo reizi savu dārzu plašākai publikai viņa parādījusi vien 2010. gadā, proti - gandrīz 15 gadus pēc pārcelšanās uz Griezēm. Tiesa gan, kopš pagājušā gada Irēna atkal ņēmusies to pārveidot. «Ja man kas īsti nepatīk -
es to mainu. Dārzā nevar aizrauties ar pārlieku dažādām puķēm - tad paliek pārāk raibs. Tagad esmu vairāk tendēta uz ziemcietēm.» Pirms gada tikusi arī pie siltumnīcas, kuru uzbūvējis dēls, tāpēc šogad pirmo reizi baudījusi savus tomātus.
Palīdz padomi
Dažādas dārzkopības īpatnības viņa atklājusi gadu gaitā, visu izmēģinot. Speciāli kursi nav ieti, vien izlasīts milzīgs daudzums žurnālu un avīžu, kuros var atrast daudz vērtīgu padomu. Pēc darba gaitu noslēgšanas skolā, viņa piecus gadus strādājusi lauksaimniecības tehnikas tirgotāju uzņēmumā un, lai gan profesionāli dārzkopību apguvusi nav, vienam no saimniekiem divas reizes nedēļā brauca palīdzēt sakopt dārzu. «Svarīgi visu izlasīto izmēģināt arī dzīvē. No lasīšanas vien nekas neizaugs - jāstāda un jāeksperimentē. Es zinu, kuriem augiem vajag kāliju vai kuriem slāpekli, jo puķkopji dalās pieredzē - tas viss ir atrodams literatūrā. Protams, ne katru reizi viss izdosies, kā iecerēts, dārzā kļūdas var gadīties vienmēr.» Mēness fāzes viņa ievēro, kad ravē. «No nezālēm jātiek vaļā vecā mēnesī.»
Pirmais iestādītais augs Griežu dārzā ir stefanandra krūms, kurš saimnieci priecē joprojām. Tagad augu daudzveidība gan mērāma jau simtos. No ziedu kolekcijas visvairāk zied delfīnijas - septiņas - un flokši - 11 dažādi paveidi. Tāpat viņas dārzā ir piecu šķirņu vīteņrozes, kuras nākotnē vēlas attīstīt vēl vairāk gar dārza rietumu daļu. Par vīteņrožu ieviešanu nācies pacīnīties, jo tajā vietā - seši metri uz katru pusi - bija ieaugušās mežvītenes, kuras, kā zināms, savaldīt nemaz nav viegli.
Droši vien katram nācies dzirdēt sarunas, ka nesanāk iedzīvināt dārzā vienu vai citu puķi, taču Irēnai šādu likstu neesot. «Man pat orhideja šogad zied jau trešo reizi,» lepojas ziedu mīle. Zeme viņas piemājas valstībā gan esot pasausa, un vasarās tā bieži jālej, taču viss, protams, atkarīgs no laika apstākļiem. Tā kā šī vasara bija salīdzinoši vēsa, dažas puķes neaug un nezied tik naski kā citus gadus, taču Irēna par to nebēdā. «Tā notiek. Tieši tāpēc ir interesanti visu laiku kaut ko pilnveidot, kopt. Tas, kas negribēs augt - tāpat aizies projām.»
Ņem un tad domā
Stādus Irēna iegādājas dažādās stādaudzētavās un tirgos, taču daļu uzdāvina arī ģimene vai draugi. Tādā veidā, cilpojot cauri krāšņajiem augiem, iznāk izskriet cauri arī atmiņām, jo vairāki ziedi un krūmi saistās ar kādu draudzeni vai kaimiņieni. Iespējams, tieši ar atmiņu palīdzību dārzs spēj saimniekam sniegt harmoniju, jo Irēna uzskata, ka svarīgākais, ko viņa saņem no dārza, ir - miers. Tieši no ciemiņiem viņa saņēmusi dāvanā savu «importa» draugu - mandeļkrūmu, kuram drīzumā vajadzētu nest arī augļus.
To, kādu iekārtot teritoriju, viņa izdomā spontāni. «Pārsvarā man sanāk tā, ka no sākuma kādu krūmu nopērku, un tikai tad domāju - kur stādīt. Tā es vienu hortenziju nēsāju šurpu turpu trīs reizes. Pirmajā vietā viņa novīta, otrajā pašai nepatika, kā izskatās, bet beigās tomēr atradu īsto nostūri. Es jau nemaz neesmu tāds lielais dārzu guru kā citi un patiesībā nemaz nevēlos būt tādā līmenī. Man pietiek ar to, ka viss ir manis pašas veidots un savs,» saka Griežu saimniece. Rudenī ziedi Irēnu priecē īpaši, jo viņas mīļākās puķes ir asteres. Ja laika apstākļi ir pateicīgi, tad krāsas ap māju nepazūd līdz pat oktobra vidum - kamēr nozied pēdējās cinnijas.
Deviņdesmito gadu beigās, sākot iekopt dārzu, Griezēs tika iestādīti dažādi krūmi. «Visādas pacipreses,» noteic saimniece, jo precīzi nosaukumus neatceras. Sākumā teikts, ka krūmi izaugs vien nedaudz garāki par metru, taču tie izauguši trīs un pat piecus metrus augsti. Tiesa gan, strādīgā dārzkope par to nebēdājās un pērn pat atrada tiem oriģinālu lietojumu. «Ziemā novadā norisinājās konkurss par vislabāk izrotāto īpašumu. Abas ar kaimiņieni izrotājām savus kokus un krūmus un ieguvām pirmo vietu,» viņa gandarīti atminas.
Jāsāk ar vietas atbrīvošanu
Irēnas dzīvesbiedrs jau aizgājis viņsaulē un fiziski smagākos saimniecības darbos palīdz dēls. «Man visa šķūņa mala, līdz pat jumtam, ir noaugusi ar vīnogām. Kad gatavas - kaimiņi nāk talkā - lien pa trepēm augšā un palīdz nolasīt,» stāsta kundze. Ogu raža sanāk vairāki spaiņi, tāpēc Irēna iemanījusies no tām taisīt sīrupu ziemai.
Citiem, jaunu māju saimniekiem, Irēna iesaka sākt tāpat kā pati - vispirms atbrīvot vietu. «Jāizcērt liekie krūmi, tā, lai var dārzam iziet cauri un nekas neķertos matos vai ap kājām.» Viņa iesaka uzzināt, kādi augi labāk jūtas dienvidos, kam labāk patīk ziemeļi, un, šādus principus ievērojot, mēģināt iestādīt pirmos pamatus jaunam sākumam. Dārzā noteikti vajagot iedzīvināt kādu skujeni - kaut vai tikai tāpēc, lai ziemā arī būtu uz ko paskatīties. «Varbūt arī šis tas šeit nav izveidots pareizi - bet vai tad man to obligāti vajag? Es no rīta varu iziet basām kājām caur rasu - un esmu priecīga,» viņa noteic.
Irēnas Taubes pieturzīmes:
• Dzimusi: 1937. gada 16. februārī
• Izglītība: Lietuvas Pedagoģijas akadēmija, Latvijas Valsts konservatorija
• Profesija: Mūzikas skolotāja 55 gadu garumā, Kuldīgas pilsētas alternatīvās sākumskolas dibinātāja un vadītāja
• Tagad pensionāre