Zaļais stūrītis: pa­šu die­dzē­ti vi­ta­mī­ni

© Pexels

Ja nav iespējas iekopt dārzu, izmanto iespēju to radīt uz savas palodzes, diedzējot zaļumus!

5 ie­mes­li, kā­pēc mā­jās ir vērts ie­rī­kot vi­ta­mī­nu dār­zi­ņu:

  • VE­SE­LĪ­GI - kat­rā za­ļu­mā ir or­ga­nis­mam va­ja­dzī­gu vie­lu kok­tei­lis. Tie­sa, ne tik piln­vēr­tīgs un ba­gā­tīgs kā da­bis­kos ap­stāk­ļos augot, ta­ču zie­mas iz­ska­ņā ļo­ti ne­pie­cie­šams.

  • KATRS DĪGSTS SMAR­ŽO PĒC PA­VA­SA­RA - jau ap­zi­ņa vien vai­ro prie­ku, sniedz lie­lu op­ti­mis­ma de­vu un ma­zi­na stre­su.

  • ĒR­TI - pēc kat­ra za­ļu­ma nav jā­skrien uz tir­gu vai vei­ka­lu.

  • PA­ŠU RO­KĀM AUDZĒTS! Ne jau kat­ram pie­der savs ze­mes ple­ķī­tis, ta­ču ma­zais dār­ziņš uz pa­lo­dzes ir tas īpa­šums, ku­rā ik brī­di var saim­nie­kot un plūkt sa­va dar­ba aug­ļus.

  • NO­TEIK­TI NE­AIZ­STĀ­JAMS, JA ĢI­ME­NĒ IR BĒR­NI. Ne­vie­na stās­tī­ša­na ne­aiz­stāj to prie­ku un gan­da­rī­ju­mu, kas ro­das, bēr­nam pa­šam sē­jot, stā­dot un vē­ro­jot, kā vi­ņa sē­ju­mu un stā­dī­ju­mu lau­kā kat­ru die­nu kaut kas mai­nās - ve­se­la at­klās­mju jū­ra!

Pexels

Lo­ki

Vis­vien­kār­šāk ir iz­au­dzēt za­ļos lo­ci­ņus. Viens va­ri­ants: ņemt sī­po­lus, ku­riem mie­ra pe­ri­ods jau bei­dzies (par to vēs­ta augš­pu­sē tik­ko pa­ma­nā­mi za­ļi as­nu de­gu­ni), un ar sak­nes ga­lu ie­vie­tot ne­lie­lā ūdens dau­dzu­mā - jau pēc pār­is die­nām tie spa­rī­gi sāks dzīt lo­kus. Stun­du pa stun­dai, die­nu pa die­nai augs ne ti­kai lo­ci­ņi, bet arī sak­nī­tes. Ap­tu­ve­ni vie­nu treš­da­ļu no sī­po­la ie­grem­dē­jot ūde­nī caur­spī­dī­ga stik­la trau­kā, bēr­niem būs īpa­ši in­te­re­san­ti vē­rot, kā sī­po­lam aug ne ti­kai za­ļi un ve­se­lī­gi ma­ti, bet arī bal­tas sak­nī­tes.

Pa­doms

  • Ūde­nim var pie­bērt maz­liet cu­ku­ra.

  • Ūde­nī var sa­bērt krā­sai­nus olī­šus, ak­men­ti­ņus, glie­mež­vā­kus vai ci­tus de­ko­ra­tī­vus nie­ci­ņus.

  • Trau­kus var de­ko­rēt ar da­žā­diem audu­ma ga­ba­li­ņiem, krā­sai­nām len­tī­tēm vai ko ci­tu.

  • Trau­kus ar sī­po­liem ci­tu pie ci­ta var sa­likt uz pa­plā­tēm vai šķīv­jiem, ar ūdens­dār­za sī­po­liem var aiz­stā­dīt kā­du de­ko­ra­tī­vu trau­ku. No­vie­to gais­mā un rū­pē­jas par pa­stā­vī­gu mit­ru­mu sak­nī­šu zo­nā.

  • Lo­ci­ņu stei­dzi­nā­ša­nai var iz­man­tot da­žā­du šķir­ņu un krā­su sī­po­lus - jo krā­sai­nāk, jo in­te­re­san­tāk!

Jānis Saliņš/F64 Photo Agency

Ja gri­bas kār­tī­gā­ku lo­ku ra­žu, sī­po­lus ie­tei­cams stā­dīt aug­snes sub­strā­tā. Ga­re­nā trau­kā vai kas­tē, kas la­bi ie­de­ras uz pa­lo­dzes, ie­pil­da sub­strā­tu un cie­ši vie­nu pie ot­ra sa­stā­da sī­po­lus - tā, lai di­vas treš­da­ļas no sī­po­la at­ras­tos virs­ze­mē. Var stā­dīt sīk­sī­po­li­ņus, ti­kai jā­ņem vē­rā - jo tie ma­zā­ki, jo sī­kā­ki būs lo­ci­ņi. Ja iz­man­tos lie­lā­ka iz­mē­ra sī­po­lus, no tiem pa­kā­pe­nis­ki vei­do­sies ba­gā­tī­gā­ka lo­ku ra­ža, ko va­rēs šķīt, kad vien ne­pie­cie­šams.

Pa­doms

  • Stā­dī­ša­nai pie­mē­ro­tu aug­snes sub­strā­tu var at­rast dārz­ko­pī­bas vei­ka­los - iz­vē­le ir ga­na pla­ša.

  • Sub­strā­tam vi­su lai­ku jā­būt vien­mē­rī­gi mit­ram.

Ķip­lo­ku lo­ci­ņi

Dīgt sā­ku­šos ķip­lo­kus var ie­stā­dīt ne­lie­lā mit­ra sub­strā­ta kār­ti­ņā un ie­gūt aro­mā­tis­kus lo­ci­ņus ar mai­gu ķip­lo­ku gar­šu. Stā­dī­ša­nai iz­man­to ve­se­lu ķip­lo­ka gal­vi­ņu vai arī at­se­viš­ķas prā­vas un sma­gas dai­vi­ņas.

Kres­sa­lā­ti

Sēk­li­ņas var die­dzēt uz mit­ras sal­ve­tes vai va­tes, ti­kai jā­rau­gās, lai pa­mat­nes ma­te­ri­āls ne­iz­žūst un dīg­sti­ņi ne­ie­kalst. Kres­sa­lā­ti aug strau­ji un pēc 5-7 die­nām jau ir lie­to­ja­mi uz­tu­rā. Kres­sa­lā­tus var sēt arī uz ne­lie­las, ap­tu­ve­ni 2-3 cm bie­zas, mit­ras kūd­ras sub­strā­ta kār­tas: sē­ju­mu pie­blie­tē, ap­lais­ta, pār­sedz ar plē­vi. Die­dzēt var arī tum­sā, bet ēte­ris­kās eļ­ļas ba­gā­tī­gi sa­tu­ro­šās sēk­las strau­jāk dīgst gais­mā. Dīgt sā­kot, kres­sa­lā­tiem ne­pie­cie­ša­ma gais­ma.

Pexels

Pa­doms

  • Pā­rāk sil­tā tel­pā un tie­šos sau­les sta­ros audzē­ti kres­sa­lā­ti kļūst rūg­ti.

  • Kres­sa­lā­tus vis­la­bāk sēt pa­kā­pe­nis­ki - ik ne­dē­ļu.

  • Ja kres­sa­lā­ti aug pā­rāk strau­ji un ir skaidrs, ka vi­su uz­reiz ap­ēst ne­va­rēs, kas­tī­ti ar sē­ju­mu ie­vie­to plast­ma­sas mai­si­ņā, kam iz­dur­ti pār­is cau­ru­mi­ņi, un da­žas die­nas pa­tur le­dus­ska­pī.

Zir­ņu za­ļu­mi

Uz pa­lo­dzes la­bi aug zir­ņu lak­sti. Tie ir su­lī­gi, sal­di, gar­šī­gi un ir lie­lis­ka pie­de­va da­žā­diem ēdie­niem. Die­dzē­ša­nai iz­vē­las ag­rās cu­ku­ra zir­ņu šķir­nes: vis­pirms zir­ņus uz nak­ti ap­lej ar ūde­ni un mēr­cē, līdz sēk­las uz­brie­du­šas un kļu­vu­šas div­kārt lie­lā­kas. Kas­tī­tē vai kā­dā trau­kā ie­ber 5-7 cm bie­zu sub­strā­ta kār­tu un blī­vi ie­sēj zir­ņus. Vir­sū uz­ber ap­tu­ve­ni centi­met­ru bie­zu aug­snes kār­ti­ņu un ap­lais­ta. Sē­ju­mam uz­klāj plē­vi vai sa­mit­ri­nā­tu pa­pī­ru un trau­ku no­vie­to tum­šā, sil­tā vie­tā. Zir­ņi sa­dīgst 3-4 die­nās. Kad pa­rā­dās bā­li dzi­nu­mi, pār­se­gu­ma ma­te­ri­āls jā­no­ņem un sē­jums jā­no­vie­to gais­mā.

Pexels

Pa­doms

  • Trau­kā, kur sēj zir­ņus, jā­iz­vei­do dre­nā­žas kār­ti­ņa, jo sak­nī­tēm va­ja­dzīgs gaiss.

  • Plē­vē vai pa­pī­rā, ar ko pār­sedz zir­ņu sē­ju­mu, ven­ti­lā­ci­jai iz­dur da­žus cau­ru­mi­ņus.

  • Zir­ņu dzi­nu­mu aug­ša­nai nav ne­pie­cie­ša­ma pa­ti sau­lai­nā­kā vie­ta.

  • Ļo­ti sva­rī­gi sub­strā­tā uz­tu­rēt vien­mē­rī­gu mit­ru­mu, jo dzi­nu­mi cieš gan no pā­rāk sau­sa, gan no pā­rāk mit­ra sub­strā­ta. Sau­sums kai­tē vai­rāk.

  • Lai ar zir­ņiem pa­pil­di­nā­tu mal­tī­ti kat­ru die­nu, tie jā­sēj kat­ru ne­dē­ļu.

  • Dzi­nu­mus no­griež ar šķē­rēm vai no­kniebj. Lai tie bū­tu su­lī­gā­ki, no­ska­lo ar vē­su ūde­ni.

  • Zir­ņu dzi­nu­mus le­dus­ska­pī var gla­bāt ap­tu­ve­ni ne­dē­ļu.

Re­dī­su la­pi­ņas

Ēda­mus dīg­stus var iz­au­dzēt no da­žā­dām re­dī­su sēk­lu šķir­nēm - audzē tā­pat kā kres­sa­lā­tus. Ļo­ti ātr­au­dzī­ga re­dī­su šķir­ne ar sī­kām, sar­ka­nām la­pi­ņām ir ‘Sanko’ - la­pi­ņas iz­aug un ir jau bau­dā­mas ap­tu­ve­ni ne­dē­ļas lai­kā.

Pa­doms

  • Gar­šī­gus un ve­se­lī­gus za­ļu­mus ar lī­dzī­gu die­dzē­ša­nas me­to­di var ie­gūt no la­pu si­nep­ju, kol­rāb­ju un bro­ko­ļu sēk­lām.

Pē­ter­sī­ļu, se­le­ri­ju za­ļu­mi

Pē­ter­sī­ļu un se­le­ri­ju dīg­sti ir blā­vi gai­ši un aug lē­ni, tā­pēc za­ļu­mu audzē­ša­nai nav īs­ti pie­mē­ro­ti. Šim no­lū­kam vis­la­bāk iz­man­tot jau ie­priekš iz­au­gu­šas sak­nes. Ne­daudz sa­īsi­nā­tu pē­ter­sī­ļu sak­ni, kas ie­priekš pie­rak­ta smil­tīs un uz­gla­bā­ta pa­gra­bā, ar ne­bo­jā­tā pie­rē at­stā­tām jaun­o la­pi­ņu ro­ze­tēm var ie­stā­dīt po­di­ņā, gā­dāt par mit­ru­mu, sil­tu­mu un pie­tie­ka­mu gais­mu.

Pexels

Jaun­as, aro­mā­tis­kas la­pi­ņas var ie­gūt arī no se­le­ri­jām, bie­tēm, rut­kiem, bur­kā­niem.

Pa­doms

  • Par sakņ­au­gu stei­dzi­nā­ša­nu jā­pa­do­mā lai­kus - jau ru­de­nī! Ja sak­nes nav pa­ma­tī­gi ap­da­ri­nā­tas, nav pa­gra­bā pie­rak­tas smil­tīs, stei­dzi­nā­tu za­ļu­mu ie­gū­ša­nai tās vēl var pa­mek­lēt tir­gū.

  • Za­ļu­mu stei­dzi­nā­ša­nai der gan sak­ņu, gan la­pu pē­ter­sī­ļu sak­nes, ta­ču la­pu pē­ter­sī­ļu sak­nes pie­rē ir vai­rāk jaun­o la­pu aiz­met­ņu, līdz ar to jaun­o la­pi­ņu ra­ža būs ba­gā­tī­gā­ka.

  • Bie­šu un se­le­ri­ju jaun­ās la­pi­ņas vieg­lāk audzēt ne­vis is­ta­bā uz pa­lo­dzes, bet gan uz bal­ko­na vai te­ra­ses.

  • Sakņ­au­gu la­pi­ņas iz­aug ne ātr­āk kā tri­jās četr­ās ne­dē­ļās, tās bie­ži var ap­drau­dēt lap­utis. Lai­ku pa lai­kam augi jā­no­ska­lo zem du­šas.

No­pēr­ka­mi jau ga­ta­vi

Liel­vei­ka­los ne­dār­gi no­pēr­ka­mi po­di­ņos jau iz­au­dzē­ti za­ļu­mi: maur­lo­ki, ba­zi­liks, ti­mi­āns, pi­par­mēt­ra, pē­ter­sī­ļi, roz­ma­rīns. Šo garš­au­gu mūžs nav garš, jo tie pa­re­dzē­ti ātr­am pa­tē­ri­ņam. Ta­ču, cī­tī­gi rū­pē­jo­ties, ba­zi­li­ku uz pa­lo­dzes, pie­mē­ram, trīs četr­us mē­ne­šus var sa­gla­bāt. Re­gu­lā­ri jā­ap­lais­ta, jā­tur sau­lai­nā vie­tā, ja vien ie­spē­jams - jā­pār­stā­da lie­lā­kā po­dā un re­gu­lā­ri jā­no­kniebj ga­lot­nī­tes, lai augs ne­iz­stīdz un aug kup­lu­mā.

Pa­doms

  • Gan die­dzē­ša­nai, gan sē­ša­nai ne­drīkst iz­man­tot ko­di­nā­tas vai kā ci­tā­di ar ķi­mi­kā­li­jām ap­strā­dā­tas sēk­las. Par to, ka sēk­las do­mā­tas pār­ti­kai, pa­ras­ti lie­ci­na īpašs ap­stip­ri­nošs uz­raksts uz ie­pa­ko­ju­ma pa­ci­ņas.

  • Die­dzēt var arī gri­ķus, Ķī­nas pu­pi­ņas, lē­cas, lu­cer­nu.

  • Die­dzē­ša­nai la­bi kvie­šu, mie­žu un ru­dzu grau­di - tos vis­dro­šāk pirkt tir­gū vai bio­lo­ģis­ki audzē­to pro­duk­tu vei­ka­los.

Pats savām rokām

Ja arī jums darbā gadās saspringtas dienas, kad liekas, ka stress ņems virsroku un nepieciešams uz brīdi atvilkt elpu, jums var noderēt šis triks, ko iesākt pusdienu pārtraukumā!

Svarīgākais