Zaļais stūrītis: pa­šu die­dzē­ti vi­ta­mī­ni

© Pexels

Ja nav iespējas iekopt dārzu, izmanto iespēju to radīt uz savas palodzes, diedzējot zaļumus!

5 ie­mes­li, kā­pēc mā­jās ir vērts ie­rī­kot vi­ta­mī­nu dār­zi­ņu:

  • VE­SE­LĪ­GI - kat­rā za­ļu­mā ir or­ga­nis­mam va­ja­dzī­gu vie­lu kok­tei­lis. Tie­sa, ne tik piln­vēr­tīgs un ba­gā­tīgs kā da­bis­kos ap­stāk­ļos augot, ta­ču zie­mas iz­ska­ņā ļo­ti ne­pie­cie­šams.

  • KATRS DĪGSTS SMAR­ŽO PĒC PA­VA­SA­RA - jau ap­zi­ņa vien vai­ro prie­ku, sniedz lie­lu op­ti­mis­ma de­vu un ma­zi­na stre­su.

  • ĒR­TI - pēc kat­ra za­ļu­ma nav jā­skrien uz tir­gu vai vei­ka­lu.

  • PA­ŠU RO­KĀM AUDZĒTS! Ne jau kat­ram pie­der savs ze­mes ple­ķī­tis, ta­ču ma­zais dār­ziņš uz pa­lo­dzes ir tas īpa­šums, ku­rā ik brī­di var saim­nie­kot un plūkt sa­va dar­ba aug­ļus.

  • NO­TEIK­TI NE­AIZ­STĀ­JAMS, JA ĢI­ME­NĒ IR BĒR­NI. Ne­vie­na stās­tī­ša­na ne­aiz­stāj to prie­ku un gan­da­rī­ju­mu, kas ro­das, bēr­nam pa­šam sē­jot, stā­dot un vē­ro­jot, kā vi­ņa sē­ju­mu un stā­dī­ju­mu lau­kā kat­ru die­nu kaut kas mai­nās - ve­se­la at­klās­mju jū­ra!

Pexels

Lo­ki

Vis­vien­kār­šāk ir iz­au­dzēt za­ļos lo­ci­ņus. Viens va­ri­ants: ņemt sī­po­lus, ku­riem mie­ra pe­ri­ods jau bei­dzies (par to vēs­ta augš­pu­sē tik­ko pa­ma­nā­mi za­ļi as­nu de­gu­ni), un ar sak­nes ga­lu ie­vie­tot ne­lie­lā ūdens dau­dzu­mā - jau pēc pār­is die­nām tie spa­rī­gi sāks dzīt lo­kus. Stun­du pa stun­dai, die­nu pa die­nai augs ne ti­kai lo­ci­ņi, bet arī sak­nī­tes. Ap­tu­ve­ni vie­nu treš­da­ļu no sī­po­la ie­grem­dē­jot ūde­nī caur­spī­dī­ga stik­la trau­kā, bēr­niem būs īpa­ši in­te­re­san­ti vē­rot, kā sī­po­lam aug ne ti­kai za­ļi un ve­se­lī­gi ma­ti, bet arī bal­tas sak­nī­tes.

Pa­doms

  • Ūde­nim var pie­bērt maz­liet cu­ku­ra.

  • Ūde­nī var sa­bērt krā­sai­nus olī­šus, ak­men­ti­ņus, glie­mež­vā­kus vai ci­tus de­ko­ra­tī­vus nie­ci­ņus.

  • Trau­kus var de­ko­rēt ar da­žā­diem audu­ma ga­ba­li­ņiem, krā­sai­nām len­tī­tēm vai ko ci­tu.

  • Trau­kus ar sī­po­liem ci­tu pie ci­ta var sa­likt uz pa­plā­tēm vai šķīv­jiem, ar ūdens­dār­za sī­po­liem var aiz­stā­dīt kā­du de­ko­ra­tī­vu trau­ku. No­vie­to gais­mā un rū­pē­jas par pa­stā­vī­gu mit­ru­mu sak­nī­šu zo­nā.

  • Lo­ci­ņu stei­dzi­nā­ša­nai var iz­man­tot da­žā­du šķir­ņu un krā­su sī­po­lus - jo krā­sai­nāk, jo in­te­re­san­tāk!

Jānis Saliņš/F64 Photo Agency

Ja gri­bas kār­tī­gā­ku lo­ku ra­žu, sī­po­lus ie­tei­cams stā­dīt aug­snes sub­strā­tā. Ga­re­nā trau­kā vai kas­tē, kas la­bi ie­de­ras uz pa­lo­dzes, ie­pil­da sub­strā­tu un cie­ši vie­nu pie ot­ra sa­stā­da sī­po­lus - tā, lai di­vas treš­da­ļas no sī­po­la at­ras­tos virs­ze­mē. Var stā­dīt sīk­sī­po­li­ņus, ti­kai jā­ņem vē­rā - jo tie ma­zā­ki, jo sī­kā­ki būs lo­ci­ņi. Ja iz­man­tos lie­lā­ka iz­mē­ra sī­po­lus, no tiem pa­kā­pe­nis­ki vei­do­sies ba­gā­tī­gā­ka lo­ku ra­ža, ko va­rēs šķīt, kad vien ne­pie­cie­šams.

Pa­doms

  • Stā­dī­ša­nai pie­mē­ro­tu aug­snes sub­strā­tu var at­rast dārz­ko­pī­bas vei­ka­los - iz­vē­le ir ga­na pla­ša.

  • Sub­strā­tam vi­su lai­ku jā­būt vien­mē­rī­gi mit­ram.

Ķip­lo­ku lo­ci­ņi

Dīgt sā­ku­šos ķip­lo­kus var ie­stā­dīt ne­lie­lā mit­ra sub­strā­ta kār­ti­ņā un ie­gūt aro­mā­tis­kus lo­ci­ņus ar mai­gu ķip­lo­ku gar­šu. Stā­dī­ša­nai iz­man­to ve­se­lu ķip­lo­ka gal­vi­ņu vai arī at­se­viš­ķas prā­vas un sma­gas dai­vi­ņas.

Kres­sa­lā­ti

Sēk­li­ņas var die­dzēt uz mit­ras sal­ve­tes vai va­tes, ti­kai jā­rau­gās, lai pa­mat­nes ma­te­ri­āls ne­iz­žūst un dīg­sti­ņi ne­ie­kalst. Kres­sa­lā­ti aug strau­ji un pēc 5-7 die­nām jau ir lie­to­ja­mi uz­tu­rā. Kres­sa­lā­tus var sēt arī uz ne­lie­las, ap­tu­ve­ni 2-3 cm bie­zas, mit­ras kūd­ras sub­strā­ta kār­tas: sē­ju­mu pie­blie­tē, ap­lais­ta, pār­sedz ar plē­vi. Die­dzēt var arī tum­sā, bet ēte­ris­kās eļ­ļas ba­gā­tī­gi sa­tu­ro­šās sēk­las strau­jāk dīgst gais­mā. Dīgt sā­kot, kres­sa­lā­tiem ne­pie­cie­ša­ma gais­ma.

Pexels

Pa­doms

  • Pā­rāk sil­tā tel­pā un tie­šos sau­les sta­ros audzē­ti kres­sa­lā­ti kļūst rūg­ti.

  • Kres­sa­lā­tus vis­la­bāk sēt pa­kā­pe­nis­ki - ik ne­dē­ļu.

  • Ja kres­sa­lā­ti aug pā­rāk strau­ji un ir skaidrs, ka vi­su uz­reiz ap­ēst ne­va­rēs, kas­tī­ti ar sē­ju­mu ie­vie­to plast­ma­sas mai­si­ņā, kam iz­dur­ti pār­is cau­ru­mi­ņi, un da­žas die­nas pa­tur le­dus­ska­pī.

Zir­ņu za­ļu­mi

Uz pa­lo­dzes la­bi aug zir­ņu lak­sti. Tie ir su­lī­gi, sal­di, gar­šī­gi un ir lie­lis­ka pie­de­va da­žā­diem ēdie­niem. Die­dzē­ša­nai iz­vē­las ag­rās cu­ku­ra zir­ņu šķir­nes: vis­pirms zir­ņus uz nak­ti ap­lej ar ūde­ni un mēr­cē, līdz sēk­las uz­brie­du­šas un kļu­vu­šas div­kārt lie­lā­kas. Kas­tī­tē vai kā­dā trau­kā ie­ber 5-7 cm bie­zu sub­strā­ta kār­tu un blī­vi ie­sēj zir­ņus. Vir­sū uz­ber ap­tu­ve­ni centi­met­ru bie­zu aug­snes kār­ti­ņu un ap­lais­ta. Sē­ju­mam uz­klāj plē­vi vai sa­mit­ri­nā­tu pa­pī­ru un trau­ku no­vie­to tum­šā, sil­tā vie­tā. Zir­ņi sa­dīgst 3-4 die­nās. Kad pa­rā­dās bā­li dzi­nu­mi, pār­se­gu­ma ma­te­ri­āls jā­no­ņem un sē­jums jā­no­vie­to gais­mā.

Pexels

Pa­doms

  • Trau­kā, kur sēj zir­ņus, jā­iz­vei­do dre­nā­žas kār­ti­ņa, jo sak­nī­tēm va­ja­dzīgs gaiss.

  • Plē­vē vai pa­pī­rā, ar ko pār­sedz zir­ņu sē­ju­mu, ven­ti­lā­ci­jai iz­dur da­žus cau­ru­mi­ņus.

  • Zir­ņu dzi­nu­mu aug­ša­nai nav ne­pie­cie­ša­ma pa­ti sau­lai­nā­kā vie­ta.

  • Ļo­ti sva­rī­gi sub­strā­tā uz­tu­rēt vien­mē­rī­gu mit­ru­mu, jo dzi­nu­mi cieš gan no pā­rāk sau­sa, gan no pā­rāk mit­ra sub­strā­ta. Sau­sums kai­tē vai­rāk.

  • Lai ar zir­ņiem pa­pil­di­nā­tu mal­tī­ti kat­ru die­nu, tie jā­sēj kat­ru ne­dē­ļu.

  • Dzi­nu­mus no­griež ar šķē­rēm vai no­kniebj. Lai tie bū­tu su­lī­gā­ki, no­ska­lo ar vē­su ūde­ni.

  • Zir­ņu dzi­nu­mus le­dus­ska­pī var gla­bāt ap­tu­ve­ni ne­dē­ļu.

Re­dī­su la­pi­ņas

Ēda­mus dīg­stus var iz­au­dzēt no da­žā­dām re­dī­su sēk­lu šķir­nēm - audzē tā­pat kā kres­sa­lā­tus. Ļo­ti ātr­au­dzī­ga re­dī­su šķir­ne ar sī­kām, sar­ka­nām la­pi­ņām ir ‘Sanko’ - la­pi­ņas iz­aug un ir jau bau­dā­mas ap­tu­ve­ni ne­dē­ļas lai­kā.

Pa­doms

  • Gar­šī­gus un ve­se­lī­gus za­ļu­mus ar lī­dzī­gu die­dzē­ša­nas me­to­di var ie­gūt no la­pu si­nep­ju, kol­rāb­ju un bro­ko­ļu sēk­lām.

Pē­ter­sī­ļu, se­le­ri­ju za­ļu­mi

Pē­ter­sī­ļu un se­le­ri­ju dīg­sti ir blā­vi gai­ši un aug lē­ni, tā­pēc za­ļu­mu audzē­ša­nai nav īs­ti pie­mē­ro­ti. Šim no­lū­kam vis­la­bāk iz­man­tot jau ie­priekš iz­au­gu­šas sak­nes. Ne­daudz sa­īsi­nā­tu pē­ter­sī­ļu sak­ni, kas ie­priekš pie­rak­ta smil­tīs un uz­gla­bā­ta pa­gra­bā, ar ne­bo­jā­tā pie­rē at­stā­tām jaun­o la­pi­ņu ro­ze­tēm var ie­stā­dīt po­di­ņā, gā­dāt par mit­ru­mu, sil­tu­mu un pie­tie­ka­mu gais­mu.

Pexels

Jaun­as, aro­mā­tis­kas la­pi­ņas var ie­gūt arī no se­le­ri­jām, bie­tēm, rut­kiem, bur­kā­niem.

Pa­doms

  • Par sakņ­au­gu stei­dzi­nā­ša­nu jā­pa­do­mā lai­kus - jau ru­de­nī! Ja sak­nes nav pa­ma­tī­gi ap­da­ri­nā­tas, nav pa­gra­bā pie­rak­tas smil­tīs, stei­dzi­nā­tu za­ļu­mu ie­gū­ša­nai tās vēl var pa­mek­lēt tir­gū.

  • Za­ļu­mu stei­dzi­nā­ša­nai der gan sak­ņu, gan la­pu pē­ter­sī­ļu sak­nes, ta­ču la­pu pē­ter­sī­ļu sak­nes pie­rē ir vai­rāk jaun­o la­pu aiz­met­ņu, līdz ar to jaun­o la­pi­ņu ra­ža būs ba­gā­tī­gā­ka.

  • Bie­šu un se­le­ri­ju jaun­ās la­pi­ņas vieg­lāk audzēt ne­vis is­ta­bā uz pa­lo­dzes, bet gan uz bal­ko­na vai te­ra­ses.

  • Sakņ­au­gu la­pi­ņas iz­aug ne ātr­āk kā tri­jās četr­ās ne­dē­ļās, tās bie­ži var ap­drau­dēt lap­utis. Lai­ku pa lai­kam augi jā­no­ska­lo zem du­šas.

No­pēr­ka­mi jau ga­ta­vi

Liel­vei­ka­los ne­dār­gi no­pēr­ka­mi po­di­ņos jau iz­au­dzē­ti za­ļu­mi: maur­lo­ki, ba­zi­liks, ti­mi­āns, pi­par­mēt­ra, pē­ter­sī­ļi, roz­ma­rīns. Šo garš­au­gu mūžs nav garš, jo tie pa­re­dzē­ti ātr­am pa­tē­ri­ņam. Ta­ču, cī­tī­gi rū­pē­jo­ties, ba­zi­li­ku uz pa­lo­dzes, pie­mē­ram, trīs četr­us mē­ne­šus var sa­gla­bāt. Re­gu­lā­ri jā­ap­lais­ta, jā­tur sau­lai­nā vie­tā, ja vien ie­spē­jams - jā­pār­stā­da lie­lā­kā po­dā un re­gu­lā­ri jā­no­kniebj ga­lot­nī­tes, lai augs ne­iz­stīdz un aug kup­lu­mā.

Pa­doms

  • Gan die­dzē­ša­nai, gan sē­ša­nai ne­drīkst iz­man­tot ko­di­nā­tas vai kā ci­tā­di ar ķi­mi­kā­li­jām ap­strā­dā­tas sēk­las. Par to, ka sēk­las do­mā­tas pār­ti­kai, pa­ras­ti lie­ci­na īpašs ap­stip­ri­nošs uz­raksts uz ie­pa­ko­ju­ma pa­ci­ņas.

  • Die­dzēt var arī gri­ķus, Ķī­nas pu­pi­ņas, lē­cas, lu­cer­nu.

  • Die­dzē­ša­nai la­bi kvie­šu, mie­žu un ru­dzu grau­di - tos vis­dro­šāk pirkt tir­gū vai bio­lo­ģis­ki audzē­to pro­duk­tu vei­ka­los.

Pats savām rokām

Izrādās, ka labākais veids, kā mazgāt baltas zeķes, nav balinātājs vai pat etiķis, bet gan daudz efektīvāka sastāvdaļa, kas, visticamāk, jau ir jūsu virtuvē, raksta “Express”.

Svarīgākais