Protams, protams, protams, veikalos var iegādāties kečupu, un daži no tiem pat ir lieliski gan tekstūras, gan garšas ziņā, un tos nekas neaizstās, tomēr ir reizes, kad gribas ko citādu, ko pašgatavotu, ko īpašu, un tās ir reizes, kad kečups jāvāra pašam.
Kāpēc, ja var nopirkt?
Tas ir īpašs visos veidos - tās ir rūpes, tie ir aromāti, kas izplatās pa māju, kamēr kečups vārās, tās ir nianses un garšas, kas patīk tieši tev, tās ir emocijas un process. Un, beigu beigās, tā ir garša, kas ir unikāla un neaizstājama.
Kas tad ir kečupa pamatā?
Tomāti un tomātu pasta, ja gribas izteikti sarkanāku un intensīvāku tomātu garšu. Tad vēl klāt tiekt likts etiķis (der dažādi, sākot no baltvīna līdz ābolu, aveņu un vēl citiem, bet atceries, ka tas viss ietekmē kopējo garšu), cukurs (lielākoties farīna, Demeraras vai muskovado, jo tie piedod dziļāku garšu), sāls, pipari un dažādas garšvielas, un te jau var izpausties, kā vien gribas.
Pikantumam iesakām dažādus čili veidus.
Ja gribas izteiktāku kūpinājuma garšu, tad kūpinātais sāls un kūpinātas paprikas pulveris.
Ja gribas izteiktāku garšaugu garšu, tad rozmarīns, timiāns, baziliks un salvija vai oregano (bet to neliec pārāk daudz, lai tas negaršo kā picas mērce).
Un vēl ir garšvielas, kur var izpausties, kā nu vēlas. Man patīk fenheļa un anīsa sēklas, dažādi pipari un lauru lapas. Un nedrīkst aizmirst arī sīpolus un ķiplokus.
Tas, uz kuru pusi vilks kečupa garša, atkarīgs no tā, ko un cik daudz pieliksi. Var uztaisīt izteikti ķiplokainu, var garšaugu, var tīru vai vēl un vēl, un vēl. Garšām nav ierobežojumu, un tas ir pats labākais. Tāpēc laiks iepirkt tomātus, etiķi, eļļu, garšaugus, un aiziet - laiks vārīt kečupu, jo kad tad vēl, ja ne vasarā!
Izmēģini arī citus kečupus - ne tikai tomātu!
Lai gan klasiku klasika ir tomātu kečups, pasaulē tiek gatavoti dažādi kečupi, sākot no nektarīnu līdz plūmju. Piedāvāju savu recepti. Tas nebūs tik tumšs kā klasiskais tomātu un arī nevajag, bet tas būs pasakaini garšīgs. Tas būs tieši tas, kas piestāvēs jebkuram grilētam gaļas ēdienam visas vasaras garumā, kaut gan man liekas, ka nekas tik ideāli nesader ar kečupu kā desiņas vai šašliks. Nepārproti, tas nenozīmē, ka tie vienmēr jāēd kopā, bet reizi pa reizei taču var!
