Kurš gan nav mēģinājis jaunu gadu sākt ar jauniem solījumiem sev un arī citiem, un kuram gan tos izdevies pilnībā īstenot? Tomēr gadumijas apņemšanās ir gluži kā pati gadumija – ir klāt atkal? Vai gadumijas apņemšanās ir ieprogrammēta kapitulācija? Kas jādara, lai apņemšanās neizplēnētu kā dūmi skurstenī?
- Nolemtais uzreiz arī jāīsteno, neatliekot uz «pēc tam, kad», teiksim, kad pa īstam beigsies gadumijas pasākumi, kas nereti turpinās vēl visu janvāri. Ja reiz lēmums pieņemts, tad jāsāk rīkoties. Ja vecajā gadā bijusi apņemšanās sākt sportot, atmest smēķēšanu, tad jārīkojas uzreiz, nemaldinot sevi ar mierinājumu, ka vecos ieradumus kādu laiku var arī neatmest...
- Lielos mērķus labāk «saskaldīt» mazākos, kas ir vieglāk sasniedzami. Teiksim, ja ir apņemšanās līdz nākamajai gadumijai tikt vaļā no 20 kilogramiem, tad vislabāk izvirzīt sev par mērķi ik mēnesi tikt vaļā no diviem trim.
- Nepieciešams reāls rīcības plāns savu mērķu sasniegšanai. Vizuāls atgādinājums ir ļoti noderīgs sevis mobilizēšanai, turklāt, līdz ko viens etaps noiets un kāds posms pabeigts, to ieteicams izsvītrot no saraksta, tādējādi pašam iespējams redzēt progresu.
- Vēlams jau iepriekš sev iestāstīt, ka ikviena mērķa sasniegšanai nepieciešams gan laiks, gan pacietība. Psihologi uzskata, ka nepieciešamas 28 dienas, lai cilvēks pierastu pie jaunā. Tieši tāpēc nav vēlams ceļā uz savu mērķi kapitulēt jau trešajā nedēļā.
- Jāizvēlas reālus un sasniedzamus mērķus, galējības lielākoties beidzas ar vilšanos un neticību sev.
- Kaitīgi ieradumi jāaizstāj ar labiem ieradumiem, labiem darbiem. Teiksim, «sēdēšanu internetā» aizstāt ar grāmatām vai kādas bulciņas vietā labāk izvēlēties augļu salātus...
- Jāizdomā atalgojums sev par sasniegto, tas var kļūt par lielisku stimulu turpināt iesākto.
- Iemācīties priecāties par sīkumiem, piebremzēt sevi un ļaut sev vienkārši priecāties par dzīvi, nevis drasēt pakaļ mērķim.
- Atteikties no visa, kas apēd laiku un enerģiju. Dzīve ir īsa, nevar vienlaikus būt vairākās vietās, visiem būt mīļš un labs, tāpēc jāizvēlas tās nodarbes un tos cilvēkus, kas ir laika un pūliņu vērti, pārējo vienkārši palaist vaļā...
- Būt godīgam pret sevi. Pavisam godīgi sev atbildēt uz jautājumu - vai mana apņemšanās patiešām ir mana? Nav vajadzīgs sevi lauzt un tērēt, lai sasniegtu mērķus, ko uzspiedusi sabiedrība.
- Apzināties, ka pagātni nevar mainīt, beidziet sevi šaustīt par pagātnē pieļautām kļūdām, nerealizētiem sapņiem, neīstenotiem solījumiem. Turklāt nereti izrādās, ka kļūdas ir bijušas ieguvumi...
- Ideāli, ja atradīsiet sev domubiedru, jo iešana divatā vienmēr ir vieglāka nekā vienatnē.
- Par saviem plāniem var informēt tuviniekus, viņi varētu palīdzēt nenovirzīties no izvēlētā ceļa, turpināt iesākto.
- Nav ieteicams sev dot abstraktus solījumus, teiksim, sakrāt naudu. Tā vietā labāk izvirzīt sev mērķi katru mēnesi atlikt noteiktu summu.
- Beidziet meklēt attaisnojumus tam, ka tomēr nerealizējat savus mērķus. Visticamāk, pēc pāris gadiem dusmosieties pats uz sevi, ka laiku iztērējāt velti.
- Sniedziet citiem to, ko paši gribat saņemt. Tieši tā - nevis nesniedziet, bet sniedziet, jo to, ko nebūsiet izdarījuši citiem, nesaņemsiet, bet to, ko izdarīsiet citiem, saņemsiet.
- Dzīvojiet savu dzīvi. Nav vērts dzīvot kā pūļa sastāvdaļai, nav vērts sekot pat cienījamiem cilvēkiem un tādiem, kam gribat līdzināties, jo - ir jāiet savs ceļš.
