Šodien jokos pat tie, kas ikdienā anekdotes nestāsta un pat jokus nesaprot, jo šodien tas tiek uzskatīts par labo toni. Lai gan humora izjūta ir kā muzikālā dzirde – vieniem tā ir, citiem tās nav, savukārt vēl daži ir apveltīti ar absolūto dzirdi.
Spēja uz sevi paskatīties no komiskās, pat ironiskās puses daudz vieglāku dara dzīvošanu, dod iespēju ar smaidu izsprukt no neveiklām situācijām, arī potenciāliem konfliktiem. Laba humora izjūta esot par sevi ļoti pārliecināta cilvēka pazīme, tomēr ar humora izjūtu ne visi ir apveltīti, tāpēc, ja vien ir vēlme paspīdēt ar kaut ko jums šķietami asprātīgu, vajadzētu ielāgot dažus principus.
Pirmais likums. Jokus izsakiet tiem, kam ir laba humora izjūta. Pat ja joks nebūs izdevies, joka uzklausītājs pratīs iziet no situācijas, lai abi neiebrauktu grāvī.
Otrais likums. Ļoti uzmanīgi pieaugušajiem joki jāizsaka bērniem, jo ne tikai neveiklība formulējumā, bet pat ļoti lieliski formulēts joks var radīt milzīgus kompleksus. Tikpat nepieklājīgi ir izjokot vecākus cilvēkus.
Trešais likums. Nedrīkst jokot ne par priekšniekiem, ne padotajiem.
Ceturtais likums. Protams, nacionalitāte, seksuāla orientācija, uzvārds, fiziskas nepilnības, ticība, patriotisms, personiskas kļūdas un vēl daudz kas cits nav un nevar būt laba joka pamatā. Arī apvainojums, aizskārums, cilvēka vājību izsmiešana nav labs tonis.
Piektais likums. Ja kāds pēc joka saka, ka nav sapratis, nav ieteicams ielaisties garās diskusijās un mēģināt to izskaidrot, jo īpaši publiski. Tikpat nepieļaujami ir jokot ar cilvēku, kuram nav iespējams uztvert smalko domu, teiksim, ārzemnieks nekad nesapratīs vietējos jokus ar īpašu lokālu kontekstu.
Sestais likums. Ja kāds stāsta anekdoti, ko zināt, turklāt mazliet citā redakcijā, noteikti nedrīkst pārtraukt un vēl mēģināt apgalvot, ka šis joks patiesībā ir citādāk stāstāms.
Septītais likums. Ja joku stāsta priekšnieks, tad, lai vai kāds tas ir, tas jānoklausās līdz galam un finālā vismaz jāpasmaida.
Astotais likums. Nekad nedrīkst bārstīties ar anekdotēm vienu pēc otras, un nekad nedrīkst vienu un to pašu joku stāstīt vienā kompānijā.
Devītais likums. Nenormētas leksikas izmantošana ir stāstītāja prāta, audzināšanas un inteliģences rādītājs.
Desmitais likums. Jāatceras, ka slikts joks var uz ilgu laiku sabojāt pat ļoti labas attiecības.
Ļoti svarīgs likums - par savu joku pats nedrīkst sākt smieties pirmais.
Un vēl - izjokošana nedrīkst būt apvainojoša un biedējoša, netaktiska, rupja un vienkārši stulba.
