Veselības jomā uzrāda darbu, kas faktiski nav veikts

Veselības inspekcija (VI) šāgada pirmajā pusgadā ierosinājusi jau astoņas administratīvās lietas par uzrādītiem ambulatoriem veselības pakalpojumiem, kas faktiski nav veikti.

Šie pārkāpumi atklājušies pēc iedzīvotāju sniegtās informācijas par datu neatbilstību portālā latvija.lv. Kopumā 2012. gada pirmajā pusgadā VI pēc veiktajām pārbaudēm ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatējusi pārkāpumus un pieņēmusi lēmumus par naudas līdzekļu atpakaļatgriešanu veselības aprūpes budžetā vai pacientiem 74 605 latu apmērā.

No kopējās summas 54 386 lati atdoti veselības aprūpes budžetam par nepamatotu veselības aprūpes pakalpojumu uzskaiti, bet par nepamatoti izrakstītām valsts kompensējamām zālēm – 1316 lati, par nepamatoti iekasētiem maksājumiem pacientiem atdots 791 lats. Neizmaksājot ģimenes ārsta darbības novērtējuma mainīgo maksājumu, par ārsta darba organizācijas pārkāpumiem ieturēti 5396 lati.

Visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir saistīti ar uzrādīto pakalpojumu neatbilstību faktiski veiktajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas izpaužas pierakstījumos vai tiek uzrādītas faktiskajai situācijai neatbilstošas manipulācijas.

Piemēram, kāds ģimenes ārsts nepamatoti apmaksai no valsts budžeta uzrādījis vairāk nekā 350 manipulāciju, kas faktiski nav veiktas, savukārt, izmantojot faktu, ka ārsts strādā divās slimnīcās, nepamatoti dubultā uzskaitīti vieni un tie paši viena ārsta taloni par 37 pacientiem. VI Neatkarīgajai norāda, ka tiek konstatēti gadījumi, kuros ārstu prakses darba organizācija neatbilst līgumā noteiktajam darba laikam – 40 stundām nedēļā, ārsts nevienu dienu nestrādā agrāk par deviņiem vai līdz septiņiem vakarā. Starp ģimenes ārstu pārkāpumiem vairākkārt konstatētas nepamatoti uzrādītas manipulācijas mājas aprūpē, kuras nemaz nav veiktas. Vairākas iestādes grēkojušas, pacientiem, kuri atrodas slimnīcā, uzskaitot arī ambulatoros pakalpojumus. «Slimnīca nav tiesīga vienlaikus par to pašu pacientu uzskaitīt valsts apmaksai gan stacionāros, gan ambulatoros pakalpojumus, jo visi nepieciešamie pakalpojumi tiek nodrošināti stacionāra ietvaros,» skaidro inspekcijā.

Virkne pārkāpumu konstatēts, kad iedzīvotāji izpētījuši ziņas par sev sniegtiem valsts pakalpojumiem portālā latvija.lv, atklājot, ka palīdzību nemaz nav saņēmuši, piemēram, kāds zobārsts un kāda slimnīca sešu personu bērniem bija nepamatoti uzrādījusi apmaksai no valsts budžeta neveiktus zobārsta pakalpojumus.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais