Neattaisnotajiem nodokļu nemaksātājiem, kas vēlēsies saņemt arī valsts finansētus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, fiksētais maksājums 20 lati mēnesī jeb 240 lati gadā ir "minimuma minimums", biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (V).
Veselības ministrijas izstrādātā veselības apdrošināšanas koncepcija paredz, ka personas, kuras nemaksās veselības nodokli un par kurām iemaksas neveic valsts, varēs iekļauties valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā, individuāli katru mēnesi maksājot minimālo obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu 10% apmērā no minimālās mēneša darba algas, kas pašlaik ir 20 lati mēnesī, jeb 240 latus gadā.
"Varam pateikt, ka ir jāiemaksā vismaz minimālā summa minimālo izdevumu segšanai. Tas, ko piedāvāja Finanšu ministrija un kam mēs piekrītam, ir 240 lati gadā. Tas ir minimums, kas uz vienu personu ir vajadzīgs. Par to nevar samaksāt dārgas operācijas, bet tas ir minimuma minimums vidēji uz vienu iedzīvotāju," teica veselības ministre.
Medicīnas firmas "Dziedniecība" maksas filiāļu galvenā ārste Vita Švarcberga pauda viedokli, ka maksātspējīgi cilvēki varētu izvēlēties maksāt apdrošināšanas kompānijai, nevis valstij.
"Ja es būtu jauns cilvēks un man prasītu 20 latus, un man būtu nauda, es labāk maksātu apdrošināšanas kompānijai 30 latus un par to saņemtu medicīnu augstākā līmenī, bez rindām un tad, kad man to vajag," par iezīmēto 20 latu maksājumu nodokļu nemaksātājiem teica Švarcberga.
Tomēr viņa atzina, ka iedzīvotāju grupa ir ļoti raiba un daļai nebūs ko maksāt.
Apdrošināšanas AS "Balta" Personu produktu vadības un risku parakstīšanas daļas vadītāja Vita Bočkāne, taujāta, vai nodokļu nemaksātāji varētu pirkt polises, nevis maksāt valstij minimālo obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu, atzina, ka pagaidām apdrošinātāji ar izmaiņām sevišķi nerēķinās.
"Tie, kas piedāvā privāto veselības apdrošināšanu, varēs šādus pakalpojumus piedāvāt. Jāņem vērā, ka ir prēmija un ir noteikts segums tam apakšā. Tomēr pastāv iespēja, ka apdrošinātāji varētu piedāvāt šo pakalpojumu segt," teica Bočkāne.
Viņa atzīmēja, ka patlaban "Baltas" stratēģija neparedz piedāvāt brīvprātīgo veselības apdrošināšanu. Bet vadība ik pa laikam pārskata stratēģiju un virzienus un kaut kas var mainīties, atzīmēja apdrošināšanas sabiedrības pārstāve.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka gan vērsa uzmanību uz to, ka patlaban ļoti daudzas polises, uz kurām rakstīts "veselības apdrošināšanas polise", neatbilst patiesībai, jo tās piedāvā valsts noteikto pacientu iemaksu apdrošināšanu.
"Tas nav tas pats, kas veselības apdrošināšana. Ja apdrošina tikai pacientu iemaksu, tad tā arī jānosauc - pacientu iemaksas apdrošināšanas polise," teica Boka. Viņš atzīmēja, ka pēc idejas pacientu iemaksas bija bremzējošas un tās nedrīkstēja apdrošināt, bet tad pacientu iemaksas pārauga par kompensējošām iemaksām un par preci, ko var arī apdrošināt. Brīvprātīgās veselības apdrošināšanas tirgus ir desmit gadu laikā deformējies, uzskata slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Visa diskusija par Veselības obligātās apdrošināšanas koncepciju lasāma ziņu aģentūras LETA interviju sadaļā un portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".