Kompānijas "BTA Insurance Company" SE veiktā pētījuma dati liecina, ka tikai 10 % aptaujāto ir skaidra pašreizējā valsts politika medicīnas pakalpojumu apmaksā. Savukārt 46 % aptaujāto atzina, ka vēlētos, lai veselības apdrošināšanas nodokļa summu pārskaitītu pašu izvēlētajai apdrošināšanas sabiedrībai. Tikai 37 % aptaujāto šajā ziņā paļautos uz valsti.
Vaicāti par to, vai ir zināms par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, ko iecerējusi ieviest Veselības ministrija, un vai tas ir izprotams un skaidrs, 85 % aptaujāto atzina, ka viņiem tas nav skaidrs vai viņi nav informēti par plānotajām izmaiņām. Tāpēc nepieciešams skaidrojošs darbs gan no ministrijas, gan apdrošinātāju puses, lai cilvēkiem būtu izpratne par viņu līdzdalību jaunajā modelī, kas paredz ieviest veselības apdrošināšanas nodokli, pārdalot iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Kopumā uz jautājumu "Vai Jūs būtu gatavs maksāt par veselības apdrošināšanu no privātajiem līdzekļiem?" 60 % aptaujāto atbildēja apstiprinoši, tādejādi varam secināt, ka lielākā daļa būtu gatava savas veselības apdrošināšanā ieguldīt personīgos līdzekļus, lai nodrošinātos gadījumam, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība. Turklāt šādu gatavību apliecinājusi gan lielākā daļā sieviešu, gan vīriešu. Vienīgi aptaujātie ar pamata izglītība atzina, ka veselības apdrošināšanai personīgos līdzekļus tērēt nevarētu. Pozitīvi, ka salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad BTA veica līdzīgu aptauju, cilvēku skaits, kuri būtu gatavi veselības apdrošināšanu iegādāties par personīgiem līdzekļiem, ir pieaudzis. Toreiz 55 % aptaujāto atzina, ka gatavi maksāt paši. Mazāku gatavību tērēt savus līdzekļus izrādīja cilvēki vecumā no 40 līdz 74 gadiem, kā arī Rīgā dzīvojošie - nepilni 40% aptaujāto. Interesanti, ka tie, kuru ienākumi bija mazāki par 150 latiem mēnesī, iepriekš izteica lielāku gatavību investēt savā veselības apdrošināšanā salīdzinājumā ar vairāk pelnošiem cilvēkiem, kuru ienākumi mēnesī ir, piemēram, 150 līdz 250 latu.
Jautāti par summas apmēru, lielākā daļa jeb 55 % aptaujas dalībnieku atzina, ka par veselības apdrošināšanu būtu gatavi tērēt līdz 50 latiem gadā. Savukārt 31 % respondentu būtu gatavi maksāt 100 latus un 11 % - pat 100-150 latus gadā. Tādejādi kopumā līdz 150 latiem gadā par veselības apdrošināšanu būtu gatavi maksāt 97 % aptaujāto, kas ir par 6 % vairāk nekā - 2010.gadā veiktajā aptaujā. Savukārt 150-300 latus iepriekš bija gatavi atvēlēt 8 % aptaujāto, šogad - vien 2 %, un kā iepriekš, tā arī šogad tikai viens procents respondentu uzskata, ka šim mērķim var ziedot arī 300-500 latus vai vairāk.
Interesanti, ka neviens aptaujas dalībnieks ar pamata izglītību nebija gatavs par veselības apdrošināšanu izdot vairāk par 50 latiem gadā, bet visvairāk (2.9 %) to respondentu, kas bija gatavi šim mērķim ziedot 300-500 latus gadā, bija vecuma grupā no 50 - 74 gadiem, kas ir pirmspensijas un pensijas vecumā un kuriem medicīniskie pakalpojumi ir vajadzīgi daudz vairāk nekā citu vecuma grupu respondentiem. Turpretim pagājušā gada pētījumā šajā vecuma grupā neviens nebija gatavs tērēt tik lielus līdzekļus veselības apdrošināšanai. Lielākais, ko cilvēki būtu atļāvušies atvēlēt - līdz 300 latiem gadā.