Ārstiem ir vajadzīgs tautas mandāts, lai aktualizētu finansējuma palielināšanu veselības nozarei, jo ne tik daudz šī nauda vajadzīga pašiem mediķiem, cik iedzīvotājiem un pacientiem, kuriem nepieciešama ārstēšana, P. Stradiņa slimnīcas Pacientu dienā atzina Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis.
Šim viedoklim piekrīt arī slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs, uzsverot, ka pienācis laiks pacientiem izdarīt spiedienu, lai notiktu pārmaiņas attieksmē pret veselības aprūpei atvēlēto naudu.
Pacientu diena ir iespēja iepazīt slimnīcu, tikties ar mediķiem, un, kā norāda slimnīcas vadība, tas ir arī veids, kā cilvēkiem pastāstīt ne tikai par slimībām, bet par slimību novēršanu, profilaksi. Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska saka: profilakse ir lētāka un efektīvāka nekā slimības ārstēšana, un agrīna slimību diagnostika ir svarīga ikviena cilvēka dzīves kvalitātes saglabāšanai. Ārste cer, ka daļa sabiedrības izglītojošo pasākumu rezultātā mainīs savu dzīves stilu, lai izvairītos no riska faktoriem, kuri apdraud veselību, kā rezultātā gan valsts, gan paši pacienti ietaupīs naudu, ko savukārt varēs novirzīt to pacientu ārstēšanai, kuriem nepieciešamas smagas, sarežģītas operācijas. Situācija oftalmoloģijā nedaudz uzlabojusies. Piemēram, uz kataraktas operāciju cilvēkiem bija vidēji jāgaida seši līdz septiņi mēneši, tagad šī rinda ir mazinājusies par pāris mēnešiem un virzās nedaudz straujāk. G. Laganovska norāda, ka slimnīcai pietiek kapacitātes, lai rindu likvidētu vispār, tomēr tam nepieciešams lielāks finansējums.
Pacientu dienā, kuras ietvaros slimnīcā visu dienu noritēja lekcijas par aktualitātēm redzes, neiroloģijas, sirds, gastroenteroloģijas slimību diagnostikā un ārstēšanā, slimnīcas ārsti uzsver katastrofālo situāciju ar veselības budžetu. «Tā ir visas tautas pro-blēma, un mums jālūdz, lai iedzīvotāji dod mums mandātu runāt par to un pieprasīt papildu naudu veselības aprūpei,» uzsver A. Ērglis. Pēc viņa domām, problēmas sakne ir jau sākotnēji veselības nozarei iedalītais niecīgais procentuālais finansējums no visa budžeta, un neviens līdz šim nav varējis atbildēt: kāpēc tā? «Mūsu sabiedrībā cilvēki nevēlas iet uz noplukušām telpām, jo domā, ka arī attieksme būs noplukusi. Visi saprot, ka lielveikalam jābūt spīdīgam, skaistam, bet uz slimnīcām to nezin kāpēc neattiecina!» ironizē ārsts. Mediķi arī noraida nievas un pārmetumus – kāpēc slimnīcām vajag jaunākās tehnoloģijas. «Daudzi ķirurgi vēl atceras, kā bija operēt pirms 20 gadiem, kad pacientam ilgstoši bija pēc operācijas jāpavada slimnīcā, kad lielāks bija risks palikt par invalīdu. Izciliem speciālistiem ir jāstrādā ar izcilām tehnoloģijām. Tiem, kas pārmet, jāpadomā: ja paši būs pacienta situācijā, viņi arī vēlēsies saņemt visu to vislabāko,» saka slimnīcas Izglītības un zinātnes departamenta vadītājs, asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš.
Profesors V. Pīrāgs arī uzsver, ka veselības finansēšanas sistēma, kas ietver sevī kvotu sistēmu, ir «arhaisms, kas neved uz attīstību». Reti, kura valsts pieturas pie šādas sistēmas, tāpēc «mums jāveido dialogs ar pacientiem, kuri saņem šo veselības pakalpojumu, izdarīt spiedienu uz politiķiem». Arī Sirds ķirurģijas centra vadītājs Romans Lācis, priecājoties par Pacientu dienu, tomēr atzīst, ka nav optimistisks. Rindā uz operācijām gaida 230 slimnieku, un daudzi tās nesagaida...