Iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem grib norēķināties tieši ar to sniedzējiem

© Anita Roze

Lai novērstu problēmas ar negodīgiem māju apsaimniekotājiem, kuri no iedzīvotājiem iekasē maksājumus par siltumu un ūdeni, bet vēlāk par šiem pakalpojumiem nenorēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem, tiek rosināts veikt izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot, ka iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem varētu norēķināties tieši ar to sniedzējiem.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša, tika vērtēti dažādi varianti situācijas uzlabošanai, tomēr iespēja iedzīvotājiem norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem tieši ar to sniedzējiem atzīts par labāko risinājumu, tāpēc par šādu priekšlikumu nākamnedēļ paredzēts diskutēt ar Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputātiem.

Lai iedzīvotāju varētu pa tiešo norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, par apkuri un ūdeni, būtu nepieciešams veikt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un citos normatīvajos aktos. Patlaban tiek strādāts pie dažādiem priekšlikumiem māju pārvaldīšanas likuma izmaiņām un mēneša laikā paredzēts piedāvāt konkrētu grozījumu projektu.

"Olšteina grupas" deputāts Viktors Valainis aģentūrai LETA sacīja, ka likuma grozījumos bez tiešo norēķinu ieviešanas par komunālajiem pakalpojumiem paredzēts arī konkrētāk atrunāt sistēmu par naudas plūsmu mājas apsaimniekotāja maiņas gadījumā.

Savukārt Mājokļa jautājumu apakškomisijas vadītājs Aleksandrs Sakovskis (SC) norādīja, ka apakškomisija pievērsīsies šim jautājumam, tomēr likuma grozījumu pieņemšana ir ilgāks process, savukārt ātru risinājumu rašanā lomā ir arī pašvaldībām.

Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) iepriekš paudis ierosinājumu ieviest obligātu privāto namu apsaimniekotāju licencēšanu, lai novērstu gadījumus, kad privātie namu apsaimniekotāji veic krāpnieciskas darbības pret apsaimniekoto namu iedzīvotājiem. Šos priekšlikumus nākamnedēļ varētu iesniegt Saeimā. EM pārstāve gan norāda, ka apsaimniekotāju licencēšana visas problēmas neatrisinātu.

Kā ziņots, pēdējā laikā publiskajā telpā tiek diskutēts par vairākiem gadījumiem, kad iedzīvotājiem radušās problēmas ar nama apsaimniekotāju. Piemēram, ēkas nesaskaņas ar apsaimniekotājiem radušas Duntes ielā 28. "Namu apsaimniekošanas" vadība 20.februārī izdevusi rīkojumu parādu dēļ atslēgt elektroenerģijas padevi 108 dzīvokļiem projektā "Duntes ozoli", kas atrodas Rīgā, Duntes ielā 28. Desmit dzīvokļiem elektrība atslēgta 20.februārī. Kopumā šajā namā ir vairāk nekā 200 dzīvokļu.

Tikmēr mājas iedzīvotājiem par notikušo ir kardināli pretējs skaidrojums - parādi par saņemtajiem pakalpojumiem esot radušies tāpēc, ka starpnieka lomā esošā "Namu apsaimniekošana" ilgstoši nav pārskaitījusi iedzīvotāju samaksāto naudu tālāk uz reālo pakalpojumu sniedzēju kontiem.

Arī ēkas Viestura prospektā 75 iemītnieki jau vairākas reizes cietuši no vairāku namu apsaimniekošanas uzņēmumu krāpnieciskajām darbībām. Viena dzīvokļa nenomaksātu parādu dēļ ēkai atslēgts siltais ūdens, vēlāk, citam apsaimniekotājam pārņemot māju, "pazudis" ēkas apsaimniekošanas fonds, bet 2012.gadā, sākoties ziemai, iedzīvotāju uzmanību piesaistījis "Rīgas siltuma" brīdinājums par parādiem - izrādījies, ka apsaimniekotājs "Jauna Vide.lv" iekasējis rēķinus, bet ar pakalpojuma sniedzējiem nav norēķinājies.

Arī iepriekšējos gados bijuši vairāki gadījumi, kad daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji cieš materiālus zaudējumus negodīgu apsaimniekotāju dēļ.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais