Tuvojas kārtējā rūpju ziema. Kā allažiņ saasinās visas sociālās problēmas. Cilvēkiem nāksies izvēlēties prioritātes – norēķināties par dzīvokli, siltumu vai atlicināt naudu pārtikai un zāļu iegādei.
Daudziem rīdziniekiem par vienīgo atbalstu kļūs pašvaldība. Kādu glābiņu un palīdzību spēj piedāvāt Rīgas dome? Stāsta Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa.
– Jūs nojaušat, kādas problēmas būs aktuālas rīdziniekiem, kuri drīz vien ļoti aktīvi vērsīsies pēc palīdzības pašvaldības Sociālajā dienestā?
– Viens no sāpīgākajiem jautājumiem varētu būt apkures tarifu kāpums, kas pamatīgi palielinās izmaksas par dzīvojamo telpu lietošanu. Kā liecina presē lasāmās ekspertu prognozes, šoruden apkures cenas, ja salīdzinām ar pagājušo gadu, pieaugs par 20%. Tātad būs arī lielāks to iedzīvotāju skaits, kuriem nāksies meklēt palīdzību pašvaldībās.
– Uz kādu pretimnākšanu var cerēt cilvēki, kuri nokļuvuši materiālās grūtībās?
– Faktiski uz visiem sociālajiem pabalstiem, kuri parasti aktualizējas, tuvojoties ziemai. Proti, garantētā minimālā ienākuma pabalstu (GMI), dzīvokļa pabalstu u. c. Rīgas dome tos nav samazinājusi, un nauda paliek tajā pašā apmērā, kāda jau bijusi. Vēl jāpiebilst, ka pie šiem tradicionālajiem pabalstiem klāt nāk arī īpašuma nodokļa atvieglojums daudzbērnu ģimenēm. Turpmāk tas būs nedaudz lielāks nekā 2012. gadā.
– Lai noskaidrotu, kam un kādā apmērā šie pabalsti pienākas, kur jāvēršas pēc padoma?
– Ir jāvēršas sava rajona Sociālā dienesta nodaļā vai arī jāpiezvana pa bezmaksas tālruni, un cilvēks saņems atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem.
– Jau sen tiek diskutēts par to, ka pabalstu prasītāji ir jāiesaista sabiedriskajos darbos. Proti, tie, kas var, lai paši savām rokām nopelna, nevis saņem visu gatavu. Pabalstu sistēma degradē cilvēkus.
– Protams, tie, kuri grib strādāt, strādā, taču daudzi darbu nemaz nemeklē. Pastāv aizdomas, ka daļa pabalstu prasītāju patiesībā saņem algu aploksnē. Kas par to liek domāt? Rīgas pašvaldībai ir divas t. s. simtlatnieku programmas. Redzam, ka cilvēki tajās nemaz tik ļoti nealkst piedalīties. Bieži mums pārmet, ka rindās pēc pabalstiem (lai iesniegtu nepieciešamos dokumentus) esot jāstāv vairākas stundas, bet neesot laika. Grūti gan iedomāties, kur bezdarbniekam tik ļoti būtu jāsteidzas... Ļaudis grib, lai pabalsta saņemšana tikpat vienkārša procedūra kā, piemēram, biļetes iegādāšanās kioskā. Diemžēl pašvaldībām sociālo darbinieku ir tik, cik nu ir. Ja palielinātu štata vietas, skaidrs, ka naudu nāktos atņemt kādai citai jomai.
– Jūs jau ieminējāties par nodarbinātības programmām. Kas šajā jomā jauns?
– Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) Rīgas pašvaldībā šogad tiek īstenots pasākums, kas paredzēts strādāt spējīgiem bezdarbniekiem, Algotie pagaidu sabiedriskie darbi. Līdz 31. oktobrim pašvaldībā bija izveidotas 1380 pagaidu darba vietas un iesaistīti 3545 rīdzinieki bezdarbnieki. Prioritāte tika dota cilvēkiem, kuriem palīdzēja Sociālais dienests, jo viņi bija bez darba ilgāk nekā pusgadu – tādējādi vairs nesaņēma arī bezdarbnieka pabalstu. Turklāt NVA no savas puses veic nelaimes gadījumu apdrošināšanu darba vietā un obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Ja nepieciešams, tiek apmaksātas arī obligātās veselības pārbaudes 20 latu apmērā.
– Kādus pienākumus programma piedāvā?
– Protams, runa ir par vienkāršiem darbiņiem, kuri neprasa augstu kvalifikāciju un specializāciju. Tiek piedāvāti palīgstrādnieku, sētnieku, dežurantu, remontstrādnieku, uzraugu, apkopēju, atkritumu savācēju, tehnisko un virtuves strādnieku pienākumi. Darba vietu organizēšanā iesaistījās vairākas pašvaldību institūcijas un nevalstiskās organizācijas.
Papildus Algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem no jūlija mēneša pašvaldība organizē pagaidu sabiedriskos darbus, iesaistot Rīgas Sociālā dienesta klientus, kuri saņem sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus pēc kārtas. Pašvaldības sabiedriskajos darbos divpadsmit stundu nedēļā bezdarbnieki iesaistās darba prasmju saglabāšanā vai apgūšanā. Piebildīšu, ka abi nodarbinātības pasākumi turpināsies arī nākamgad.
– Izklausās visnotaļ pieklājīgi. Droši vien cilvēki lauztin laužas, lai ietiktu šajās programmās. Kāda šogad bija atsaucība?
– Situācija bija tāda, ka pašvaldības sabiedriskajos darbos četros mēnešos tika nodarbināti vairāk nekā 350 cilvēku. Savukārt ES fonda projektā Algotie pagaidu sabiedriskie darbi (APSD) no 3545 nodarbinātajiem 1143 cilvēki lauza līgumu un līdzdalību pārtrauca. Visbiežākie iemesli bija neattaisnoti darba kavējumi un iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi (563). Daļa nespēja strādāt, aizbildinoties ar sliktu veselības stāvokli, bet 130 atrada pastāvīgu darbu. Lūk, tāda ir statistika. Pat neskatoties uz atbirumu, skaitļi liecina, ka šādi pasākumi ir ļoti nepieciešami – kaut vai par nelielu atalgojumu, 100 latiem mēnesī. Ja bezdarbnieks saņem pabalstu, praktiski neizejot no mājas, viņš jūtas sabiedrībai nevajadzīgs, attālinoties no tās gan garīgi, gan fiziski. Drausmīgākais ir tad, ja bezdarbnieks jūtas sabiedrībai nevajadzīgs. Paiet gads, un cilvēks jau ir pieradis neko nedarīt. Pāriet vēlme pat sevi sakopt.
– Lielākā problēma ir tā, ka nekā nedarīšana degradē personību. Pēc nepilna gada cilvēks ne tikai negrib strādāt, bet viņš baidās to darīt.
– Tāpēc jau ar bezdarbniekiem nodarbojas psihologi. Vajag tikai šīs programmas apmeklēt. Mēs taču maksājam cilvēkiem, kuri palikuši bez darba, arī dzīvokļa pabalstu. Pretī prasām elementāru sadarbību. Ir nepieciešama līdzdalība. Sevis paša labā.
– Vai ir prātīgi dot naudu kešā, t. i, uz rokas, zinot, ka daļa to vienkārši nodzers, nevis iegādāsies pārtiku un maksās par siltumu?
– Nauda uz rokas tiek izmaksāta ārkārtīgi retos gadījumos, pārsvarā tā tiek pārskaitīta uz klienta kontu. Patlaban izskatām iespēju ar etalona palīdzību (kuram paredzētas 16 funkcijas) ieprogrammēt naudu bērniem, pārtikas iegādei. Starp precēm netiks iekļauts ne alkohols, ne cigaretes. Diemžēl arī pabalsti trūcīgajām ģimenēm skolas grāmatu iegādei ne vienmēr tiek izlietoti pēc paredzētā mērķa. Ar etalona palīdzību to spēsim kontrolēt.
– Vai šie etaloni nesāks masveidā nozust? Pārdos tos citiem par pudeli.
– Ja cilvēks saka, ka viņam šī elektroniskā viedkarte nozudusi, veco momentā anulē un izgatavo jaunu. Pirmoreiz to izsniedz par brīvu, bet otrreiz jau ir jāmaksā divi lati. Ļaudis ļoti labi saprot, cik svarīgs, lai spētu izdzīvot, ir šis etalons. To uzrāda patversmēs un bezmaksas ēdināšanas vietās. Arī Rīgas domes līdzfinansētajās zupas virtuvēs, lai saņemtu savu pusdienu devu, speciāli paredzētajā aparātiņā ir jānoklikšķina elektroniskais taloniņš.
– Jūs jau iesākāt nākamo tematu: zupas virtuves bezpajumtniekiem un trūcīgajiem. Televīzijā ir redzēts, ka ļaudis nokaunējušies, ieurbušies ar acīm sniegā, stāv garās rindās pēc zupas, kuru turpat ārā uz vietas steigšus izēd.
– Rīgā darbojas sešas siltā ēdiena izsniegšanas vietas rīdziniekiem, kurās piecreiz nedēļā trūcīgajiem un maznodrošinātajiem pienākas trīs ēdieni – zupa, otrais ēdiens, karsta tēja, kompots vai ķīselis. Katrā no vietām ieplānots izsniegt 600 porciju dienā. Katru dienu Rīgā darbojas arī piecas zupas virtuves, kuras līdzfinansē dome. Šo ēdienu izdala nevalstiskās organizācijas, un ēdiena saņemšanai nav nepieciešams etalons. Ziemas periodā pieaug šā pakalpojuma apjoms. Jau šomēnes izsniegto zupas porciju skaits kopumā tiek palielināts līdz 850 porcijām dienā. Iepriekš to bija mazāk. Uz šīm virtuvēm nāk ģimenes ar bērniem, pensionāri, vientuļi, trūcīgi cilvēki, invalīdi.
– Vai ļaudis zina, kur var saņemt siltu ēdienu?
– Tas viss ir noskaidrojams rajona Sociālajā dienestā vai Rīgas domes Labklājības departamentā, bet diemžēl ir cilvēki, kuri to nezina, jo paši nemaz nevēlas kaut ko darīt savā labā. Protams, lai saņemtu palīdzību, vispirms ir jāsakārto dokumenti.
– Bet daļai tie, kā zināms, ir nozaudēti vai pārdoti, jo kā gan citādi ir radušās daudzas fiktīvās firmas...
– Jā, diemžēl daļa bezdarbnieku ir pārdevuši savas pases, bet citi ļāvuši fiktīvās firmas noformēt uz sava vārda. Bieži vien negodīgiem mērķiem afēristi izmanto arī cilvēkus ar garīgiem traucējumiem. Lūk, un tādēļ daudzi nemaz nevar saņemt palīdzību no pašvaldības. Lai šo problēmu atrisinātu, tuvākajā laikā mēģināsim rast kopīgi risinājumu ar Uzņēmumu reģistru un sociālajiem dienestiem.
– Vai esat domājuši par tādu lietu kā personiskās higiēnas punkti, kur bezpajumtnieki varētu sevi sakopt? Proti, par speciālām vietām, kur viņus atuto, nogriež matus, nagus, kur var saņemt tīras drēbes; kur viņi varētu katru dienu nomazgāties un saņemt arī elementāro medicīnisko aprūpi. Šāda profilakse samazinātu infekcijas slimību risku, neliekot uzturēties patversmēs. Nav noslēpums, ka daļa bezpajumtnieku patversmes uzskata par savas brīvības ierobežojošu faktoru.
– Grūti iedomāties, kur mēs spētu izveidot šādas vietas... Tādas nav nekur Eiropā. Tās neveido pat labdarības organizācijas. Ja uz šādiem higiēnas punktiem katrs nāktu no ielas anonīmi, bez reģistrācijas, bail pat iedomāties, kādas infekcijas slimības pilsētā izplatītos. Visi jūsu minētie higiēnas pasākumi tiek veikti Rīgas patversmēs un Dienas centros bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem. Tur maina drēbes, pārbauda veselību, atbrīvo cilvēkus no parazītiem. Sociālie darbinieki savu kontingentu labi pazīst – zina, ar kādām slimībām katrs bezpajumtnieks slimo. Turklāt brīvību ierobežojošais faktors kļūst sekundārs, sākoties ziemas salam. Protams, nakts patversmes nav viskomfortablākās vietas, taču tā arī nemaz nedrīkst līdzināties ekstra viesnīcām. Ja tā būtu, bezpajumtnieki nemeklētu motivāciju atgriezties normālā dzīvē. Šāds princips darbojas arī Vācijā. Tur cilvēki no patversmēm vispirms nonāk sociālajos dzīvoklīšos, kuri, protams, nav nekādi dižie, bet tomēr – savi. Tad, kad viņi jau iekārtojušies darbā un sāk pelnīt, ļaudis pakāpeniski uzlabo arī sadzīves apstākļus.
– Vai ir paredzēts paplašināt naktsmītņu skaitu aukstajā laikā?
– Patlaban patversmēs ir 1067 vietas. Ja vajadzēs vairāk, taisīsim klāt. Pieredze gan liecina, ka pietiek ar esošo gultu skaitu pat visbargākajā salā. Daļa ļaužu tik un tā paliek dzīvot savās dārza būdiņās. Ja būs ļoti auksts, tad Mobilās brigādes sociālie darbinieki kopā ar Pašvaldības policijas pārstāvjiem brauks uz šīm vietām (kas mums ir labi zināmas), lai bezpajumtniekus vestu uz nakts patversmēm. Jau tagad nakts laikā šīs speciālās brigādes strādā, savācot cilvēkus no ielām, lai viņi nenosaltu. Sociālie dienesti ziemai ir gatavi.
***
Organizācija, kas sniedz pakalpojumu, Zupas virtuves atrašanās vieta, Darba laiki
Nodibinājums Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs Āgenskalna tirgus rajonā, skvērā starp M. Nometņu ielu un Zeļļu ielu Darba dienās 12.00 – 13.00
Biedrība Žēlsirdības misija Dzīvības ēdiens Kr. Barona ielā 56 Katru dienu (izņ. sv.) 9.00 – 11.00
Biedrība Žēlsirdības misija Dzīvības ēdiens (pusdienas saņem tie, kuri piedalās D. centra nodarbībās un pienākumos D. centrs bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem Katoļu ielā 57 Darba dienās 13.00 –15.00
Biedrība Žēlsirdības misija Dzīvības ēdiens Čiekurkalna tirgū Ropažu ielā 70 Darba dienās 13.00 –14.00
Rīgas Svētās Trijādības – Sergija sieviešu klosteris Kr. Barona ielā 126 Katru dienu 12.00 –13.00
UZZIŅAI
• RD Labklājības departamenta bezmaksas informatīvas tālr. 80005055
• Rīgas Sociālais dienests (RSD) Baznīcas ielā 19/23, tālr. 67105048
RSD nodaļas
• Latgales priekšpilsēta: Avotu ielā 31 (tālr. 67037695), Salnas ielā 2 (tālr. 67037447), Lomonosova ielā 1, k–19 (tālr. 67037471, 67181437)
• Pārdaugava: Baldones ielā 2 (tālr. 67012369), Ziepju ielā 13 (tālr. 67026025), Ed. Smiļģa ielā 46 (tālr. 67012271), Dolomīta ielā 1a (tālr. 67037559)
• Ziemeļu rajons: Vidrižu ielā 3 (tālr. 67012126), Hanzas ielā 7 (tālr. 67026649), Ieriķu ielā 2b (tālr. 67012127), Brīvības gatvē 266 (tālr. 67012157), Pērnavas ielā 1 (tālr. 67105538)
• Mobilās brigādes darbam ar bezpajumtniekiem tālrunis 27023550
PABALSTU VEIDI
• GMI pabalstu saņem tie, kuri atbilst trūcīgas personas statusam, kuru ieņēmumi ir zemāki nekā garantētais minimālais ienākums (GMI). To aprēķina, vadoties no starpības starp normatīvajos aktos noteikto GMI līmeni un cilvēka ienākumiem. Šā pabalsta līmenis darbspējīgajiem ir 40 latu, bērniem – 45, bet pensionāriem un invalīdiem – 90 latu.
• Dzīvokļa pabalsts (t. sk. malkas iegādei) 200 latu apmērā personai ģimenē, kā arī 250 latu atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai invalīdam. Tiek izskatīta iespēja palīdzēt nomaksāt dzīvokļa parādu ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, valsts pensiju saņēmējiem un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.
• Lai sekmētu veselības aprūpi, Sociālais dienests piešķir pabalstu:
– pacienta iemaksu segšanai, nepārsniedzot 50 latu kalendārajā gadā;
– valsts kompensējamo zāļu un medicīnisko līdzekļu apmaksai valsts nekompensētās daļas segšanai;
– inkontinences līdzekļu iegādei (speciālām paketēm, pamperiem utt.), nepārsniedzot Ls 240 kalendārajā gadā.
• Pabalsts aprūpei mājās, pamatojoties uz ārsta atzinuma par cilvēka veselības stāvokli un funkcionālo traucējumu pakāpi, kā arī sociālā darbinieka veiktu novērtējumu.
• Pabalsts mācību līdzekļu iegādei – pabalsta apmērs 25 lati.
• Apbedīšanas pabalsts – piešķir mirušā ģimenes loceklim (apgādniekam) vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, līdz 300 latu apmērā.
• Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai.
• Vienreizējais pabalsts ārkārtas situācijā – piešķir, pamatojoties uz iesniegto dokumenta oriģinālu, kas apliecina ārkārtas situācijas (piemēram, ugunsgrēka) faktu.
• Silto ēdienu var saņemt, uzrādot personalizēto elektronisko viedkarti, kurā ir ievadīta RSD izziņa par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam; par atbilstību maznodrošinātās ģimenes (personas) statusam.
• Personalizēto elektronisko viedkarti (etalonu) var iegūt Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centros Prāgas ielā 1, Brīvības ielā 191, Kurzemes prospektā 137, Brīvības gatvē 384b, Vienības gatvē 76b, Spīķeru ielā 1 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 19.00, sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.
• Siltā ēdiena izdales vietas strādā katru darba dienu (plkst. 10.00–18.00).
• Adreses: Slokas ielā 33, Daugavpils ielā 41, Bolderājā, Stūrmaņa ielā 25, Sarkandaugavā, Ceļinieku ielā 4a, Juglā, Brīvības gatvē 399, Ziepniekkalnā, Zaļenieku ielā 40, Vienības gatvē 76b, Spīķeru ielā 1.
• Sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas Rīgā, kurās ieviesta klientu elektroniskā reģistrēšanas sistēma:
• ēdiena izdales vietas: Zaļenieku ielā 40, Stūrmaņa ielā 25, Brīvības gatvē 399, Slokas ielā 33, Ceļinieku ielā 4a, Daugavpils ielā 41,
• nakts patversmes: biedrības Latvijas Sarkanais Krusts Gaiziņa ielā 7, SIA V.E.L.G. Kartupeļu ielā 8, Rīgas patversme Maskavas ielā 208, Rīgas patversmes Dienas centrs Katoļu ielā 57, Bārddziņa ielā 2, Evaņģēlisko Kristiešu draudzes Zilais Krusts nakts patversme Maskavas ielā 336, SIA V.E.L.G. nakts patversme Esplanādes ielā 1.