Vairāk nekā 73% rīdzinieku uzskata, ka naktsklubus, kuri ar pārāk augstu trokšņa līmeni regulāri traucē apkārtējo iedzīvotāju mieru, uz laiku vajadzētu slēgt, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma rezultāti.
Rīgas pašvaldības policija šobrīd ir tiesīga sabiedriskā miera pārkāpējiem uzlikt tikai naudas sodu, bet tas pārkāpējus nepārliecina, ka situācija būtu jālabo. Savus resursus nepieciešamā regulējuma izstrādāšanā izsmēlusī Rīgas pašvaldība lūgusi palīdzību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais pastāstīja, ka par pārlieku trokšņošanu Rīgā regulāri tiek sodītas divas pārkāpēju grupas – kaimiņi un dažādas atpūtas iestādes (juridiskas personas). «Ar kaimiņu problēmu pašvaldības policija tiek galā 85% no visiem gadījumiem, bet ar juridiskām personām mums vienkārši nav deleģētas tādas tiesības, lai problēmu atrisinātu,» saka domnieks.
Saskaņā ar viņa teikto jautājums par šādu tiesību deleģēšanu pašvaldībām skatīts jau vairākas reizes, taču valdība šos aicinājumus nav sadzirdējusi. «Mums ir tā – ja valstij tā nav problēma, tad nedosim tiesības to risināt arī pašvaldībai,» kritisks ir D. Turlais.
Viņš ar vairākiem Eiropas valstu pašvaldības policiju pārstāvjiem runājis par pārlieku trokšņaino naktsklubu un citu atpūtas vietu problēmu un konstatējis, ka līdzīgas problēmas nav pat pilsētās, kuras visā pasaulē pazīst mutuļojošās saviesīgās dzīves dēļ.
«Prasīju Nicas un citu pilsētu, kas dzīvo vienos festivālos, pašvaldības policiju pārstāvjiem. Viņi brīnās par tādu problēmu, jo pie viņiem ir tā, ka pie atkārtotām sūdzībām par sabiedriskā miera traucēšanu atpūtas vietas uz laiku slēdz, līdz tās atrisinājušas trokšņa problēmu,» stāsta politiķis.
Rīgas pašvaldības policija par pārlieku lielu trokšņošanu pēc pulksten 23 ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un piemērot soda naudu, teic Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par trokšņa normatīvu atkārtotu pārkāpšanu vainīgajai juridiskajai personai var piemērot naudas sodu līdz 3000 latiem, taču tas problēmu neatrisinot.