VAKARA ZIŅAS. Slavenu Rīgas naktsklubu liktenis

Pirms gadiem divdesmit un trīsdesmit Rīgas naktsdzīve nebija iedomājama bez tolaik tik populārajiem naktsklubiem «Cita opera», «Četri balti krekli», «Kabata», «Slepenais eksperiments», «Bimini, Mūzikas akadēmijas Studentu klubs… Pirms tam bija leģendārā «poligrāfiķu» diskotēkas ēra, bet vēlāk publika izvēlējās klubus «Essential», «Pulkvedim neviens neraksta», «Kardināls» un citas tikpat populāras izklaides vietas. Tiesa, par tām tagad lielākoties vēsta vien kolorīti atmiņu stāsti un, iespējams, kāda fotogrāfija albumā.

«Cita opera» - viens no Medņa veiksmīgākajiem projektiem

Tieši pirms 27 gadiem - 1996. gada 9. februāra pievakarē - durvis vēra naktsklubs «Cita opera», kas bija meklējams pagrabiņā Arhitektu ielas un Raiņa bulvāra stūrī. Klubs bija savulaik populārā mūziķa Arņa Medņa un viņa kundzes Ilmas [tagad Ilmas Liepas] muzikālais koncepts un bizness, savukārt par telpu iekārtojumu atbildēja arhitekts Andis Sīlis. Klubs darbojās astoņus gadus, un šajā laikā tur paguva uzstāties visas populārākās latviešu grupas, sākot ar «Odis» un beidzot ar «Pērkonu», tāpat šī vieta bija populāra ar tolaik tik iecienīto iespēju uzdziedāt karaoke, ko vadīja leģendārais baikeris Frīdis, bet diskotēkas šad tad uzspēlēja tagad vairāk kā grupas «Labvēlīgais tips» dalībnieks pazīstamais Ģirts Lūsis.

Kā atminas laikabiedri, «Cita opera», kas pie sava nosaukuma tika, pateicoties atrašanās vietai - iepretim Latvijas Nacionālajai operai, «nebija vienkārši vieta, kur prasti dzert un satikt draugus; šeit varēja baudīt kvalitatīvu mūziku un garšīgi paēst. Šīs vietas pievienotā vērtība neapšaubāmi bija grupu «dzīvie» koncerti piektdienu un sestdienu vakaros». Bet tieši mūziķu izmaksas vienubrīd izrādījās galvenais arguments, kāpēc klubs 2004. gadā tika slēgts. Vēlāk tur kādu brīdi atradās naktslokāls «Decolte», kas piederēja kādreizējam uzņēmējam un politiķim Gundaram Ūdrim un viņa partnerim.

Ieeja studentiem - 50 santīmu

Ja runājam par Raiņa bulvāri un izklaides vietām, nevar nepieminēt tikpat leģendāro Mūzikas akadēmijas Studentu klubu, kura aizsākumi meklējami 1989. gadā. Kādā internetā atrastā apskatā par savulaik populārām Rīgas izklaides vietām vēstīts: «Mūžīgi uz koncertiem pārbāztais, piesmēķētais studentu klubs, kur bieži skanēja dzīvā mūzika, kā arī notika jautras diskotēkas. Šeit kādreiz regulāri spēlēja «The Satellites», «Mofo», «Pienvedēja piedzīvojumi», «Dzelzs vilks»... Ja galīgi neko nejaucam, ieeja studentiem bija 50 santīmi. Kur tie laiki, vai ne?»

2012. gadā tika svinēta kluba 23 gadu jubileja, savukārt 2018. gada 7. februārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studentu klubs tikai uz vienu vakaru vēra durvis mūzikas baudītājiem vai vienkārši tiem, kuriem gribējās gremdēties atmiņās par vakariem leģendārajā Studentu klubā. Šajā vakarā, kā vēsta internetā atrodamā informācija, par izklaidi gādāja «Supernovas 2018» dalībniece - dziedātāja Katrīna Gupalo.

«ČBK» - leģenda mūzikas un izklaides pasaulē

Pirms trim gadiem - 2020. gada janvārī - virtuālajā vidē parādījās naktsdzīves cienītājus skumdinoša ziņa, ka par 10 000 eiro pārdots literāri muzikālais klubs «Četri balti krekli», kas šogad 15. martā svinētu 23 gadu jubileju un noteikti uzskatāms par vienu no senākajām šāda veida izklaides vietām Vecrīgā. «ČBK» pirms vairāk nekā divdesmit gadiem izveidoja Oskars Tutiņš un viņa domubiedri, īstenojot ideju par pirmo naktsklubu, kurā skanētu tikai latviešu mūzika un uzstātos tikai pašmāju grupas. Klubs strauji iekaroja popularitāti ar savu formātu un dekorācijām - lielformāta melnbaltām fotogrāfijām no Rolanda Kalniņa filmas «Elpojiet dziļi!» un interesantiem pasākumiem: te notika grupu koncerti, albumu prezentācijas pasākumi, tarifikācijas skates (kā ironisks atgādinājums par 80. gadu sākuma grupu tarifikācijas skatēm), jauno grupu un dziedātāju konkursi, savukārt hokeja čempionātu laikā pulcējās Latvijas valstsvienības fani, un tad gan te gāja karsti vārda tiešā un pārnestā nozīmē.

Vēl 2017. gadā parādījās ziņa, ka vasarā blakus klubam būs mūzikas un kino pagalms, kas nedarbojās ilgi.

Leģendāras ir arī kluba dzimšanas dienas svinības, kas allaž notika 15. martā ar slaveno boli un izcili garšīgo torti, priekšnesumiem un dejām līdz rītam. Nevar nepieminēt leģendāros, solīdi tērptos apsargus, kuri acīgi pieskatīja, lai kāds klubā neienes savu alkoholu, un nomaļākajos nostūros mēdza parādīties tieši brīdī, kad no dāmu rokassomiņas kāds mēģināja izvilkt mazo degvīna vai brendija pudelīti, lai šo šķidrumu pievienotu sulai vai minerālūdenim, kas tika nopirkts bārā acu aizmālēšanai.

Neapšaubāmi, «ČBK» ir kļuvis par leģendu Latvijas mūzikas un izklaides pasaulē, tāpēc kļūst ļoti skumji, kad, atverot «Google» un ierakstot kluba nosaukumu, lapas labajā pusē parādās kluba nosaukums un sarkans uzraksts «Slēgts uz visiem laikiem»… Tiesa, kā »Vakara Ziņām« pavēstīja kluba bijušais īpašnieks Ainārs Tamisārs, pirms kāda laika esot radusies doma izveidot klubam veltītu virtuālu muzeju, taču pašreiz ideja nav īstenota līdz galam.

«Kabata» un «Melnā aronija»

Tikpat leģendām apvīts, šķiet, ir klubs «Kabata», kas atradās Peldu ielā un uzskatāms par vēl vienu ilgdzīvotāju - tas pastāvēja 22 gadus, līdz 2013. gadā tika slēgts. Šai lieliskajai izklaides vietai ir mantinieks - folkklubs «Ala». «Kabata» tika atklāta 1991. gadā un strauji kļuva par jaunatnes, studentu un citu izklaidēties kāru cilvēku iecienītu atpūtas vietu. Tāpat kā citos tā laika populārajos klubos, arī šeit gadu gaitā uzstājušās visas populārākās pašmāju grupas: «Līvi», «Jumprava», «Menuets», «Tumsa», «Z-Scars», «Prāta vētra» un daudzas citas. Tāpēc nebija brīnums, ka nedēļas nogalē ne reizi vien uzdzīve sākās, piemēram, «Četros baltos kreklos» un līdz ar saullēktu pēc visai vētrainām dejām noslēdzās «Kabatā». Turklāt, kā atgādina mūziķis Juris Sējāns, vakaros, kad «Kabatā» uzstājās «Menuets», šeit bija dabūjams dzēriens «Melnā aronija» (tas, visticamāk, nosaukumu iemantoja no grupas spēlētā skaņdarba «Dziesma par melno aroniju»: Dzersim melno aroniju šovakar - vēl jau manas rokas tevi glāstīt var, / vēl jau redzu acīs baltu sauli lecam, vēl jau jūtu blakus dažu drošu plecu…).

No kulta vietas līdz rokklubam

1995. gadā netālu no Lielās ģildes kādā Šķūņu ielas pagalmā durvis vēra klubs «Slepenais eksperiments» un, kā vēsta pirms sešiem gadiem tapusī publikācija «28 leģendāri klubi un bāri, par kuru slēgšanu rīdziniekiem joprojām sāp sirds», tam laikam ārkārtīgi modernā industriālā dizaina naktslokālu izveidoja uzņēmēji Uģis Putniņš, Māris Steķis un jau mūžībā aizgājušais Aigars Sparāns (viņš bija arī kluba telpu arhitekts). Šis klubs, spriežot pēc atmiņām, kulta vietas statusā bija visus septiņus savas darbības gadus: «Slepenais eksperiments» ir nosaukums, kas izsaka ļoti daudz. Šeit varēja kārtīgi izārdīties!

2001. gadā klubs no vietas, kuras mērķauditorija bija daiļo mākslu studenti un radošā inteliģence un kur mākslas izstādes tika visai veiksmīgi savienotas ar mūziku, pārtapa par rokklubu, un te kā dīdžeji darbojušies gan Dace un Artis Volfi, gan Horens Stalbe un Egons Reiters. Kā lasāms ne vienā vien atmiņu stāstā, tieši šī bijusi vieta, kur daudzi pirmoreiz nomēģinājuši narkotikas, un, kad klubs tika slēgts, tā īpašnieki nepavisam to neesot uzskatījuši par bēdīgu dienu.