Velorikšu bizness Vecrīgā šobrīd var plaukt un zelt vienā mierā, jo neviena institūcija šo uzņēmējdarbības veidu nekontrolē, izņemot, protams, pašvaldības policiju, kas skatās, vai velorikšas nepārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus.
Kā izrādās, likumos nemaz šāds uzņēmējdarbības veids nav noteikts. Proti, termina velorikša vispār nav. Tas dod brīvību šiem uzņēmējiem darboties arī nelegāli, piemēram, piegādājot klientus striptīza klubiem un masāžas saloniem.
Loģiski būtu, ja jebkuru tūrisma pakalpojuma sniedzēju kontrolētu vismaz pati pašvaldība. Bet Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas speciālists Uģis Vidauskis jau iepriekš Neatkarīgajai norādīja, ka pašlaik neviens normatīvais akts nenosaka, kas ir velorikša, tāpēc Rīgas dome nevar regulēt to darbību. «Par velorikšu veiktās uzņēmējdarbības legalitāti jāinteresējas Valsts ieņēmumu dienestā, tā nav domes kompetence,» piebilst U. Vidauskis.
Taču arī VID norāda, ka tā nav viņu kompetence – vērtēt velorikšu legalitāti. «Nodokļu maksājumus no šiem uzņēmumiem iekasē (nodokļu likmes, deklarāciju un pārskatu iesniegšana, aprēķināto nodokļu nomaksa utt.) tāpat kā no jebkura cita uzņēmuma – atkarībā no tā, kādu uzņēmējdarbības formu tas ir reģistrējis, piemēram, SIA vai arī velorikšas vadītājs kā pašnodarbinātā persona. Nodokļu nomaksas kontroli VID īsteno, izmantojot risku analīzes sistēmu (fiziskām personām – riska analīzes sistēma
RASA, juridiskām personām – ESKORT). Šīs sistēmas pēc noteiktiem riska kritērijiem analizē visu VID rīcībā esošo informāciju par fiziskām un juridiskām personām – gan pašu nodokļu maksātāju deklarēto, gan no citu valsts reģistru datu bāzēm saņemto, gan citādā ceļā iegūto informāciju. Gadījumos, ja, piemēram, attiecīgās fiziskās personas izdevumi neatbilst legāli deklarētajiem ienākumiem, VID uzsāk attiecīgajam gadījumam atbilstošus kontroles pasākumus,» Neatkarīgo informē VID sabiedrisko attiecību nodaļa. Taču speciālisti norāda: «Diemžēl mēs nevaram arī pateikt, cik kopumā uzņēmumi ar šādu darbības veidu ir reģistrēti, jo valstī spēkā esošais NACE profesiju klasifikators neparedz atsevišķi šādu darbības veidu – visticamāk, tie varētu būt pieskaitāmi pie uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, tādēļ šādu uzņēmumu kopskaits nesniegs korektu ainu, cik uzņēmumi Latvijā nodarbojas ar velorikšu pakalpojumu sniegšanu.»
Internetā gan ir atrodama informācija tikai par vienu uzņēmumu, kurš norāda, ka sniedz velorikšas pakalpojumus – SIA Mill Pro, un šā uzņēmuma pārstāvis Staņislavs, kurš nevēlējās atklāt savu uzvārdu, Neatkarīgajai norādīja, ka tas, ka likumdošana nedefinē, kas ir velorikša, nebūt nepalīdz biznesam. Proti, kārtība šajā nozarē sāksies tad, kad kāds to kontrolēs. Jau iepriekš ir bijušas nesaskaņas ar likumsargiem, kas, pamatojoties uz to, ka velorikša ir velosipēds, ar kuru nevar veikt pasažieru pārvadājumus, uz laiku bija apturējusi visu velorikšu darbību. Rezultātā dažas kompānijas pat bankrotējušas. Staņislavs arī pastāstīja, ka pašlaik likumdevēju gaiteņos ir iesprūduši grozījumi ceļu satiksmes noteikumos, kuri definētu, kas ir velorikša, un tādējādi beidzot parādītos likumīgs pamats ieviest kārtību.
Satiksmes ministrija 2011. gada 19. maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi Ministru kabineta noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta
2004. gada 29. jūnija noteikumos Nr.571 «Ceļu satiksmes noteikumi». Par noteikumu projektu saņemti Tieslietu ministrijas iebildumi, kuri tiks izskatīti starpministriju sanāksmē 2011. gada 19. oktobrī. «Normatīvajos aktos nav plānots ieviest terminu velorikša. Noteikumu projekts paredz, ka velosipēdu, kas izgatavoti pasažieru pārvadāšanai un tiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai, izmantošanas nosacījumus un kustības maršrutu, izvērtējot tā sabiedriskās nepieciešamības un drošības kritērijus, nosaka attiecīgā pašvaldība,» Neatkarīgajai norāda Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Balgalve.