Kaut arī ir paredzēti tiesiski mehānismi, kā tikt galā ar īres un komunālo pakalpojumu nemaksātājiem, pašlaik to izdarīt kļūst arvien sarežģītāk.
SIA Avota nami tehniskā direktore Valentīna Starostnieka saka: "Protams, parādu lielums pieaug un parādnieku skaits palielinās!" Viņai piebalso arī citi Rīgas pašvaldības namu apsaimniekotāji. Atzīstot, ka situācija kļūst arvien traģiskāka, viņi norāda, ka parādu piedziņas process ir ilgs. Tiesāšanās velkas vismaz gadu vai divus. SIA Rīgas centra apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Uldis Bārbalis stāsta, ka tiesvedībā atrodas daudz lietu, 40 nonākušas pie tiesu izpildītājiem, bet līdzekļu atgūšana likumā noteiktā kārtībā notiek lēni. Turklāt, lai tiesātos, namu pārvaldēm vajadzīgi līdzekļi nodevu un citu izdevumu nomaksai. Liekas naudas tām nav.
Tāpēc apsaimniekotāji meklē veidu, kā ne tikai piespiest, bet arī palīdzēt samaksāt rēķinus. "Parādā ir ne tikai dzīvokļu īpašnieki, bet arī nedzīvojamo telpu nomnieki. Jūtami vairāk parādā paliek mazo veikaliņu īpašnieki. Vasarā par parādiem neprasījām soda naudu, daudzi gaidīja, lai var norēķināties bez soda procentiem," atzīst V. Starostnieka. Neatkarīgā jau rakstīja, ka SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs patlaban interesējas par juridiski korektu veidu, kā bezdarbniekiem piedāvāt darbu pašvaldības labā un noslēgt līgumu, ka viņi maksās par komunālajiem pakalpojumiem. SIA Pļavnieku nami aprēķina brīvprātīgu avansa maksājumu par vēl nepatērēto siltumenerģiju. Tomēr lielākoties tiek slēgti parādu nomaksas grafiki.
Arī SIA Mežciema namsaimnieks vadītājs Pēteris Ladnijs ir norūpējies, ka nelielajai namu pārvaldei iedzīvotāji nav samaksājuši kopumā apmēram 400 000 latu. "Situācija pasliktinās, parādnieku kļūst vairāk. Esmu izdarījis visu, lai cīnītos ar viņiem. Noslēdzam parādu nomaksas grafiku, gatavojam lietas tiesām. Šajā sezonā Rīgas siltums pateica – ja pēdējais rēķins nav pilnībā apmaksāts, tad pieslēgs tikai mājas, par kurām ir garantija, ka maksās. Man bija viena māja bez parāda. Viena!" viņš stāsta.
Tāpēc pašvaldības namu apsaimniekotājiem Rīgas dome atļāvusi izmantot tā dēvēto overdraftu jeb īstermiņa aizdevuma līgumu ar banku. Pilsētas izpilddirektoram šobrīd nav citu iespēju, kā ietekmēt nemaksātājus, kā vien tiesa, bet maksātājus saldēt arī nedrīkst. Tāpēc aizdevumu 386 000 latu apmērā nesen lūgusi SIA Sarkandaugava. No pagājušā gada oktobra līdz šā gada septembrim visi namu apsaimniekotāji ir izmantojuši šādus iekšējos limitus. Piemēram, SIA Purvciema nami izlietoja gandrīz 227 000 latu, SIA Vecmīlgrāvis – 115 000 latu.
U. Bārbalis neslēpj, ka pat pēc daudzajām tiesu lietām pret parādniekiem pēdējā gada laikā atgūts maz naudas. Tāpēc norēķiniem ar Rīgas siltumu uzņēmums spiests izlietot arī ēku remontam paredzēto naudu. Tas sadusmo apzinīgos maksātājus, bet remonts mazliet pagaidīs, saka U. Bārbalis. "Valsts kontrole var teikt, ka nedrīkst aiztikt apsaimniekošanai paredzētos līdzekļus. Bet ko darīt, ja pēdējā gada laikā parādi un parādnieku skaits dubultojies? Šovasar tie saruka tikai par piecām kapeikām, jo cilvēki zina, ka apkuri vienam dzīvoklim atslēgt nevar, tāpēc vispirms nomaksā bankām, par telefonu, gāzi un elektrību," viņš ir novērojis.