Rīgas graustam Brīvības ielā 78a jāuzliek pagaidu jumts

Ceturtdien, 3. februārī, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs kopā ar tehniskajiem speciālistiem izbraukumā pārbaudīja, kā tiek izpildīts Rīgas domes lēmums par piespiedu sakārtošanu objektā Brīvības ielā 78a.

Ēkas apskatē secināts, ka veikti tikai daļēji konservācijas darbi – ēkas pirmajā stāvā noslēgti logi un durvis, bet vairāki otrā stāva logi palikuši vaļēji. Tomēr vislielāko bīstamību rada apstāklis, ka ēkai vietām joprojām trūkst jumta seguma, kas bojā ēkas un jumta konstrukcijas un dekoratīvos elementus.

Īpašuma departamenta direktors uzsvēra, ka kopumā īpašnieks pagaidu sakārtošanas darbus veicis neapmierinoši, un noteica stingrus termiņus – līdz 17. februārim īpašniekam jāiesniedz dokumenti, kas garantē objekta tehniskā projekta izstrādes uzsākšanu, un līdz marta sākumam jāuzliek pagaidu jumts.

Objekta, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, īpašnieki – firma „VG BRHEER Latvia”, pērnā gada 20. decembrī informēja pašvaldību, ka vēlas atjaunot ēku, taču Īpašuma departaments vēl nav saņēmis dokumentus, kas apliecinātu ēkas rekonstrukcijas darbu izpildei nepieciešamā tehniskā projekta izstrādes uzsākšanu.

Gadījumā, ja netiks veikti nepieciešamie uzlabojumi – pagaidu jumta uzstādīšana – pašvaldība tos veiks piespiedu kārtā un finansiālos izdevumus piedzīs no īpašnieka.

Divstāvu arhīva ēkas īpašnieki – SIA „VG BRHEER Latvia” – pašvaldības uzmanības lokā nonāca jau 2000. gadā, kad īpašniekam tika nosūtīta pirmā vēstule ar brīdinājumu mēneša laikā sakārtot vai nojaukt būvi, lai tā neapdraudētu garāmgājējus. Līdz šim īpašnieks nekādus reālus ēkas rekonstrukcijas vai atjaunošanas darbus nav veicis, izņemot 2006. gada novembrī NATO samita laikā uzlikto dekoratīvo sietu ielas puses fasādei.

Latvijā

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Svarīgākais