Rīgai pievilcīga dzīves vide un pakalpojumi un darbavietas jānodrošina ne tikai savā administratīvajā teritorijā, bet plašākā mērogā, šodien diskusijā par Rīgas metropoles izaicinājumiem teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Kā informēja ministra padomnieks Miks Strazdiņš, ministrs diskusijā uzsvēra, ka, izmantojot integrētu pieeju un kompleksus risinājumus, iesaistītajām pusēm jāsadarbojas arvien ciešāk, lai panāktu saskaņotu un koordinētu reģiona attīstību.
"Vairāk nekā puse no galvaspilsētai piegulošo pašvaldību iedzīvotājiem strādā Rīgā, un līdz ar to ir novērojama augsta ikdienas migrācija. Tas Rīgas plānošanas reģionam uzliek papildu pienākumu risināt kopīgus jautājumus, kas skar iedzīvotājus visā Pierīgas teritorijā, turklāt jau ir izveidoti priekšnoteikumi, lai vienotā saimnieciskā telpā pieņemtu reģionam stratēģiskus lēmumus," teica ministrs.
Viņa ieskatā, lai risinātu šos kopīgos izaicinājumus un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, svarīgi esot īstenot ciešu sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm - starp nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem un Pierīgas pašvaldībām.
Līdzās citām Baltijas jūras reģiona un Ziemeļeiropas metropolēm Rīgas reģionam esot jāspēj pozicionēties un konkurēt arī starptautiskā mērogā, iekļaujoties starptautiskajos izglītības, zinātnes un inovācijas tīklos, veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī kombinējot privāto un publisko resursu efektīvu izmantošanu, norādīja Plešs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieskatā arī Latvijā atsevišķu Rīgas aglomerācijas jautājumu risināšanai varētu tikt izveidotas kapitālsabiedrības, piemēram, sabiedriskā transporta un mobilitātes jautājumos, komunālo pakalpojumu, tai skaitā ūdenssaimniecības jomā.
Šāda pārvaldības modeļa iedzīvināšana kā vadošajam partnerim būtu jābūt Rīgas pilsētas pašvaldībai, savukārt dalībnieki būtu tās pašvaldības, ar kurām konkrētajā jautājumā nepieciešama visciešākā sinerģija, atbalstot ar daļu no saviem budžeta līdzekļiem.
Jau tagad ir radīta virkne priekšnoteikumu veiksmīgai jautājumu risināšanai Rīgas metropoles areāla attīstībai - pārskatītas robežas, izveidota reģionālo projektu un funkcionālo teritoriju pieeja Eiropas Savienības fondu līdzekļiem 2021.-2027.gadam.
Piemēram, VARAM plānotais atbalsts reģionālās attīstības jomā minētajā periodā ir gandrīz 286 miljoni eiro, savukārt no Atveseļošanās fonda līdzekļiem līdz 2027.gadam Rīgas metropolei būs pieejami 295 miljoni eiro transporta infrastruktūrai virzībā uz klimatneitralitāti.
Ministrs uzskata, ka Rīgas metropoles areālam jākonkurē ar citām Baltijas reģiona metropolēm, nevis citiem Latvijas reģioniem. Tas sasniedzams, ja pašvaldības nāks klajā ar kvalitatīviem projektiem, kas stiprinātu starptautisko konkurētspēju.
Kā ziņots, šodien notika Eiropas teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkla (ESPON) pētījuma "METRO - Kohēzijas politikas loma un nākotnes perspektīvas metropoles areālu un pilsētu plānošanā" rezultātu prezentācija.
Rīgas metropoles areāls ir viena no astoņām Eiropas valstu metropoļu teritorijām, kura tika iekļauta ESPON pētījuma apskatā.
Rīgas metropoles areāls apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un Jūrmala un septiņi novadi - Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas. Pie funkcionālās teritorijas pieder arī Saulkrastu novads.
Metropoles centrālā daļā dzīvo ap miljons iedzīvotāju, bet tā kopējā platība ir 3359 kvadrātkilometri un šajā teritorijā tiek saražoti 70% Latvijas Iekšzemes kopprodukta.