Arhitektoniski risinās Brīvības alejas pārveidi Rīgā
Arhitektu savienība pēc Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā iniciatīvas izsludinājusi konkursu Brīvības alejai — zaļajai joslai no Raiņa bulvāra līdz viesnīcai Latvija.
Konkurss izsludināts ar mērķi atrast praktiskus risinājumus pilsēttelpas daļai, piešķirot gatvei gan vēsturiski filozofisku, gan mūsdienu tehnoloģijās un estētikā balstītu vides mākslas dimensiju.
Brīvības piemineklis ir Latvijas valstiskuma un latviešu tautas neatkarības simbols. Liepu aleja Brīvības ielas sākuma posmā ir loģisks šī pieminekļa lineārs turpinājums. Tā ir piemērota pilsēttelpa, lai akcentētu trīs mūsu valstij un sabiedrībai būtiskus aspektus — vēsturisko, mūsdienu un eiropeisko — un katrs no tiem simboliski izgaismo simtiem cilvēku. Viens tos, kuri no pirmās atmodas iet līdz Satversmei; otrs tos, kuri pasludināja Neatkarības deklarāciju līdzās ar tiem, kuri šobaltdien ceļ Latvijas cieņu un godu; trešais tos, kuri bija un ir mūsu draugi un atbalstītāji Eiropā.
Rudenī svinamiem svētkiem - 11.novembrim Lāčplēša dienai un 18.novembrim LR proklamēšanas dienai jau ir izveidojušās tradīcijas, to atceres pasākumiem ir arī simboliskas vietas un veidi – 11.novembra krastmala Rīgā un sveču liesmas pie Rīgas pils sienas, 18.novembrī – ziedu nolikšana un valsts vadītāju uzrunas Brīvības pieminekļa priekšā. Taču ikgadējiem trim ļoti svarīgiem pavasarī atzīmējamiem datumiem 1. maijam – LR Satversmes sapulces sasaukšanas dienai un Latvijas iestāšanās ES gadadienai, 4.maijam – LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai un 9.maijs – Eiropas dienai joprojām nav ne savu rituālu, ne vietas. Joprojām daudzu ļaužu atmiņā 1. un 9. maijs palicis ar padomju laika interpretāciju. Nav izdevies uzsvērt, ka 1.maijs - Satversmes sapulces jeb pirmā Latvijas parlamenta sasaukšana, kā arī Latvijas iestāšanās ES vēsturiski ir ne mazāk svarīga kā LR proklamēšana; 4.maijs ir iegājis tautas emocionālajā atmiņā, taču ārpus Saeimas ēkas tā atzīmēšanai nav atbilstošas vides; 9.maijs galvenokārt tiek asociēts ar sarīkojumu pie Uzvaras pieminekļa. Savukārt tas, ka visā kontinentā jau 60 gadus 500 miljoniem cilvēku šai dienā ir eiropeiskās identitātes un kopības svētki, bet nacisma sagrāvi viņi atzīmē 8.maijā, Latvijā joprojām nav pašsaprotami.
Vēsturiski svarīgie notikumi, kas, ar vides mākslas, arhitektūras un dizaina līdzekļiem atainoti Brīvības bulvāra posmā no Raiņa bulvāra līdz Elizabetes ielai, var dot būtisku papildinājumu Latvijas brīvības un neatkarības galvenajam simbolam — Brīvības piemineklim.
Šī Brīvības alejas tematiskā koncepcija ir akceptēta Latvijas Arhitektu savienībā, 4.maija Neatkarības Deklarācijas klubā, Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā, Pilsoniskajā aliansē, kas apvieno vairāk nekā 100 sabiedrisko organizāciju (kopā ap 30 tūkstoši nevalstisko organizāciju biedri) u.c. Projekta realizāciju praktiski nepieciešams uzsākt 2011.gadā, lai tas godam izceltu Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā un Latviju kā ES prezidējošo valsti 2015.gadā.
Atbalstot 4.maija atceres Rīcības komitejā izvirzīto ideju par Brīvības bulvāra sākuma liepu gatves nosaukšanu par Brīvības aleju, šī konkursa mērķis ir rast praktiskus risinājumus, kas piešķirtu gatvei gan vēsturiski filozofisku, gan mūsdienu tehnoloģijās un estētikā balstītu vides mākslas dimensiju. Radīt vietu, kur vienkārši un vienlaikus emocionāli atzīmēt Latvijas vēsturei un šodienai svarīgus notikumus, piesaukt Latvijas izcilāko ļaužu vārdus un pateikt paldies mūsu citvalstu draugiem, kuri sekmējuši Latvijas atgriešanos Eiropas saimē.