Pēc Valsts zemes dienesta datiem, Latvijā kopumā ir 2,43 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. No tiem 1,56 miljoni ha regulāri tiek pieteikti dažādiem ES finansētajiem platību maksājumiem.
Par pārējo informācijas līdz šim nebija. Par to, cik daudz un cik efektīvi tiek izmantota mūsu lielākā bagātība – Latvijas auglīgā zeme, uz sarunu aicinājām Lauku atbalsta dienesta vadītāju Annu Vītolu - Helvigu.
– Lauku atbalsta dienestam līdz šim nebija pilnvērtīgas informācijas par apmēram 800 tūkstošiem ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Nupat ir beigusies platību apsekošana un apkopota informācija par faktiski izmantoto lauksaimniecības zemi. Kādi ir šie rezultāti?
– Līdz šim mums bija pieejama informācija par tām platībām, kuras tiek pieteiktas platību maksājumiem. Mēs zinājām, kā tās tiek izmantotas, kas tās apsaimnieko un cik efektīvs ir viens vai otrs apsaimniekošanas veids. Taču, kā redzat pēc skaitļiem, mums trūka informācijas par apmēram trešo daļu zemes platību, kas, pēc Valsts zemes dienesta datiem, skaitās lauksaimniecībā izmantojama zeme.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un zemes nodošanas atpakaļ tās likumīgajiem īpašniekiem ir pagājuši 20 gadi. Nebūt ne visi īpašnieki ir rūpējušies par savu zemi. Daudzviet bijušo tīrumu vietā ir krūmāji un pat koku jaunaudzes, kas izveidojušās dabiskā ceļā.
Kopumā apsekojām 2,35 miljonus ha, jo jau sākotnēji, lai taupītu līdzekļus, tika pieņemts lēmums neapsekot tos īpašumus, kuros ir mazāk par 1 ha. Rezultāti rāda, ka Latvijā 370 tūkstoši ha ir pilnībā nekopti. No tiem 50 tūkstoši ha ir aizauguši ar krūmiem un kokiem un to atgriešana lauksaimniecības zemju statusā prasa milzumu līdzekļu.
– Kādi ir iespējamie risinājumi, lai Latvijas lielākais resurss – zeme – tiktu atbilstoši apsaimniekots?
– Jau pavasarī Ministru kabinets pieņēma lēmumu aplikt ar dubultu īpašuma nodokli tos zemju īpašumus, kuri netiek pienācīgi apsaimniekoti. Zemju uzskaite un nesen veiktais darbs ir pakārtots iepriekšminētajam lēmumam, jo nodokļu iekasēšana iespējama tikai tad, ja ir sakārtota uzskaites sistēma. Nākamajā gadā būs jāsāk maksāt par neapstrādāto zemi. Ceru, ka tas mudinās nekopto zemju īpašniekus sākt lauksaimniecisko ražošanu pašiem, īpašumus iznomāt citiem lauksaimniekiem vai arī pārdot. Zemju īpašniekus var iedalīt divās kategorijās – ir liela starpība starp veciem cilvēkiem, piemēram, Latgalē, kuriem pieder daži ha, bet veselības stāvoklis neļauj efektīvi saimniekot, un starp tiem, kuriem pieder lielas zemes platības, bet tās netiek apsaimniekotas.
– Nodokļa palielināšana ir represīva metode, kas būtībā neveicina lauksaimniecības attīstību. Varbūt kāds vēlas kaut ko uzsākt ar šo zemi, bet viņam nav nedz pieredzes, nedz tehnikas...
– No vienas puses – jā, bet no otras puses – Latvijā ir liels pieprasījums pēc lauksaimniecībā izmantojamas zemes. To labprāt iegādājas vai arī nomā lauksaimniecības uzņēmumi, kuri savu darbību vēlas paplašināt. Tātad zemes īpašniekam ir izvēle. Ceram, ka jaunie noteikumi vismaz daļēji palīdzēs paplašināt ražošanu tiem, kuri to vēlas. Jāatzīst, ka zemes pārdošanai šobrīd nav izdevīgākais laiks, bet jāatceras, ka ar katru gadu, kad zeme netiek apkopta, tā aizaugot zaudē savu vērtību.
– Kas vēlas zemi pirkt vairāk – ārvalstnieki vai vietējie?
– Nevar noliegt, ka ārvalstnieku interese par Latvijas lauku zemi tiešām ir liela, un, ja paskatāmies, kam pieder lielākās zemes platības, tad jāsecina, ka daudz īpašnieku ir ārvalstnieki – privātās un juridiskās personas. Lai veiktu pilnvērtīgāku analīzi, Lauku atbalsta dienestam jāapkopo visa iegūtā informācija.
– Noslēgumā nedaudz par platību maksājumiem. Latvijā ir viszemākie vidējie platību maksājumi Eiropas Savienībā – 65 lati par ha. Savukārt Nīderlandē, kur maksājums par hektāru ir visaugstākais ES, tie ir 426 lati. Vidēji ES valstīs par vienu ha lauksaimnieki saņem 194 latus. Sakiet, kas ir vainīgs pie šādas situācijas un vai ir iespējamas izmaiņas?
– Izmaiņas ir iespējamas tikai pēc 2013. gada, kad sāksies jaunais plānošanas periods. Diskusijas par maksājumu izlīdzināšanu Briselē jau notiek.