Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) piedāvājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) satikties un mēģināt rast kompromisu, lai pašvaldībai Satversmes tiesā (ST) nebūtu jāapstrīd ministra rīkojums par atsevišķu atkritumu apsaimniekošanu regulējošo saistošo noteikumu punktu apturēšanu, informēja pašvaldībā.
Rīgas dome pērn 18.decembrī ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu ministra rīkojumu apstrīdēt ST. Domei ir tiesības vērsties ST trīs mēnešu laikā no brīža, kad rīkojums saņemts, taču Burovs nosūtījis Pūcem vēstuli, aicinot satikties, "apsvērt iespējamo kompromisu, izdarot grozījumus saistošajos noteikumos un, iespējams, atceļot rīkojumu".
"Uzskatu, ka šāds risinājums ļautu taupīt administratīvos un finanšu resursus, kas būtu nepieciešami tiesvedības gadījumā, kā arī kalpotu par labu piemēru ministrijas un pašvaldības sadarbībai normatīvo aktu izstrādes procesā," paudis Burovs.
Kā ziņots, ar decembrī izdoto ministra rīkojumu ir apturēta Rīgas domes 2019.gada 29.novembra saistošo noteikumu "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā" 8.4.apakšpunkta un 11.punkta darbība. Šajos punktos atrunāts atkritumu savākšanas biežums uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārtikas tirdzniecību vai ēdināšanu, kā arī tiem klientiem, kas veic atkritumu šķirošanu.
Domē skaidroja, ka saistošo noteikumu 11.punkta apturēšana nozīmē, ka šobrīd pilnīgi visiem klientiem, kuri vēlētos iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, tiek liegta iespēja samazināt nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un līdz ar to - arī pakalpojuma izmaksas.
Savukārt ministrijā skaidroja, ka punkti apturēti, jo tie ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas, piemēram, nosaka, ka bioloģiski noārdāmos atkritumus savākšanas punktā uzglabā ne ilgāk kā 72 stundas vasaras periodā vai 168 stundas ziemas periodā.
Ministrijā arī skaidroja, ka saistošo noteikumu 8.4.apakšpunkts noteic, ka saimnieciskās darbības veicējam, kura darbība ir saistīta ar pārtikas preču tirdzniecību, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai, kas nodarbojas ar pārtikas produkcijas ražošanu, vai apstrādi un, kurš noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņā ar saistošo noteikumu 34.punktu - atkritumus izved ne retāk kā vienu reizi četrās nedēļās.
Ņemot vērā, ka tas saistās ar bioloģiski noārdāmiem atkritumiem - pārtikas produktu atliekām -, šāda termiņu neievērošana var radīt smagas, pat neprognozējamas sekas, piemēram, dažādas epidemioloģiskās situācijas, grauzēju un citu dažādu infekcijas pārnēsātāju nekontrolētu savairošanos un tamlīdzīgi.
Turpretim Rīgas dome šādiem ministrijas apgalvojumiem nepiekrīt, uzsverot, ka ministrijas minētie Ministru kabineta noteikumu nav attiecināmi uz konkrēto situāciju, jo piemērojami tikai tādu sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas infrastruktūras apkalpošanai, kas ir publiski pieejami plašam sabiedrības lokam.
Proti, saistošo noteikumu 8.4.apakšpunkts piemērojams tikai attiecībā uz nešķiroto sadzīves atkritumu daļu un attiecībā uz tādu saimnieciskās darbības veicēju, kurš noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par dalīti savāktu sadzīves atkritumu izvešanu.
Domē skaidroja, ka tajās mājsaimniecībās, kurās atkritumi tiek šķiroti, konteineri pārējiem - nešķirotajiem atkritumiem - pildās daudz lēnāk. Kā rezultātā pakalpojuma sniedzēji izved pustukšus konteinerus, bet iedzīvotājiem jāmaksā par pilno atkritumu apjomu. Rīgas domes saistošie noteikumi paredzēja šo situāciju labot, taču Pūce ar savu rīkojumu to esot liedzis.
Pirmo reizi pašvaldība saistošos noteikumus atkritumu apsaimniekošanas jomas regulēšanai pieņēma oktobrī, taču VARAM tos nesaskaņoja. Ņemot vērā ieteikumus, atkārtoti papildinātie noteikumi tika pieņemti novembra beigās.
