Ja iedzīvotāju maksātspēja būs tikpat zema kā pašlaik un netiks veiktas izmaiņas esošajos likumos, pašvaldības namu apsaimniekotājiem jeb namu pārvaldēm ir visas iespējas bankrotēt.
Vēl vienas ļoti bargas ziemas apstākļos tās vairs nespēšot parādnieku vietā norēķināties ar siltumenerģijas un ūdens piegādātājiem. Saeimā šo jautājumu nerisina, aizbildinoties ar Satversmes normām.
Kopumā privātīpašnieku, valsts un pašvaldību dzīvojamā fonda parāds par siltumenerģiju maija sākumā Rīgā bija vairāk nekā 8 miljoni latu. Vislielākās parādnieces bija tieši namu pārvaldes ar nenomaksātiem 5 miljoniem latu. Nav zināms, cik liela ir kopējā parādu summa arī par ūdeni, īri un citiem maksājumiem.
Vēl vienu ziemu neizvilks
Uzņēmuma Rīgas siltums Informācijas daļas vadītāja Linda Rence skaidro, ka, salīdzinot ar 2009. gadu, nomaksa kļuvusi par 2,8–2,9 procentiem sliktāka. "Ar šo situāciju rēķinājāmies, jo, pieaugot bezdarbnieku skaitam, maksātspēja samazinās. Tomēr situāciju kā traģisku nevērtējam," viņa saka. Savukārt pašvaldības namu apsaimniekotāji situāciju vērtē tieši tā – ir traģiski! Neoficiāli viņi atzīst, ka pārkāpj likumu, jo ēkas remontdarbiem paredzētos līdzekļus iztērē iedzīvotāju parādu nomaksai, ko darīt nedrīkst. Taču citas izejas nav, jo namu pārvaldītājam piespiedu kārtā liek norēķināties par pakalpojumiem ar pašvaldības uzņēmumiem – Rīgas ūdeni un Rīgas siltumu, skaidro kāds apsaimniekotāju pārstāvis. Pēc viņa teiktā, ziemā rēķini par apkuri ir 75 procenti no visu maksājumu summas, par ūdeni – 15 procenti. Apsaimniekotāja rīcībā paliek 10 procenti. Tas nozīmē, ka no gadu gaitā uzkrātajiem līdzekļiem tiek dotēti norēķini par apkuri un citi maksājumi un vienu sezonu tā var izvilkt. "Ja apsaimniekotājs remontu naudu iztērē parādu nomaksai, tas ir nepareizi. Viņš nevar iekasēt naudu no manis, lai izsniegtu kredītu manam kaimiņam!" iebilst Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna.
"Ko tad, ja nākamā ziema būs tikpat barga kā šī? Ja tā turpināsies, tad līdzekļi būs iztērēti, namu pārvaldēm vajadzēs gan atzīt, ka tās ir pārkāpušas likumu, gan pateikt iedzīvotājiem – jūsu naudas vairs nav, esam bankrotējuši!" situāciju komentē Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
Rīgā centralizē
Tikmēr Rīgā 15 namu pārvaldes ir apvienotas vienā uzņēmumā, un pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs uzskata, ka situāciju būs iespējams atrisināt ar vienotu stratēģiju mājokļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā. Rīgā parāda summa krītoties, piemēram, par janvāri tie bija 10 miljoni latu, par aprīli – 5 miljoni latu. Līdz janvārim par siltumu bija norēķinājušās visas namu pārvaldes, bet šogad sākusi krāties parādu aste.
Brīdina par bīstamu tendenci
"Agrāk tik traki nebija!" izsaucas pašvaldības uzņēmuma Valdemāra nami valdes priekšsēdētājs Uldis Bārbalis. Arī citi apsaimniekotāji uzsver, ka parādnieku skaits aug. Ģ. Beikmanis atzīst, ka, salīdzinot ar 2009. gadu, parādu summa Latvijā palielinājusies vidēji trīs reizes.
U. Bārbalis brīdina, ka pašlaik samazinās parādu pieauguma temps, nevis parādnieku skaits. Agrākos gados cilvēki parādus nomaksāja vasarā, bet pērn pirmo reizi parādījās bīstama tendence – ja iedzīvotāju parāds namu apsaimniekotājam kopumā bija vairāki simti tūkstošu latu, tad vasarā tas samazinājās tikai par vienu diviem tūkstošiem. "Maksātspēja neuzlabojas. Es to jūtu, jo mums jau tie rēķini ir jāapmaksā," konstatē U. Bārbalis.
Tiesa piedzen... 2 latus
Ko darīt? Apsaimniekotāji vispirms piedāvā noslēgt parādu nomaksas grafiku. "Diemžēl maksājums namu pārvaldēm nav prioritāte. Cilvēki maksā vispirms bankām, jo zina, ka vienam dzīvoklim apkuri vai ūdeni neatslēgs," stāsta U. Bārbalis. Ja vienošanos ar parādnieku noslēgt nav iespējams, namu pārvalde viņu sūdz tiesā. Lai sagatavotu pieteikumu tiesai, nepieciešami resursi – nauda un speciālisti. U. Bārbalis neslēpj, ka grāmatveži štatu samazināšanas dēļ nespēj tikt galā ar visiem papīru darbiem. "Tiesas prasa ekonomisko pamatojumu par katru pozīciju visam parāda periodam. Lai to izdarītu, man jānodarbina ekonomists. Nauda vajadzīga tiesas izdevumu segšanai," viņš skaidro.
Viņa pieredze liecina, ka namu pārvaldes pat tiesājoties var palikt ar garu degunu. Bijis gadījums, kad iedzīvotājs par īri un komunālajiem maksājumiem iekrājis 1000 latu parādu. No tiem namu pārvalde saņēma divus latus par valsts nodevu, jo pirmām kārtām līdzekļi tika pietiesāti par labu bankai, tiesu izpildītājam un tā tālāk.
M. Rubīna ierosina situāciju risināt ar pagaidu parādu uzkrāšanu, kā arī noslēgt vienošanos par pakāpenisku parādu nomaksu. "Izsviest no dzīvokļa nav risinājums," viņa uzskata.
Saeimā nereaģē
Gan U. Bārbalis, gan Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko norāda uz absurdu situāciju – parādnieks, būdams parādā apsaimniekotājam, var pārdot dzīvokli, bet jaunajam īpašniekam šis parāds nav saistošs. Ģ. Beikmanis ir sašutis, jo saņēmis atbildi Saeimā, ka Satversme aizstāv privātīpašumu, tāpēc nedrīkst parādu piesaistīt konkrētam dzīvoklim. "Bet toreiz, kad rakstīja Satversmi, taču nebija īpašumu kopējā mājā!" atgādina Ģ. Beikmanis. Tagad šādu parādu iekļauj ēkas kopējā bilancē un apsaimniekotājs ir spiests lauzīt galvu, no kādiem līdzekļiem to samaksāt. Kas notiks, ja paliks parādā? "Nākamo apkures sezonu uzsāksim tikai tad, kad par šo norēķināsies pilnībā," atbild Rīgas siltumā.
***
UZZIŅAI
Namu apsaimniekotāju, SIA, parāds par piegādāto siltumenerģiju (09. 05. 2010.), Ls
Viesturdārzs 0,00
Purvciema nami 0,00
Juglas nami 0,00
Vecmīlgrāvis 50 000,00
Zemgale 174 651,71
Pļavnieku nami 645 977,31
Krasta nami 184 125,64
Daugavas nami 280 000,00
Avota nami 112 913,65
Ķengaraga nami 384 245,63
Rīgas centra apsaimniekotājs 159 570,14
Valdemāra nami 270 318,35
Kurzemes namu apsaimniekotājs 1 950 703,38
Mežciema namsaimnieks 277 969,70
Sarkandaugava 553 181,82
Kopā 5 043 657,33
Avots: Rīgas dome