Rīgas ūdensapgādes muzeja palmas aizceļo pie krokodiliem

 
SAREŽĢĪTI. Nonest vairāk nekā četrus metrus garās palmas pa kāpnēm un iekraut mašīnā ir ļoti atbildīgs un sarežģīts process – te nepieciešams ne tikai vīru spēks, bet arī radoša pieeja procesam, it īpaši, ja to uzrauga ilggadējā palmu kopēja ©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Satraukumu pilna diena vakar bija gan SIA Rīgas ūdens paspārnē esošā Rīgas ūdensapgādes muzeja, gan Rīgas zoodārza darbiniekiem, jo no muzeja uz zoodārzu tika pārvestas trīs vairāk nekā 40 gadus vecas un apmēram četrus metrus augstas palmas, kā arī viena monstera.

Ūdensapgādes muzejam četru gadsimtu vēsture

Rīgas centralizētās ūdensapgādes sākums datējams ar 17. gadsimta vidu, kad tika izbūvēta pirmā zirgu vilkmes sūknētava un ūdens pilsētniekiem padots tieši no Daugavas. Savukārt 1903. gadā ar toreizējā pilsētas mēra Džordža Armitsteda svētību Bukultu muižas teritorijā pie Mazā Baltezera sākās sūknētavas kompleksa būvniecība. Komplekss saglabājies vēl šodien, un vienā no ēkām apskatāmas ūdensapgādes iekārtas no seniem un pavisam seniem laikiem - faktiski cauri visiem četriem gadsimtiem, kopš Rīgā izveidota centralizētā ūdensapgādes sistēma. Muzeja vadītājs Paulis Timrots stāsta: «Muzeju sākta veidot 1985. gadā, bet 1988. gadā tas tika atvērts apmeklētājiem. 70. gados bija paredzēts nojaukt vēsturiskās ēkas, bet, pateicoties Imantam Jēkabsonam un viņa domubiedriem, ēkas saglabātas un kalpo vēl šodien. Šeit redzamās iekārtas ir oriģināli - tās ir tieši tās pašas, kas savulaik veica ūdensapgādes procesu. Ļoti būtiski, ka 1903. gadā uzstādītās tvaikmašīnas, kas darbināja ūdenssūkņus, ir ražotas tepat Rīgā. Lielu darbu muzeja tapšanā ir ieguldījis Imants Jēkabsons - viņš savācis visas fotogrāfijas, dokumentus un citas Rīgas ūdensapgādes vēstures liecības.»

PALMAS un monsteras ir Annas Kusiņas rūpju bērni. Vairāk nekā 40 gadus lolotie augi nu tiek nodoti svešās, bet tomēr uzticamās rokās. / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Muzeja plašajā ekspozīcijā iespējams iepazīties ar iekārtām, kas savulaik pildījušas ūdensapgādes funkcijas, bet tagad ir uzskatāmas par tā laika inženierijas lieciniekiem un vēstures vērtībām. Ūdensapgādes muzeju iespējams apmeklēt, iepriekš piesakoties e-pastā: pr@rigasudens.lv.

Sēklas atvestas no Sočiem

Palmu vēsture ir ļoti interesanta: 70. gados tagadējās SIA Rīgas ūdens darbinieki devās ceļojumā uz Sočiem. Redzot, ka tur palmas aug visur un pat grāvmalās, entuziasti savāca sēklas un atveda tās uz Rīgu. Ja jau sēklas ir, jāstāda tās zemē, tad jau redzēs, kas izaugs. Sākumā mazās palmiņas lolotas siltumnīcā, bet vēlāk pārnestas uz muzeja ēku, kur jauki papildināja tā vizuālo noformējumu. Palmu galvenā kopēja un lolotāja ir Anna Kusiņa, kura 53 gadus bijusi Baltezera ūdensapgādes stacijas dārzniece. «Tagad jau ir vienkārši - aizbrauc uz Depo un nopērc speciāli palmām domātu gatavu mēslojumu. Senāk mēs mēslojumu pēc īpašas receptes no vairākiem komponentiem jaucām paši. Acīmredzot kopšana bijusi pareiza, ja reiz tās izaugušas tik lielas. Palmas sāk ziedēt tikai 40 gadu vecumā, kā tas arī teikts grāmatās par palmām - mūsējās zied ik gadu. Tagad jau esmu brīvsolī un tikai reizi nedēļā atnāku apraudzīt savas palmas, bet iepriekšējos vairāk nekā 40 gadus tās aprūpēju ik dienu. Palmu šķirne nav noskaidrota, un mums tas arī nav svarīgi - tās vienkārši ir mūsu palmas,» stāsta dārzniece Anna. Jāpiebilst, ka Annas kundze par Baltezera ūdensapgādes stacijas apkārtni vienmēr turējusi lielu rūpi. Par to liecina arī no Latvijas PSR Dārzkopības un biškopības biedrības 1975. un 1976. gadā saņemtie diplomi par skaistāko uzņēmuma dārzu.

MUZEJA VADĪTĀJS Paulis Timrots atgādina, ka, pateicoties bijušajam SIA Rīgas ūdens darbiniekam Imantam Jēkabsonam, šodien iespējams iepazīties ar 1903. gadā būvēto sūknētavas kompleksu, jo pagājušā gada septiņdesmitajos gados bija plānots to nojaukt / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Līdz šim muzejā bija septiņas palmas, kā arī vēl milzīgas monsteras, kas izvietotas galerijas otrajā stāvā. Augot palmām kļuvis par šauru - vienai pie otras saspiestām, tām saules ir par maz, tāpēc pieņemts lēmums šķirties no trim nezināmās sugas palmām un vienas monsteras. Palmas savā aprūpē ļoti labprāt pārņem Rīgas zoodārzs: turpmāk divas atradīsies pie krokodiliem tropu mājā, bet divas - žirafu mājā.

Palmu stādīšana - bīstama akcija

Palmu ceļam uz Tropu māju šis ir tikai pirmais cēliens, jo pirms tam jāveic vairāki priekšdarbi - jāizgatavo lielāki podi un jāpārstāda pašas palmas. Tālāk sekos ļoti bīstama akcija, jo palmas tiks ievietotas krokodilu ekspozīcijā. Zoodārza pārstāve Laura Līdaka skaidro: «Kopš 2001. gada, kad iegādājāmies krokodilus, viņi ir krietni paaugušies - tēviņš sasniedz jau gandrīz piecu metru garumu. Viens viņa astes vēziens var radīt nopietnas traumas cilvēkam, tāpēc palmu ievietošanai ekspozīcijā kārtīgi jāsagatavojas - jāsaskaņo gan zoologu, gan dārznieku, gan tehnisko darbinieku un dzīvnieku kopēju darbības, lai viss noritētu bez starpgadījumiem. Krokodilu baseinā tiks izlaists ūdens, lai krokodili uzturētos tā dibenā, vienlaikus jāizvieto vairogi, kas viņiem liegtu brīvi pārvietoties. Jāizņem logs, kas šķir apmeklētāju daļu no krokodiliem, un milzīgās palmas jānovieto tām paredzētajā vietā. Līdz šim tik bīstama akcija zoodārzā nav bijusi.»

Viena palma un monstera atradīsies žirafu mājas apmeklētājiem paredzētajā telpā. Gan apgaismojums, gan griestu augstums ir piemērots palmu turpmākai augšanai.

PALMAS sāk savu ceļojumu uz jaunajām mājām - Rīgas zoodārzu. Divas no tām tiks ievietotas tropu mājā pie krokodiliem, bet viena palma un monstera krāšņos žirafu mājas apmeklētāju telpas / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency