Sūrs ģimenes stāsts: 12 gadu vecumā meita izglābj savu mammu
“Mamma saka, ka tiks galā, bet es zinu, ka viņai nav, kam palūgt palīdzību!” sociālajā vietnē “Facebook” grupā “Palīdzēsim viens otram” administratoram Edijam Piparam raksta kāda 12 gadu veca jauniete.
Dzīves stāsts, ar kuru dalās meitene, ir ļoti skaudrs, bet diemžēl šādu gadījumu Latvijā ir daudz. “Pavisam nesen mēs saņēmām vēstuli, kas aizķēra mūs līdz sirds dziļumiem,” grupā raksta Edijs Pipras. “Tā bija rakstīta nevis no pašas sievietes, kas piedzīvoja vardarbību, bet no viņas 12 gadus vecās meitas. Meitenes vārdi bija klusi, bailīgi, bet ļoti spēcīgi. Viņa vienkārši gribēja palīdzēt savai mammai...”
Meitene atklāj, ka gadiem dzīvojot kopā ar patēvu, kurš regulāri dzer un ir vardarbīgs. Mamma esot cīnījusies iespēju robežās, cik vien var, bet īres iespējas ar trim bērniem sievietei bija ierobežotas. Pēc ilgāka laika tomēr esot radusies iespēja aizmukt. Sieviete sakrāmējusi mantas automašīnā, lai ar savām atvasēm aizbēgtu no varmākas, taču...liktenīgajā mukšanas dienā varmācīgais vīrietis sievieti ir pagrūdis. Sākumā trīs bērnu mamma nav jutusi nekādu sāpju, bet jau vakarā viņa nav spējusi staigāt, tāpēc nonāca slimnīcā. Izrādījās, ka no kritiena sieviete ir guvusi smagu traumu - lauztu krusta kaulu.
Viņa nelūdza nevienam palīdzību, baidīdamās no nosodījuma, tāpēc klusēja...taču viena no meitām vairs nespēja klusēt un uzrakstīja vēstuli, kurā lūdza palīdzību mammai.
Pateicoties līdzcilvēku atbalstam, izdevās nosegt slimnīcas izdevumus, taču skarbais dzīves stāsts ar to nebeidzas - sieviete turpina atgūties no traumas, pagaidām Edijs Pipras ar komandu turpina palīdzēt ģimenei, lai viņi pēc laika varētu kļūt neatkarīgi, taču šādu “klusējošo stāstu” ir nežēlīgi daudz.
Ja redzi savai kolēģei, paziņai vai kaimiņienei saraudātas acis, pastāvīgi nogurušu skatienu, izmisumu skatienā, nepaej garām - varbūt arī viņa vienkārši klusē, domādama, ka apkārtējie nosodīs. Iespējams, kādam, kurš cieš no vardarbības nepieciešama tikai viena saruna, lai spētu izrauties no jūga. Varbūt šī “klusējošā” ir tava piemājas veikaliņa kasierīte, tava bērna skolotāja vai tava kolēģe blakus kabinetā.
“Paldies, ka nepalikāt vienaldzīgi. Viņai tas nozīmē daudz,” pateicībā raksta stāsta varone - 12 gadus vecā meitene.
