Pēc pērngad tapušā teorētiskā dokumenta – Rīgas trokšņu kartes – šogad izstrādāts praktisks rīcības plāns, kurš nosaka četrus visneatliekamākos pasākumus galvaspilsētā, to ieviešana gan paredzēta 5 gadu laikā.
Rīgas un tās tuvākās apkaimes trokšņu karte tika izstrādāta pēc Eiropas Savienības prasībām. Konstatēts, ka lielākais skaļuma avots pilsētā ir sliežu transports. Piemēram, kartes izstrādātāji atzinuši, ka naktīs lielākā problēma vērojama mazstāvu apbūves rajonos. Klusajā Pārdaugavā, kur mājas atrodas cieši līdzās, troksnis ietekmē ļoti daudzus cilvēkus. Pētīta arī Rīgai tuvākā apkaime, turklāt secināts, ka lielākie trokšņu radītāji ir lielceļi, īpaši Garkalnes, Mārupes un Babītes novadā. Liela trokšņotāja ir arī starptautiskā lidosta Rīga.
Pārāk skaļa vide
Rīdzinieki, dzīvo pārlieku trokšņainā vidē. Apmēram 40 procentu pilsētas teritorijas atzīta par pārāk skaļu. Šādā vidē dzīvo, piemēram, Kundziņsalas, Beberbeķu iedzīvotāji, kā arī tie, kuri mīt Šķirotavas dzelzceļa stacijas rajonā. Savukārt dzelzceļa akustiskais troksnis naktīs visvairāk jūtams Āgenskalnā, Ķengaragā, Sarkandaugavā, Torņakalnā un arī pilsētas centrā. Bolderājā un Torņakalnā ir mājas, kas atrodas dažu metru attālumā no dzelzceļa sliedēm.
Lidmašīnu izraisītajam troksnim ir pakļauti apmēram 10 000 cilvēku, konstatēts pirms dažiem gadiem veiktajā pētījumā. Lielākā daļa no viņiem dzīvo Imantā un Zolitūdē, krietni mazāk – Bolderājā, Dagavgrīvā un Beberbeķos.
Četri pasākumi piecos gados
Rīgas domes (RD) Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš informē, ka tagad ir izstrādāts krietni konkrētāks dokuments – rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai tuvākajiem pieciem gadiem un laika posmam līdz 2019. gadam. Pašlaik domes Mājokļu un vides departaments ir izvēlējies tikai četrus visneatliekamākos pasākumus. Tie jāīsteno piecu gadu laikā 17 vietās Rīgā.
Līdz 2015. gadam valsts akciju sabiedrībai Latvijas dzelzceļš (LDz) nepieciešams veikt vilcienu kustības ātruma samazināšanu, izbūvēt troksni slāpējošus ekrānus un izveidot stādījumus gar sliedēm 27 vietās. A. Kļaviņš atzīst, ka ātrumu vietām nāksies samazināt arī tramvajiem, bet vietās, kur to nebūs iespējams izdarīt, nāksies uzbūvēt trokšņus slāpējošas sienas. Bolderājā jau vairākus gadus tāda siena ir, bet vismaz pirms kāda laika iedzīvotāji tik un tā sūdzējās par pārlieku skaļumu.
Dažus darbus atliks
Finansiāli dārgāko darbu – mājokļu skaņas izolācijas īpašību uzlabošanu (kopskaitā 163 mājokļiem Rīgā) – rīcības plāns paredz īstenot nevis konkrētā laika posmā, bet gan no 2015. līdz 2019. gadam. Tas saistīts ar pašreizējo ekonomisko situāciju. Zināms, ka RD jāuzlabo tās īpašumā esošo mājokļu fasāžu skaņas izolācija 45 ēkām. Pārējās mājas ir fizisku un juridisku personu, kā arī valsts īpašumā.
"Dies" pasarg skatīties uz cipariem!" A. Kļaviņš emocionāli reaģē uz rīcības plāna izmaksām – vairāk nekā 29 miljoniem latu. Viņš paskaidro, ka aprēķini veikti pirms nepilna gada. Turklāt šīs izmaksas jāattiecina uz situāciju, kad visus iecerētos pasākumus veiktu uzreiz. Neba visu naudu vajadzēs ieguldīt RD, ļoti lielu daļu nāksies maksāt citām institūcijām. Pašlaik naudas jautājums nav aktuāls, norāda A. Kļaviņš.