Latviski rāmais kopā ar krāsaino
Arhitekti, tēlnieki, dizaineri un mākslinieki vakar vērtēja Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajam konkursam iesniegtos monumentālās glezniecības darbu projektus.
Šogad plānots renovēt 19 Rīgas izglītības iestāžu ēkas un to fasādes noformēt ar mākslas darbiem. Tas nebūs pārspīlēti teikts, jo konkursā piedalījās profesionāļi - mākslinieki, dizaineri, arhitekti, kuriem ir attiecīgas nozares profesionālā vai augstākā izglītība.
Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzskata, ka šā gada konkursa ieguvums ir arhitektu un mākslinieku diskusija, jo viņiem par fasāžu noformējumu mikrorajonos ir dažādi viedokļi. Viņš saka: «Diemžēl par šo jautājumu nediskutē - vai spilgti noformēta ēka provocē, vai tas ir labi vai slikti? Visiem viss nepatiks, tādēļ lai arhitekti un mākslinieki diskutē kopā.»
Konkursa mērķis bija Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu ēku, kas būvētas pēc 20. gadsimta sešdesmito, septiņdesmito gadu tipveida projektiem, vienveidīgajai arhitektūrai piešķirt mākslinieciski augstvērtīgo fasādes dekoratīvo apdari - monumentālo glezniecības mākslas darbu. Žūrijas dalībnieku viedokļi bija atšķirīgi. Pirmajā atlases kārtā zaļais un pelēkais guva lielāku atbalstu nekā krāsainās ēku fasādes. Arhitekts Andris Kronbergs Neatkarīgajai teic, ka pelēkie un brūnie ir latviskie toņi un Latvijas vides raksturīgākā daļa. Taču katram žūrijas dalībniekam var būt savs skatījums, un atbilde nav jāmeklē krāsā. Arhitekts uzskata, ka cilvēki nesāks mīlēt savu māju krāsas dēļ, bet gan tāpēc, ka tajā būs ērti dzīvot, apkārtne būs apzaļumota, iekārtots bērnu rotaļu laukums.
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Aleksejs Naumovs aizstāv krāsainību - lai krāsa ienāk pilsētā. Viņš noteic, ka Rīgā ir vietas, kur «zaļš labi sēž, bet jābūt optimistam. Arī pļavā izejot, redzam dzelteno, violeto, brūno, ne tikai zaļo. Un bērnam ir jāredz krāsas». A. Naumovs ir pārliecināts, ka mikrorajonos nepieciešama svaiga elpa, ko var piešķirt krāsainas fasādes. Nevajag drūmai, pelēkai, degradētai ēkai blakus uztaisīt līdzīgu, tādu, kas neatšķiras. «Svarīgi, lai tā ir māksla. Monumentālā glezniecība nav strīpiņas, ko uzvelk. Vajag, lai šie darbi tiktu profesionāli īstenoti,» piebilst LMA rektors, komentējot mikrorajonu arhitektūru, kas lielākoties radīta pirms 50-60 gadiem. Uz jautājumu, kā mikrorajona iedzīvotājs vienkāršais lai izprot vēstījumu, ko, izraugoties projektus, žūrija vēlējusies vēstīt, A. Kronbergs atbild: «Svarīgāks ir mērķis - ko vēlaties cilvēkam pateikt - par estētiku, vides mākslu, arhitektūru, internacionālo, latvisko, mākslas sintēzi.» Viņa vērtējumā katrs no konkursam iesniegtajiem darbiem stāsta savu stāstu - kāds ir internacionāls, cits balstīts popārtā.