Rīgas satiksmes infrastruktūrai ieplānoti ap 200 miljoniem eiro

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

- Attiecībā uz ielu stāvokli, pagalmiem, satiksmes organizāciju Rīgas dome tiek lamāta un rāta jau daudzus gadus. Cik pamatoti ir šie pārmetumi - vai tiešām Rīgas ielās, teiksim, pēdējo piecu gadu laikā nav veikti nekādi uzlabojumi?

- Es neesmu tiesīgs atbildēt par iepriekšējo piecu gadu periodu, jo Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumus pildu nesen, taču kā rīdzinieks varu apgalvot, ka pārmetumi ir absolūti nepamatoti. Iepriekšējos gados ir izdarīts ļoti daudz - tostarp realizēti vairāki pilsētai nozīmīgi un vērienīgi projekti. Es uzskatu, ka domes vīzija un projekti attiecībā uz satiksmes organizēšanu un ielu remontu ir pareiza. Vispirms tiek sakārtotas maģistrālās ielas, kas nodrošina ievērojamu transporta plūsmu, kā arī tās, kas ir pilsētas vizītkarte, piemēram, K. Barona iela.

- Attiecībā uz K. Barona ielu ir bijis daudz diskusiju - arī par tās vizuālo tēlu un risinājumu.

- K. Barona iela zināmā mērā ir unikāls projekts, jo faktiski pirmo reizi ielas seguma atjaunošanai tiek piesaistīti arī ainavu arhitekti, kuri domā ne tikai par tehnisko risinājumu un tehnoloģiju, bet arī par vizuālo noformējumu. Pieeja ir mainījusies, un arī nākamo ielu būvniecības projektiem tiks piesaistīti ainavu arhitekti. Patlaban tiek izstrādāti projekti nākamvasar paredzēto ielu seguma atjaunošanai - Stabu ielai, Elizabetes, Dzirnavu ielai un citām. Ņemsim vērā Barona ielas seguma atjaunošanas laikā uzkrāto pieredzi un realizēsim ielu sakārtošanu ne tikai tā, lai tās būtu gludas un taisnas, bet arī vizuāli pievilcīgas. Jāatzīst, ka jaunajos projektos vizuālajam noformējumam būs pievērsta vēl nopietnāka uzmanība, tāpēc izskatīsim vairākus priekšlikumus un izvēlēsimies funkcionāli labāko un vizuāli glītāko. Arī iedzīvotājiem būs iespēja iepazīties ar iespējamajiem risinājumiem un izteikt savu viedokli. Atzīšu, ka varbūt līdz šim neesam pietiekami aktīvi komunicējuši ar sabiedrību un veidojuši dialogu, bet domes vadības un speciālistu līmenī pieņēmuši lēmumu. Turpmāk darīsim vairāk, lai iedzīvotājiem savu ideju un redzējumu, kā arī viedokli par piedāvāto risinājumu izteikt būtu vieglāk, ātrāk un ērtāk. Ejam līdzi laikam, tāpēc komunikācijas vide būs ne tikai oficiālie mediji un interneta vietnes, bet arī sociālie tīkli.

- Kurās ielās nākamvasar paredzēti lielākie darbi?

- Konkrēti zināms, ka nākamvasar tiks remontētas Rīgas centra ielas, tostarp jau pieminētās Dzirnavu, Stabu un Elizabetes iela, kā arī Merķeļa iela. Tāpat arī maģistrālās ielas - Brīvības ielas posms no Lāčplēša ielas līdz VEF tiltam, kas šogad netika remontēts. Plānā ir arī Valdemāra ielas seguma atjaunošana visā tās garumā. Tas nozīmē, ka vasara būs ļoti saspringta.

- Jūsu nosauktās ielas ir satiksmes artērijas - tas nozīmē, ka autovadītājiem atkal jārēķinās ar sastrēgumiem?

- Vasaras periodā bērni uz skolu nav jāved, tāpēc satiksmes plūsma ir daudz mierīgāka nekā ziemā. Taču satiksmes organizācijai, kā arī būvdarbu procesam pievērsīsim pastiprinātu uzmanību. Kontrolēsim un prasīsim no būvniekiem, lai neatkārtotos Barona ielas remonta laikā novērotā situācija, kad tika izjauktas ietves vairāku kvartālu garumā, kas apgrūtināja gājēju pārvietošanos. Stingri sekosim, lai darbi tiktu veikti ritmiski un harmoniski, ievērojot gājēju un braucēju intereses. Tāpat kā šovasar, apjomīgākos, piemēram, asfaltēšanas darbus veiksim nakts stundās, lai satiksme nebūtu jāslēdz pilnībā. No mūsu puses būvniekiem būs strikts noteikums - darbi jāpabeidz līdz 1. septembrim.

- Pagājušais gads raksturīgs ar veloceliņu iezīmēšanu uz centrālajām Rīgas ielām. Vai nākamgad šis duāli vērtētais process turpināsies?

- Ir skaidrs, ka pilsēta virzās uz to, lai pēc iespējas vairāk no autotransporta atslogotu pilsētas centru. Šāda tendence ir visās Eiropas lielajās pilsētās - uzlabota tiek sabiedriskā transporta, kājāmgājēju un velotransporta infrastruktūra. Neapšaubāmi, ka rīdzinieku pieprasījums pēc velojoslām tikai pieaugs, un pašvaldības uzdevums ir sekot līdzi sabiedrības noskaņojumam. Mēs redzam, ka velosipēdistu skaits ar katru gadu pieaug, tāpēc mūsu uzdevums ir piedāvāt šiem cilvēkiem drošu pārvietošanās ceļu. Nākamgad turpināsim arī veloinfrastruktūras attīstību, izbūvēsim veloceļu Turgeņeva ielā, savienojot Spīķeru promenādi ar Dzirnavu ielu. Jāmin, ka nākamajā gadā mēs arī atjaunojam tās ielas, kur jau šobrīd ir veloinfrastruktūra, bet remontdarbu laikā uzlabosim brauktuves segumu, pārskatot arī satiksmes organizācijas risinājumus, tā uzlabojot velobraucēju braukšanas komfortu.

- Diskusija par Skanstes ielas tramvaju nerimst - parādās dažādas baumas, tajā skaitā tas, ka Rīgas dome slēpjot kartes, kurās iezīmētas vairākas ielas, kas vedīšot tieši cauri kapiem, kā arī iecerētā tramvaja līnija vedīs pāri apbedījumiem, nevis kā sola Rīgas dome - esošās Senču ielas robežās. Jūsu komentārs?

- Varu tikai pateikt, ka Rīgas domei nav slepenu karšu un iecerētā tramvaja līnija nav iemesls paplašināt esošo Senču ielu. Gan tramvajs, gan brauktuve, gan gājēju ietves iekļausies esošās ielas platumā. Iespējams, ka kāds kaut kur ir atradis kādu vecu projekta uzmetumu un vīziju, kas nav nedz apstiprināta, nedz apspriesta. Pirms daudziem gadiem pilsētas kartē Senču ielas sarkanās līnijas tiešām ir iezīmētas daudz platākas, bet tas nenozīmē, ka Senču iela tiks paplašināta līdz šīm līnijām - mēs runājam tikai un vienīgi par esošo ielas platumu. Rīgas domes vadība nav pašnāvnieki, lai pieņemtu lēmumus, kas varētu būt pretrunā ar ētikas un sabiedrības interesēm.

- Jūs jau iepriekšējā intervijā uzsvērāt, ka tramvajs ir nākotnes sabiedriskais transports un autobusiem, kas piesārņo vidi, no pilsētas centra ir jāpazūd. Vai varēs pavisam atteikties no autobusiem?

- Nākotnē autobusu nišu redzu starppilsētu, piepilsētas un attālāku dzīvojamo rajonu savienošanā ar centru. Atzīmēšu, ka Rīgas satiksme ir iesaistījusies ES pilotprojektā par ūdeņraža izmantošanu pilsētas autobusos, kas arī ir risinājums, lai samazinātu izmešu daudzumu un nepiesārņotu vidi.

Es uzskatu, ka ne tikai izmešu dēļ, bet arī gabarītu un manevrēšanas spējas dēļ autobusiem un trolejbusiem pilsētas centrā nav vietas - tie ir milzīgi transporta līdzekļi, kas aizņem daudz vietas uz brauktuves, rada sastrēgumus un citas neērtības. Tramvajam ir nākotne - pie tiem atgriežas visas lielās Eiropas pilsētas, arī tās, kur piecdesmitajos, sešdesmitajos gados tramvaju līnijas tika likvidētas.

- Vai Rīga domā arī par citu jaunu tramvaja līniju iekārtošanu, ne tikai apspriesto Skanstes ielas līniju?

- Jāsaka, ka Skanstes ielas tramvajs ir aizēnojis visu pārējo un sabiedrība pat neieklausās, kur tiks tērēti no ES fondiem pieejamie 94 miljoni eiro. Skanstes ielas 3,6 km līnijas izbūvei tiks tērēta apmēram trešā daļa, pārējā nauda novirzīta 5,4 km esošo tramvaju līniju pārbūvei. Pārbūvei pakļauta tramvaja līnija, kas iet pa Eksporta ielu un perspektīvā piekļausies jaunajai Skanstes līnijai. Šim mērķim paredzēta otra trešdaļa summas, bet trešā trešdaļa ieplānota 12 jaunu tramvaju sastāvu iegādei.

Jaunās līnijas izbūve dos iespēju nākotnē tramvaju lokam veidot atzaru arī uz Purvciemu pār Zemitānu tiltu, uz kura jau būvniecības laikā ir ievietotas tramvaja sliedes.

- Līdz ar Krievu salas attīstību bažas rada Liepājas ielas dzelzceļa pārbrauktuve - jau tagad tā bieži ir slēgta. Ko darīsim, kad pa šo līniju sāks pārvadāt arī ogļu kravas, ko pagaidām osta krauj Daugavas labajā krastā?

- Jāsaka tā - Dievs dod, lai kravu plūsma neapstātos, bet pieaugtu. Protams, ja veidosies situācija, ka minētās pārbrauktuves šķērsošana būs kritiska, meklēsim jaunus risinājumus.

- Ja jau solījāt aktīvāku komunikāciju ar sabiedrību, padalieties ar nākotnes plāniem, projektiem, kas šobrīd ir izstrādes stadijā, lai nesanāk kā nupat, kad nevienam nebija pat jausmas par plānoto tramvaja līniju.

- Ieplānoti ir vairāki lieli ES līdzfinansēti projekti. Viens no tiem ir Skultes pārvads Austrumu maģistrāles ietvaros, pārvads atslogos Tilta ielas dzelzceļa pārbrauktuvi Sarkandaugavā. Projekta ietvaros pilnībā tiks pārbūvēta arī Tvaika iela, lai satiksmi no Viestura prospekta novirzītu uz jauno pārvadu. Pārbūve ieplānota arī Brasas ielā, no Piedrujas ielas veidojot četru joslu brauktuves savienojumu ar Gustava Zemgala gatvi. Saskaņošanas stadijā ir Zemgales virziena maģistrālais mezgls jeb Dienvidu tilta projekta pēdējā kārta, kas savienos Bauskas un Jelgavas šoseju. Notiks arī Salu tilta otrās kārtas realizācija, tajā skaitā nobrauktuvju pārbūve. Atzīmēšu, ka pārbūvēsim arī Zaķusalas infrastruktūra - ne tikai nobrauktuves no tilta, bet arī tajā pusē, kas ved uz TV torni, jo tornim ir ieplānota pārbūve un paredzama aktīvāka tā izmantošana - ne tikai tehnoloģiski, bet arī kā tūrisma objektam. Atcerēsimies, ka Rīgas TV tornis ir viens no augstākajiem Eiropā. Visi iepriekš minētie projekti iekļauti šajā plānošanas periodā - tas nozīmē, ka jāpabeidz līdz 2022. gadam. Kopumā šajā plānošanas periodā Rīgas satiksmes infrastruktūrā tiks ieguldīti ap 200 miljoniem eiro. Līdzfinansējuma daļa vēl nav precīzi zināma, bet paredzams, ka ES atbalsts varētu būt 60 līdz 70 procentu no kopējās summas.