Akadēmiķe: Rīgai ir vairāki trūkumi, lai kļūtu par starptautisku finanšu centru

Rīgas kā starptautiska finanšu centra trūkumi ir konservatīva valsts politikas nostāja finanšu sektora attīstības stratēģijā, reputācijas riski, kā arī paaugstinātas likviditātes un kapitāla pietiekamības prasības nerezidentu segmentā strādājošajām bankām, secinājusi pētījuma par Rīgas kā reģionāla finanšu centra iespējām autore Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu katedras vadītāja Ramona Rupeika-Apoga.

Piektdien domnīcas "Certus" rīkotajā konferencē akadēmiķe pauda viedokli, ka Latvijā nav novērojama valsts griba veidot Rīgu kā starptautisku finanšu centru. Latvijā banku sektora kontekstā pārsvarā tiek runāts par drošību un kreditēšanas aktivizēšanu, taču tas neesot veids, kā palīdzēt Rīgai kļūt par starptautisku finanšu centru.

Kā galvenos konkurentus Rīgai viņa minēja Lietuvu un Igauniju, bet transakciju biznesā - Čehiju un Ungāriju.

Vienlaikus Rupeika-Apoga nosauca vairākas Rīgas kā starptautiska finanšu centra priekšrocības. Latvijas galvaspilsētā ir labvēlīga uzņēmējdarbības vide un zemi politiskie riski, kā arī attīstīta infrastruktūra ar zemākām apkalpošanas izmaksām nekā citur Eiropā. Rīgā finanšu sektorā strādā augsti kvalificēts personāls ar angļu un krievu valodas zināšanām. Pētniece pauda pārliecību, ka Rīgā banku klienti var saņemt tikpat labu apkalpošanu kā Šveicē. Taču arī Šveices bankas aktīvi pieņemot darbā speciālistus ar krievu valodas zināšanās.

Kā citas Rīgas priekšrocības Rupeika-Apoga minēja Latvijas vēsturiskās saiknes ar kaimiņvalstīm, vairākas Latvijas noslēgtas konvencijas par dubulto nodokļu neaplikšanu, kā arī regulējošās vides atbilstību starptautiskajām prasībām un standartiem.

Pētniece nosauca vairākus Rīgas kā finanšu centra iespējamos attīstības virzienus, tostarp minot arī maksājumu darījumu biznesu. Rupeika-Apoga uzskata, ka transakciju bizness Latvijas banku sektorā paliks arī nākotnē, taču tas mainās naudas atmazgāšanas novēršanas prasību dēļ un tāpēc, ka naudas atmazgāšanas risku mazināšanas dēļ mainās banku klientu bāze. Kā citus iespējamos attīstības virzienus viņa minēja aktīvāku starptautiskās tirdzniecības finansēšanu, kā arī "Private Banking" - lielo privāto kapitālu pārvaldīšanu un apkalpošanu Rīgā.

Pēc ekspertes teiktā, kapitāla bēgšana no bijušajām PSRS republikām notiek neatkarīgi no Latvijas, iemesls tam ir šajās valstīs pastāvošie nedrošie apstākļi kapitālam, vāja īpašuma tiesību aizsardzība, kā arī vāja finanšu un banku sistēma.

Pētījuma "Rīga kā reģionāls finanšu centrs: iespējas un citu valstu pieredze" autores ir Rupeika-Apoga un Irina Solovjova.